Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_03_27-seq47> ?p ?o. }

• 2014_03_27-seq47 type Speech.
• 2014_03_27-seq47 number "47".
• 2014_03_27-seq47 date "2014-03-27".
• 2014_03_27-seq47 isPartOf 2014_03_27.
• 2014_03_27-seq47 spokenAs 10.
• 2014_03_27-seq47 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es centīšos būt oriģināls un runāt tieši par konkrēto likumprojektu, nevis par vēstures jautājumiem un savu konkrēto ģimeni, un savām eksistenciālajām jūtām. (No zāles dep. J.Reirs: „Tā ir kritika?”) Tātad uz galveno jautājumu es tomēr tā arī nesadzirdēju atbildi - vai patiešām mums ir tiesības šobrīd skaidrot, ko valsts tēvi dibinātāji gribēja teikt. Parādnieka kungs, runa šeit nav par kārtējiem grozījumiem! Protams, mums ir tiesības grozīt Satversmi, un mēs to darījām vai nu caur tautas nobalsošanu, vai caur Saeimas balsošanu. Bet šobrīd ir runa par kaut ko citu. Preambula ir tas teksts, kas nosaka zināmu kontekstu, kurā jāinterpretē citas Satversmes normas. Un tieši to tagad jūs ierosināt darīt - tātad skaidrot, ko domāja valsts dibinātāji, pieņemot šādu Satversmi. Piedodiet, es tomēr pārāk cienu tēvus dibinātājus, lai uzņemtos tādu augstprātību - skaidrot viņu nodomus un norādīt, ko tieši viņi gribēja teikt. (No zāles dep. J.Reirs: „Var atturēties balsojot!”) Otrais. Es gribu atsaukties te... faktiski Čepānes kundze ievadvārdos minēja ļoti garu sarakstu, visādas izcilas personības, bet diemžēl ne attiecībā uz visiem... faktiski teica, ko šīs juridiskās personības domāja. Es gribu atsaukties uz bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Endziņa kunga vārdiem, kurš uzskata, ka tomēr šāda preambula pārkāptu 1.panta normu, faktiski ierobežojot tautas gribu. Ja mēs iekļaujam tādus vārdus kā „negrozāmā griba”, - tas pats. Tā pati ideja, ko mēs kādreiz jau apspriedām diezgan detalizēti: vai patiešām Satversmē var būt negrozāmi panti? Vai Latvijas tautas griba kaut ko grozīt savā konstitūcijā var tikt ierobežota šobrīd un nākotnē? Es tā arī nesadzirdēju pārliecinošu atbildi uz šiem jautājumiem, tomēr es saskatu ļoti nopietnas problēmas ar piedāvāto grozījumu atbilstību 1.panta normai; tas ir būtiski. Trešais. Man tomēr ir problēmas ar kristīgajām vērtībām - nevis ar pašām kristīgajām vērtībām kā tādām (man absolūti nav nekas pret tām!), bet ar to, ko mēs sapratām, iekļaujot šādu jēdzienu mūsu valsts Satversmē. Parādiet man, lūdzu, kur ir juridiska definīcija, kas ir kristīgās vērtības! Es gribu atgādināt, ka līdzīga diskusija notika arī tad, kad tika apspriesta Eiropas Konstitūcija. Un galu galā ES Konvents atteicās no šādas domas tieši tāpēc, ka viennozīmīgas interpretācijas nav. To var saprast kā kaut kādas morālas, ētiskas vērtības, bet nu tas... to var tiešām uzskaitīt un konkrēti juridiski definēt. To var apspriest... saprast arī kā kādas konkrētas reliģijas kanoniskas vērtības. Un tur mēs jau varam sastapties ar milzīgām problēmām, jo - vai tad dievturi nedeva savu ieguldījumu Latvijas identitātes veidošanā? Vai, piedodiet, jūdu ticībai piederošajiem nebija nekāda sakara ar Latvijas vēsturi un tā tālāk? Tātad es vēlreiz gribu uzsvērt: jā, kristīgās vērtības ir laba lieta, es esmu gatavs to atbalstīt, bet dodiet, lūdzu, skaidru definīciju, kas šeit ir ar juridiskām... ar kristīgām vērtībām domāts! Un pēdējais. Dzintara kungs uzdeva ļoti labu jautājumu - kas tieši šķeļ? Dzintara kungs, es tieši jums gribu atbildēt. Nu labi, (No zāles dep. V.Agešins: „Viņš neklausās!”) laikam tas bija retorisks jautājums, bet es tomēr atbildēšu. Čepānes kundze ļoti precīzi pateica. Jā, vārda „valstsnācija” šajā tekstā vairs nav, bet būtība saglabājas. Un tieši tas arī šķeļ. Jo pēc būtības Latvijas tauta tiek sadalīta pirmās šķiras pilsoņos un otrās šķiras pilsoņos. Jo tas... pati tā doma, ka nācija dalās pamatnācijā un mazākumtautībās, - tā ir principiāli nepareiza, jo šobrīd Satversme pilnīgi skaidri balstās uz pilsoniskās nācijas koncepcijas. Un šī koncepcija tiek ļoti konsekventi ievērota visā mūsu valsts Satversmē. Tātad jūs