Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_03_27-seq51> ?p ?o. }

• 2014_03_27-seq51 type Speech.
• 2014_03_27-seq51 number "51".
• 2014_03_27-seq51 date "2014-03-27".
• 2014_03_27-seq51 isPartOf 2014_03_27.
• 2014_03_27-seq51 spokenAs 101.
• 2014_03_27-seq51 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Te ļoti interesanta diskusija, un, manuprāt, iezīmējas viens no diskusijas centrālajiem momentiem - jautājums par jēdzieniem, jā, par jēdzieniem „latviešu nācija” un „Latvijas tauta”. Manuprāt, bija ne pārāk solīdi no Pimenova kunga - pašam pateikt, ka jēdzieni ir pielīdzināti, un pēc tam dedzīgi cīnīties pret jēdzienu pielīdzināšanu. Nav tādas pielīdzināšanas piedāvātajā projektā! Latviešu nācija ir pieminēta principā divas reizes, pasakot, ka „Latvijas Republika ir izveidota, (..) balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām”, un tā tālāk. Un, es domāju, diez vai kāds var apšaubīt faktu, ka Latvijas Republikas izveides pamatā bija latviešu tautas pašnoteikšanās tiesības. Tālāk preambula runā par visu Latvijas tautu: Latvijas tauta izcīnīja savu valsti, Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti. Un es domāju, ka šeit gan vēsturiski, gan juridiski ar Latvijas tautu ir saprotams Latvijas pilsoņu kopums, jo arī spēkā esošajā īsajā Satversmes ievadā ir pateikts: „Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi.” Šeit mēs redzam, ka ar Latvijas tautu ir saprotami visi tālaika Latvijas balsstiesīgie pilsoņi neatkarīgi no viņu etniskās piederības. Tie, kas mēģina spekulēt ar jēdzienu „Latvijas tauta”, pretnostatot to... principiāli noliedzot latviešu tautas, latviešu nācijas jēdzienu, manuprāt, rīkojas vienkārši negodīgi, jo 1922.gadā, kad latvieši sastādīja trīs ceturtdaļas no visiem Latvijas iedzīvotājiem, neviens nevarēja iedomāties, ka jau pēc 27 gadiem latviešu īpatsvars samazināsies līdz 62 procentiem un vēl pēc 30 gadiem - līdz 52 procentiem. Kad bija pieņemta Satversme un runa bija par Latvijas tautu, jā, runa bija par visu tautību pārstāvjiem, kurus apvieno latviešu nācija savā izveidotajā valstī. Tie, kas tagad mēģina pateikt: „Pabīdīsim jēdzienu „latviešu nācija” nostāk un runāsim par Latvijas tautu!”, manuprāt, ar nožēlu skatās uz pagātni, kad neizdevās panākt to procesu, kas turpinājās visu padomju varas laiku, būtiski samazinot latviešu īpatsvaru. (No zāles dep. B.Cilevičs: „Nav tā!”) Vēl viens moments, runājot par nāciju izdzīvošanu, par ko runāja Cileviča kungs, - ka neviens netraucē nacionālajām tautām kā tādām izdzīvot neatkarīgi no valstu pastāvēšanas. Viņš apgalvoja, ka ir desmitiem vai cik tur... desmit tūkstoši vai tūkstotis valodu un tikai 200 valstu. Es gribu atgādināt, ka jau šodien pasaulē ir divas valstis - Īrija un Baltkrievija -, kur dominējošā valoda nav nacionālā valsts valoda. Un, manuprāt, neviens no mums negribētu... es ceru, ka neviens no mums negribētu piedzīvot laikus, kad Latvija... latviešu valoda kļūtu par minoritātes valodu. Un pēdējais. Agešina kungs teica, ka preambulai nepiedien emocionāli izteikumi, ka preambulai jābūt juridiskam dokumentam. Esmu absolūti pārliecināts, ka tieši Satversmes preambula drīkst... ne tikai drīkst, bet tai arī jābūt emocionālai sastāvdaļai, jo Satversme līdz ar valsts himnu, valsts karogu, valsts ģerboni ir viens no nacionālās valsts simboliem. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2014_03_27-seq51 language "lv".
• 2014_03_27-seq51 speaker Aleksejs_Loskutovs-1962.
• 2014_03_27-seq51 mentions Q211.
• 2014_03_27-seq51 mentions Q893825.
• 2014_03_27-seq51 mentions Q184.
• 2014_03_27-seq51 mentions Q22890.