Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_03_27-seq57> ?p ?o. }

• 2014_03_27-seq57 type Speech.
• 2014_03_27-seq57 number "57".
• 2014_03_27-seq57 date "2014-03-27".
• 2014_03_27-seq57 isPartOf 2014_03_27.
• 2014_03_27-seq57 spokenAs 101.
• 2014_03_27-seq57 spokenText "Godātie kolēģi! Visupirms es nevaru piekrist tam un tiem, kas preambulā jauši vai nejauši ir saskatījuši saukli „Latvija latviešiem!” un, manipulējot ar jēdzieniem „latviešu tauta”, „latviešu nācija”, „pamatnācija”, „titulnācija”, „politiskā nācija” un tā tālāk, šeit mēģina šķelt sabiedrību. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Tātad Latvija nav latviešiem?”) Tāpēc nedaudz es atļaušos pieskarties vēsturei. Latvijas valsts ir izveidota Latvijas, latviešu nācijas pašnoteikšanās rezultātā. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Latvija nav latviešiem?”) Šo latviešu nācijas valstsgribu rakstiski pirmo reizi formulēja mūsu izcilais valstsvīrs Miķelis Valters. Jau viņa 1903.gadā publicētajā rakstā „Patvaldību nost! Krieviju nost!” lasāmi vārdi: „Latvieši, lauzieties ārā no Krievijas!” Līdz šis mērķis kļuva īstenība, pagāja vēl 15 gadi, kuru laikā latviešu tauta piedzīvoja ļoti lielas ciešanas. Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes 1917.gada 17.novembra uzsaukums visiem latviešiem bija pirmais kvazikonstitucionāla rakstura valsts dokuments, kas izteica latviešu nācijas valstsgribu, tas ir, savā zemē dibināt savu nacionālo valsti. Savukārt Tautas padomes 1918.gada 17.novembra platforma nāca klajā ar aicinājumu arī mazākumtautībām pievienoties latviešu nācijas centieniem un kopā veidot demokrātisku un nacionālu Latvijas valsti. Redzot, ka Latvijas valsts projekts tomēr izdosies, mazākumtautību pārstāvji pēc zināma laika, pēc zināma atturības perioda to arī izdarīja. Neatkarīga, demokrātiska Latvija, godātie kolēģi, tolaik bija vajadzīga tikai latviešiem, un neviens latviešiem to nedāvināja! Apkārtējās valstis, kā liecina vēsture, mēģināja topošo, vēl nestabilo latviešu valsti nožņaugt, un sava nacionāla valsts latviešiem bija jāizcīna. Iepazīstoties ar (es aicinātu jūs visus to darīt) Tautas padomes svinīgās sēdes protokolu par Latvijas valsts pasludināšanu 1918.gada 18.novembrī, mēs varam pārliecināties, cik ārkārtīgi liela vēlme latviešiem ir bijusi pēc savas valsts. Vienlaikus Latvijas valsts nav domāta tikai latviešiem, bet gan visiem Latvijas pilsoņiem, un valsts nesēja, konstitucionālo tiesību un politiskā izpratnē, ir Latvijas tauta kā juridisks veidojums. Latvijas tautā ietilpst gan latvieši, gan mazākumtautībām piederīgie, gan arī tādi cilvēki, kuri savu nacionālo piederību vispār noliedz. Un visiem ir vienādas tiesības. To pasaka arī Satversmes 114.pants. Taču tas, kolēģi, nenozīmē, ka latvieši būtu kaut kur pazuduši. Latvieši šeit ir, un cerams, ka, neraugoties uz mūsu valsts noliedzēju vēlmēm, šeit latvieši būs vēl ilgi. Tā ir realitāte, kaut arī dažiem tas nepatīk. Un ir pilnīgi leģitīmi, ja arī latvieši tiek iezīmēti Satversmē; tas savulaik netika darīts, un, kā kolēģi iepriekš teica, toreiz tā bija pašsaprotamība. Taču pēc ilgstošas okupācijas tā daudziem vairs nav pašsaprotamība. Tādēļ norāde uz