piedāvājat radikāli mainīt to, ko tēvi dibinātāji faktiski ielika mūsu valsts pamatdokumentā. Tātad nav nekādu vairākuma tiesību, jo vairākuma tiesības nodrošina demokrātija. Cita lieta, ka mazākuma tiesības ar balsojumu ne vienmēr var aizstāvēt, un tieši tāpēc gan starptautiskajās tiesībās, gan cilvēktiesību koncepcijā ir tāds jēdziens kā „minoritāšu tiesības”. Un tieši minoritāšu tiesības var un vajag aizstāvēt, bet minoritāšu tiesību ievērošana nav kompensācija par vairākuma atzīšanu... kaut kādu īpašu statusu un īpašām tiesībām. Tātad demokrātiskajās valstīs modelis ir tieši tāds: ir politiskā nācija, kurai pieder visi pilsoņi, un visi ir vienlīdzīgi. Un papildus tam ir minoritāšu tiesības (No zāles dep. J.Reirs: „Pastāstiet par Krimas tatāriem un viņu tiesībām!”)... visādu minoritāšu - ne tikai etnisko, lingvistisko, seksuālo un citu -, bet tajā... Un tieši šīs tiesības ir paredzētas tāpēc, ka vienkāršā demokrātija nevar mazākumu aizstāvēt kā tādu. Man ļoti žēl, ka Judina kungs ne tikai nezina, kas ir integrācija, bet arī iziet šeit tribīnē, lai skaļi par to pateiktu. Judina kungs, nu, piedodiet, es, atšķirībā no Dombravas kunga, nelasīšu šeit visādus dokumentus, vēsturiskos avotus. Es runāju savā vārdā, bet es tiešām... es atzīstu jūsu ļoti augsto juridisko kvalifikāciju, bet acīmredzot šajā jomā jums klibo drusciņ zināšanas. Es jums vienkārši ieteiktu dažus Eiropas Padomes dokumentus palasīt un tā tālāk. Netērēsim laiku! Ja jums tas interesē, es jums privātā kārtā iedošu dažus materiālus, bet, nu, tas tiešām nepiedien - tik izcilam juristam teikt tādas lietas un atzīties, ka jums nav ne jausmas par to, kas ir integrācija. Tātad, kolēģi, es saprotu, ka jums ir diezgan nepatīkami dzirdēt to, ko es šeit runāju, bet tomēr beigās es varbūt pateikšu dažus vārdus jums saprotamākā veidā. Te jau daudz tika runāts par visādiem dzīvesstāstiem un tā tālāk. Manas ģimenes liktenis arī ir saistīts ar Latviju vairākus gadsimtus, bet man ir ļoti maz ko stāstīt, jo praktiski visi mani radinieki, kas palika Latvijā tajā brīdī, tika nogalināti pāris mēnešu laikā. Nebija nekādu izsūtīšanu, nekā tāda, bet es šobrīd negribu runāt par to, kas viņus nogalināja, - kāda bija uniforma, kādā valodā runāja slepkavas. Es to nesaku tāpēc, lai prasītu... Es netaisos prasīt kaut kādu atriebību vai kompensāciju, es tikai gribu jums atgādināt, ka bez latviešiem šajā valstī dzīvo un dzīvoja arī cilvēki, kam bija cita etniskā izcelsme, kas runāja citā valodā, un tā koncentrēšanās tikai uz valstnācijas problēmām un valstnācijas tiesībām... Ziniet, man tiešām ir ļoti grūti to pieņemt. Tā nav tikai jūsu valsts! Es uzstāju uz to, ka Latvija tomēr ir visu Latvijas pilsoņu valsts un ka visiem cilvēkiem ir sava traģiskā vēsture. Es domāju, ka mums... mums vienkārši par to visiem ir jāpadomā (No zāles dep. J.Reirs: „Padomājiet!”). Un pats pēdējais. Tomēr atgriezīsimies pie drusciņ akadēmiskāka jautājuma. Ja jūs apgalvojat, ka, lai saglabātu nāciju, lai nodrošinātu izdzīvošanu, lai saglabātu valodu un kultūru, absolūta nepieciešamība ir nacionālās valsts pastāvēšana, tad jūs laikam iestājaties par separātismu, jo, kā zināms, pasaulē eksistē ap diviem simtiem valstu, bet vairāki... gandrīz desmit tūkstoši dažādu valodu un kultūru. Tātad - lai saglabātu un nodrošinātu katras valodas izdzīvošanu, vai katrai tautai ir vajadzīga sava nacionālā valsts? Vai, apgalvojot to, mēs neprovocēsim ļoti nepatīkamus incidentus? Es, summējot visu to, šobrīd, protams, nevaru atbalstīt šo likumprojektu. Un es tomēr aicinu jūs nevis emocionāli uztvert to, ko es teicu, bet nu drusciņ apdomāt to. Paldies. (SC frakcijas aplausi.)".
• 2014_03_27-seq47 language "lv".
• 2014_03_27-seq47 speaker Boriss_Cilevics-1956.
• 2014_03_27-seq47 mentions Q822919.
• 2014_03_27-seq47 mentions Q211.
• 2014_03_27-seq47 mentions Q193089.
• 2014_03_27-seq47 mentions Q3736505.
• 2014_03_27-seq47 mentions Q11731915.
• 2014_03_27-seq47 mentions Q8436.
• 2014_03_27-seq47 mentions Q2498135.
• 2014_03_27-seq47 mentions Q8908.