Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_03_27-seq61> ?p ?o. }

• 2014_03_27-seq61 type Speech.
• 2014_03_27-seq61 number "61".
• 2014_03_27-seq61 date "2014-03-27".
• 2014_03_27-seq61 isPartOf 2014_03_27.
• 2014_03_27-seq61 spokenAs 118.
• 2014_03_27-seq61 spokenText "Jā, cienījamie kolēģi, manuprāt, labāk par Čepānes kundzi, kura šos jautājumus tiešām ir studējusi, ir grūti pateikt, un es pievienojos katram vārdam, ko viņa teica no šīs tribīnes, bet uzskatīju par savu pienākumu arī tomēr paust attieksmi pret to, vai mums ir vajadzīga Satversmes preambula, vai... vai un kas viņu drīkst izstrādāt, pieņemt un vai tas ir laikā vai tas nav laikā. Uzminēt tautas tiesisko pārliecību un tiesiskos uzskatus, lai tos ietērptu pamatlikuma tiesību normās, nav viegls uzdevums, taču mūsu Satversmes tēviem tas izdevās ļoti veiksmīgi. Un mūsu Satversme joprojām iemieso sevī tās idejas un morālās vērtības, kas tika liktas Latvijas valsts dibināšanas pamatā. Tomēr vēl būtiskāk Satversmes burts savā lakoniskajā ieturētībā ļauj attīstīties Satversmes garam arī laika plūdumā, un tas joprojām ir dzīvs un stabils, mūsu valsts attīstību stiprinošs tiesisks pamats. Un ir jāpiekrīt tiem žurnālistiem un publicistiem, kas rakstīja, ka mutuļi, kas sacēlušies Satversmes preambulas kontekstā, ir trāpījuši naglai uz galvas un ka patiesībā tās idejas, principi, nostādnes, kas ietvertas šobrīd jau pārstrādātajā Satversmes preambulas projektā, ir šodien vēl aktuālākas nekā pagājušajā gadā, kad mēs uzsākām šo diskusiju un preambulas autori nāca klajā ar šādu iniciatīvu. Satversmes preambula nešķeļ un nešķels sabiedrību, lai arī kāds mēģinātu to iestāstīt. Arī vēsturiski zināms, ka Satversmes tēviem neizdevās vienoties par plašāka un detalizētāka ievada jeb, runājot mūsdienu terminoloģijā, preambulas ietveršanu pamatlikumā. Tomēr diskusijas bija jau tolaik, un tolaik bija skaidra vēlme šādu dokumentu pieņemt. Satversmes izstrādāšanas komisijas priekšsēdētājs Marģers Skujenieks plašu un vispusīgu diskusiju noslēgumā tolaik atzina: „Plašās, motivētās formulas nevarēja atrast nedalītu piekrišanu komisijā, tādēļ komisija vienbalsīgi nolēma turēties pie vienkāršas ievadformulas.” Pie tās, ko tik ļoti aizstāv Elksniņa kungs un saka: „Tā ir uz mūžiem un nemaināma.” Un līdz ar to mūsu Satversme guva tikai nosacītu preambulu. Pētot šos jautājumus sīkāk, mani pārsteidza tas, cik tuvu mēs šodien esam tām idejām, izpratnei un pat vārdiskiem formulējumiem, kādi savulaik bijuši Satversmes autoru prātos, diskutējot par pamatlikuma ievada paplašināšanu. Mēs redzam, ka pēc būtības jau tolaik deputāti spilgti iezīmēja šīs valsts pašsaprotamības. Es vēlos citēt tikai dažas no Satversmes sapulces sēdē deputātu paustajām idejām Satversmes paplašināta ievada kontekstā. Tā, piemēram, deputāts Kārlis Irbe izteicās: „Pēc manām domām, par iegūto brīvību vajadzētu ielikt pāris vārdus klāt. Šie vārdi būs kā papildinājums nākošajām paaudzēm, ko mēs apzināmies, - ka mēs apzināmies savu vēsturisko momentu.” Savukārt deputāts Francis Trasuns plaši iesaistījās diskusijā par Dieva vārda minēšanu Satversmes ievadā. Es citēju: „Bet šeit nav runa par ticību. Par ticību mēs runāsim baznīcā, kad būs vajadzība. Šeit ir runa izteikt kristīgās tautas garu likumā.” Tā jums atbilde, Cileviča kungs, par to, vai ir kādas... definīcija tam. Tāpat deputāts Vilis Dermanis izteicās: „Mūsu tauta saprot itin labi, ka Latvijas demokrātija un tautas brīvība ir darināta no pašas latviešu tautas.” Šie izvilkumi - un tādu ir daudzkārt vairāk - spilgti apliecina Satversmes