latviešu nācijas lomu valsts izveidē un Latvijas valsts uzdevumu - cita starpā nodrošināt latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu - ir tikai loģiska un taisnīga. Mēs, kolēģi, neesam un negribam būt bezvēstures mankurti! Valsts latviskā identitāte nav saistīta ar konkrētu cilvēku nacionālo identitāti. Tā var būt kopēja cilvēkiem, kas sevi uzskata par latvieti, gan par ukraini, gan par poli, gan par krievu, gan par vācieti. Tā nevar nevienam būt aizskaroša! Tieši otrādi! Arī tiem Latvijas pilsoņiem, kuri sevi identificē ar kādu mazākumtautību, bet nevis ar latviešiem, ir jābūt ieinteresētiem Latvijas latviskās nacionālās identitātes stiprināšanā, jo tā ir mūsu kopējā saistviela, kas piesaista mūs tieši Latvijai, nevis kādai citai valstij. Un nejauši vai ar nolūku preambulas projekta kritiķi nav pievērsuši uzmanību tur norādītajam, ka Latvijas valsts savā darbībā atzīst un aizsargā cilvēktiesības, tostarp mazākumtautību tiesības, kuras noteiktas Satversmes, kā es jau teicu, 114.pantā. Nākošais. Es gribēju šodien arī runāt par to, kāpēc Satversmes tēvi nepieņēma preambulu. Paldies Bites kundzei, paldies arī pārējiem kolēģiem, kas runāja. Tolaik patiešām bija ļoti sarežģīta situācija, divas trešdaļas Satversmes sapulces dalībnieku balsu bija jāpanāk, un to bija grūti izdarīt, jo nebija 5 procentu barjeras; panākt vienošanos bija vēl grūtāk nekā šodien šajā zālē, jo daudzas partijas pat pārstāvēja viens deputāts. Un par to mēs visi varam izlasīt, kāpēc tanī laikā tas nenotika, pavisam nesen, 17.martā, „Latvijas Vēstnesī” Edītes Brikmanes publikācijā. Taču nākošais, pēdējais, par ko es gribu runāt, manuprāt, ir vissvarīgākais. Vai šodien valsts mērķi un pamatvērtības būtu nepieciešams atsegt Satversmes ievadā? Ņemot vērā manā rīcībā esošo informāciju, vismaz tie cilvēki, tie pilsoņi un arī nepilsoņi, kuri man ir rakstījuši un sūtījuši vēstules... es varu teikt, ka vairumam Latvijas valstij lojālo cilvēku ir skaidrs, ka šāds Satversmes ievads ir nepieciešams. Arī vairums valstu, kas nesenajā vēsturē ir piedzīvojušas politiskus satricinājumus, ir uzskatījušas par nepieciešamu noteikt neaizskaramu konstitūcijas kodolu tiešā tekstā. Taču, no otras puses, mēs nevaram noliegt, ka sabiedrībā ir arī pilsoņi, kas noliedz Satversmes ievada nepieciešamību. Un tas šodien zinātniskajā literatūrā patiešām tiek skaidrots ar šo 50 gadus ilgo okupācijas laiku. Un es gribētu šeit citēt vēsturnieka Lerha kunga teikto. Arī viņš, kā es jau iepriekš, jūs uzrunājot, teicu, piedalījās Juridiskās komisijas sēdē un ir teicis: „Pārrāvums bija ļoti ilgs. Ir jauna paaudze, un, ņemot vērā, ka ievērojama daļa pašreizējo Latvijas iedzīvotāju te ieceļoja Padomju Savienības periodā, nesot līdzi citas vērtības, mērķus, pamatprincipus un izpratni par valsts uzdevumiem, tad, kad Latvija atjaunoja neatkarību, šai daļai iedzīvotāju izpratnes par to, kādā valstī viņi tagad dzīvo, joprojām nav. Un tāpēc ir īstais laiks ierakstīt šīs lietas valsts pamatlikumā. Katrai valstij savas vērtības jāizvirza un jāaizstāv. Ja valsts pārstāvji atteiktos no Latvijas valsts pamata un vērtību skaidrošanas iedzīvotājiem, tas neatrisinātu pretrunas, kas sabiedrību šķeļ.” Klausoties „Saskaņas Centra” deputāta Pimenova viedokli, es jums gribētu, Pimenova kungs, teikt: izlasiet Satversmes tiesas spriedumu, izlasiet arī, kolēģi, robežlīguma lietu. Tur visu to, par ko jūs runājāt, Satversmes tiesa ir atspēkojusi. Un Satversmes tiesas spriedumā noteiktais ir saistošs visām valsts institūcijām, tostarp arī deputātiem. Tālāk. Kādēļ ir nepieciešams pieņemt arī šo Satversmes ievadu? Šeit „Saskaņas Centra” sastāvā... apvienības sastāvā, tā es gribētu teikt, ir arī „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” deputāti (No SC frakcijas starpsaucieni: „Nav!”), un, ja LETA nemelo - es pati klāt neesmu bijusi -, pagājušā gada novembrī ir notikusi Maskavas namā konference „Neatkarīgā Latvija - ceļš uz kurieni?”, kur bija pulcējušies šie „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” aktīvisti un atbalstītāji, kuri apšaubīja valsts proklamēšanas likumību 1918.gada 18.novembrī un prognozēja sociālisma uzvaru. Un es varu teikt, ka Juridiskās komisijas sēdē šo lietu pieminēju. Kolēģiem tas likās amizanti, bet man liekas, ka šī partija balansē uz robežas, vai patiešām nebūtu valsts drošības institūcijām jāpadomā par to, ko viņi dara arī šodien. Un, proti, tika apgalvots, runājot par Satversmes... par valsts proklamēšanu, ka (citēju) „trīsdesmit astoņām personām, kuras pārstāvēja astoņas partijas, 1918.gada 18.novembrī nebija tiesību proklamēt Latvijas neatkarību, jo sapulces dalībnieku skaits bija mazs, turklāt viņi bija tikai 30-35 gadus veci”. Tagadējā Nacionālā teātra skatuvi esot rotājis karogs, kura krāsu proporcijas neatbilda vēlākajam valsts karogam. Himnu „Dievs, svētī Latviju!” dziedājuši nevis sapulces dalībnieki, bet speciāli uzaicinātais Reitera koris, turklāt dziedāja trīs reizes. Latvijas neatkarības proklamēšanas pasākums sarīkots ar vācu okupācijas karaspēka piekrišanu, turklāt revolucionāri noskaņotie vācu karavīri apsargājuši teātri, kurā notika svinīgais pasākums. Un tālāk. Kāds Vladimirs Šilins ir norādījis, ka „mēs uzcēlām Latviju, bet mums nav kur pulcēties” un tā tālāk. Un pašās beigās. Kolēģis Elksniņš ļoti bieži mani mēdz arī šeit no tribīnes citēt. Es arī jums izrādīšu to godu un gribu teikt, ka jūsu viedokļi atšķiras, runājot auditorijās, kur lielākoties ir pulcējušies cilvēki, kas runā latviešu valodā, no auditorijām, kas runā krievu valodā. Es paņēmu stenogrammu no jūsu uzstāšanās pagājušā gada novembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā, runājot par šo Satversmes preambulu, kuru prezentēja Egils Levita kungs. Un ko jūs, Elksniņa kungs, sakāt? Es tagad aicinātu arī kolēģus ieklausīties. Es neatrauju absolūti no konteksta visu šo viņa runu, jo Elksniņa kungs bija teicis, ka viņam diemžēl esot jāuzstājas kā „Saskaņas Centra” pārstāvim un ka viņa sajūtas ir tik lielā mērā tādas pašas kā laikam Viņķeles kundzei kā labklājības ministrei, uzstājoties pretī pensionāriem. Tāpēc, ka Lielā aula ir pārpildīta, parasti no konferencēm visi ziņotāji aiziet, bet ziņotāji palika. Konferences zālē bija ļoti daudz 4.maija Deklarācijas kluba deputātu, un Elksniņa kungam bija neērti acīmredzot runāt tā, kā viņš šodien runāja šeit, mūsu priekšā. Un viņš teica visupirms tā, proti: „Es esmu rezultāts, produkts Latvijas izglītības sistēmai pēc Izglītības ministrijas akreditētām programmām, un es nebiju liecinieks ne Tautas frontes cīņām par neatkarības atjaunošanu, ne arī kādā veidā biju ņēmis dalību kā 1918., tā 1922.gada notikumos.” Un viņš saka: „Es domāju, ka tā ir pašsaprotama lieta, ka Latvijas valsti ir dibinājuši latvieši un tā ir valstsnācija. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Nu un?”) Jautājums ir par šī jēdziena kategorijas atrašanos Satversmē kā juridiski politiskā dokumentā.” (No zāles dep. A.Elksniņš: „Pareizi!”) Un tālāk - par okupāciju: „Padomju okupācijas laikā arī vienīgi preambula nodrošināja faktiski kontinuitātes doktrīnas balstus, kontinuitātes doktrīnas balstošo viedokli par Satversmes atjaunošanu, tai skaitā arī okupāciju.” (No zāles dep. A.Elksniņš: „Kāpēc jāgroza preambula?”) Tātad, godātie kolēģi, es... Katrā ziņā ir ļoti labi, ka jūsu partijas apvienībā nepastāv šī vertikāle, par kuru mēs runājam, bet ka jums ir dažādi viedokļi. Un patiešām es atbalstu Elksniņa kungu, kurš runā, ka Latvijā bija okupācija. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Bet nevar grozīt preambulu!”) Šodien es domāju vēl runāt arī par to, ko saistībā ar okupāciju ir teikusi Satversmes tiesa, ko ir teicis saistībā ar okupāciju Lietuvas Konstitucionālās tiesas spriedums, kas tika publiskots šā gada 18.martā. Es to pataupīšu, runājot par Krimināllikuma grozījumiem. Bet nobeigumā es gribētu teikt, ka, ņemot vērā šodienas ārkārtas situāciju Latvijā... Eiropā un arī Latvijā sakarā ar Krievijas agresiju pret kaimiņvalsti Ukrainu, Satversmes ievads ir nepieciešams vairāk nekā jebkad agrāk. Un ievadā mums ir jānoteic, uz kādiem pamatiem Latvija būvēta, kādā valstī dzīvojam un kādas vērtības aizstāvam. Es aicinu, kolēģi, ieklausīties vārdos, kurus saistībā ar Satversmes ievada projektu ir teicis bijušais Augstākās padomes deputāts, kādreizējais, manuprāt, aizsardzības ministrs, profesors Tālavs Jundzis: „Ņemot vērā, kas notiek tepat kaimiņos, mēs nevaram zināt, kādi parlamenti un kādas valdības veidosies Latvijā pēc gadu desmitiem, tāpēc preambula būtu politisks nodrošinājums.” Es aicinu atbalstīt preambulu pirmajā lasījumā. Un paldies visiem par uzmanību. (Koalīcijas frakciju aplausi.)".
• 2014_03_27-seq57 language "lv".
• 2014_03_27-seq57 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2014_03_27-seq57 mentions Q796010.
• 2014_03_27-seq57 mentions Q211.
• 2014_03_27-seq57 mentions Q649.
• 2014_03_27-seq57 mentions Q9151087.
• 2014_03_27-seq57 mentions Q37.
• 2014_03_27-seq57 mentions Q193089.
• 2014_03_27-seq57 mentions Q159.
• 2014_03_27-seq57 mentions Q2167704.
• 2014_03_27-seq57 mentions Q212.
• 2014_03_27-seq57 mentions Q15180.
• 2014_03_27-seq57 mentions Q2498135.
• 2014_03_27-seq57 mentions Q498407.
• 2014_03_27-seq57 mentions Q903671.
• 2014_03_27-seq57 mentions Q27056014.
• 2014_03_27-seq57 mentions Q1743625.
• 2014_03_27-seq57 mentions Q975089.
• 2014_03_27-seq57 mentions Q4534538.
• 2014_03_27-seq57 mentions Q42814.
• 2014_03_27-seq57 mentions Q1798029.
• 2014_03_27-seq57 mentions Q11989566.
• 2014_03_27-seq57 mentions Q1807077.
• 2014_03_27-seq57 mentions Q23041675.