izstrādātāju nodomu, kas šodien cieši sasaucas ar jaunās preambulas autoru vēlmi skaidrāk un spilgtāk iezīmēt valsts pamatus. Jāpiekrīt, ka mūsdienās lielai daļai Latvijas tautas valsts pamati nav pietiekami skaidri saprotami, un mēs dažbrīd pat esam neizlēmīgi un apmulsuši, formulējot attieksmi pašiem pret savu valsti. Ir patiesi pārsteidzoši, ka lojalitāte un saprāts šodienas pasaulē izrādās tik nesavienojami jēdzieni. Ja vēl pirms 20 gadiem ļaudis runāja skaidru un atklātu valodu, tad šodien, politiķu un mediju runu apstulbināti, bieži vien nespējam sakopot savu pašapziņu skaidrai sarunai par neatkarīgu Latvijas valsti. Savukārt, šīs klusēšanas iedrošināti, turpina pilnasinīgi dzīvot tie, kas preambulas šābrīža piedāvājumu dēvē par abstraktām idejām un pavada to ar saukli „Ar preambulu tauta nebūs paēdušāka un labklājīgāka!”, pārliecībā, ka Latvijas valsts ir dibināta tieši viņu vēlmju apstiprināšanai un apmierināšanai. Ja nebūs šo garīgo vērtību, kuras apšauba, kuras tika sākts apšaubīt ar referenduma iniciēšanu un kuras turpina apšaubīt šodien (mēs redzam, kā tas notiek kaimiņvalstī ar šo melu un demagoģijas mašīnu), tad nebūs, kam ēst, jo vienkārši nebūs tādas Latvijas valsts. Ja ir cilvēki - un tik liela daļa! -, kas to turpina tādā veidā apšaubīt, tad ir īstais brīdis, kad tas ir jāieraksta. Kad ir jāieraksta tieši tas, kāpēc ir Latvijas valsts, kāpēc tā tika dibināta un kāpēc tai ir jāpastāv gadsimtiem ilgi. Un es ticu, ka mēs šodien būsim tik tālredzīgi, gudri un viedi, lai spētu šajā apdullinošajā fona troksnī, kur skan pārmetumi par izstrādes formu un pat par Latvijas valsts mērķu maiņu, nezaudēt ideju un būtību un mūsu konstitūcijas tekstā precīzi iezīmēt Latvijas valsts mērķi un jēgu, kā arī stiprināt vērtības, kas liktas mūsu valsts dibināšanas pamatos. Es patiesi ticu, ka mūsu valsts dibinātājiem nebija šaubu par to, ka latviešu valodai valstī ir jābūt noteicošai lomai un tā ir jāaizsargā, ka valsts pienākums ir rūpēties par latviešu kultūras attīstīšanu un kopšanu un ka latviešu nācijas pastāvēšanas ilglaicīgums, kā tas preambulas piedāvājumā formulēts, cauri gadsimtiem ir bijis tas, kā dēļ Latvijas valsts vispār tika izveidota. Arī tas, ka valsts pamatos likta ideja, kas paredz savstarpēju cieņu starp latvisko vairākumu un mazākumtautībām vienotā politiskā ietvarā, bija tikai viena no pašsaprotamībām. Es esmu pārliecināta, ka mēs nedrīkstam šodien aizmirst pagātnes mācības un likteņa pavērsienus. Mums ir jāstiprina mūsu valsts pamati, un mūsu pienākums ir to veicināt, lai nākotnē mūsu valsts dzīvotu stiprāka un veselāka. Mūsu spēkos ir šo iespēju izmantot, lai paustu cieņpilnu pateicību mūsu valsts veidotājiem un brīvības izcīnītājiem. Mūsu spēkos ir katru dienu dzīvot savstarpējā cieņā un visiem kopā veicināt valsts izaugsmi. Mūsu spēkos ir panākt, lai mūsu bērni varētu ar pārliecību turpināt nest savas 1918.gadā dibinātās Latvijas valsts pamatvērtības nākotnē. Un noslēgumā es citēšu Zentu Mauriņu, kura ir teikusi: „Garīgi veselu dzīvi dzīvo tas, kurš dzīvo tagadnē, pagātnē un nākotnē un no pagātnē piedzīvotas vilšanās būvē stiprākus un drošākus ceļus uz nākotni.” Es esmu pārliecināta, ka tas ir mūsu pienākums pret mūsu nākamajām paaudzēm - mūsu valsts pamatus preambulā nostiprināt. (Koalīcijas frakciju aplausi.)".
• 2014_03_27-seq61 language "lv".
• 2014_03_27-seq61 speaker Solvita_Aboltina_(Mellupe)-1963.
• 2014_03_27-seq61 mentions Q211.
• 2014_03_27-seq61 mentions Q1390224.
• 2014_03_27-seq61 mentions Q3801456.
• 2014_03_27-seq61 mentions Q48589.
• 2014_03_27-seq61 mentions Q24175225.