Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_03_27-seq45> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2014_03_27-seq45 type Speech.
- 2014_03_27-seq45 number "45".
- 2014_03_27-seq45 date "2014-03-27".
- 2014_03_27-seq45 isPartOf 2014_03_27.
- 2014_03_27-seq45 spokenAs 101.
- 2014_03_27-seq45 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Pirms pāris dienām pie Brīvības pieminekļa un citur - dažs labs arī kapos ziedus nolika - mēs godinājām jeb pieminējām tos tūkstošus, pat simtus tūkstošus padomju okupācijas upuru, faktiski mūsu Latvijas cilvēkus, mūsu inteliģenci, kuru pirms 65 gadiem izsūtīja uz Sibīriju. Izsūtīti un iznīcināti tādēļ, lai mēģinātu izskaust Latvijas tautas vēsturisko atmiņu par savu neatkarīgu valsti, par tās sākotnējo jēgu un būtību. Mērķis bija skaidrs - iznīcināt Latvijas valsti, kas joprojām pastāvēja katra atmiņās un pārliecībā, neskatoties uz to, ka tā bija tajā laikā okupēta. Un diemžēl šiem notikumiem ir ļoti liela ietekme arī uz Latviju šodien. Par savu valstisko pārliecību tika izsūtīts arī Rūdolfs Smiltenis - mans vecaistēvs, kurš bija dzimis 1912.gadā un faktiski pats pieredzējis Latvijas valsts tapšanu. Viņš un viņa ģimene izprata mūsu valsts sākotnējo jēgu un būtību un līdz pat savai pēdējai dzīves stundai... Diemžēl šodien paliek aizvien mazāk to cilvēku, kuri spēj nepastarpināti nodot nākamajām paaudzēm - un paldies vecamtēvam arī par to, ka viņš man to deva... šo te sākotnējo jēgu un valsts būtību. Ir faktiski izaugusi paaudze, kura nav pieredzējusi pat barikādes. Šodien, gandrīz 100 gadus pēc Satversmes pieņemšanas, notiek mēģinājumi arī deformēt mūsu sabiedrības izpratni par mūsu vēsturi, Latvijas valsts pamatiem un to jēgu. Ukrainas notikumu kontekstā redzam, ka tankiem, karavīriem faktiski ir sekundāra nozīme un ka notiek karš par mūsu prātiem, attieksmi un domāšanu. Gluži kā toreiz - brutāli, tikai šoreiz daudz rafinētāk. Notiek mērķtiecīgi mēģinājumi deformēt Latvijas valsts jēgu un būtību, tādā veidā cenšoties panākt sev labvēlīgākus apstākļus, kas sašķeltu un vājinātu mūsu valsti, kas savukārt dotu plašākas iespējas iegūt lielāku ietekmi. Pimenova kungs minēja to, ka vārds „okupācija” saglabās sabiedrības paralīzi, veicinās sašķeltību... ka okupācijas nebija, bija pazaudēta valsts tajā laikā. Un tad ir jautājums: kā tad iespējams pazaudēt savu valsti? (No zāles dep. I.Klementjevs: „Kur armija bija?”) Un kad ir iespējams pazaudēt savu valsti? Un kad nav iespējams novērst kaut daļēji tās pazaudēšanu, kā šobrīd mēs redzam Ukrainā? Tas ir tad, kad tā ir novājināta, sašķelta un zaudējusi stabilitāti. Mans vecaistēvs faktiski dzīvoja vienā laikā un bija vienās domās arī ar vienu izcilu Latvijas juristu un dižgaru - Kārli Dišleru, kuru izsūtīja uz Sibīriju tajās pašās dienās, kad manu vecotēvu. Pie tam Dišlera kungu izsūtīja divreiz. Un par savu pārliecību Dišlera kungs izsūtījumā arī aizgāja mūžībā. Un ko Dišlera kungs, citējot 1932.gadā rakstīto, saka par Latvijas valsti un tās spēka avotu? „Lai Latvijas... lai valsts būtu dzīvē spējīga un stipra, tās tautai nepieciešama apzinīga griba turēties kopā, sadarboties šinī valstī politiski un saimnieciski; nepieciešams arī kaut cik attīstīt Tēvijas mīlestību, patriotismu. Labākā stāvoklī šajā ziņā ir tās valstis, kur tauta sakrīt ar nāciju, jo tur šīs iekšējās saites ir stipras jau ar nacionāliem pamatiem. Tomēr arī tajās valstīs, kur tauta sastāv no vairākām nacionālām grupām, stāvoklis nav pārāk ļauns, ja vien valsts noorganizēta uz pareiziem - brīvības un tiesību - pamatiem. Jo ilgāka kopdzīve valstij, kura nodrošina saviem pilsoņiem, lai pie kādas nācijas tie arī piederētu, brīvu attīstību un labklājību... bez šaubām, attīstīs un nostiprinās kopēju apzinīgu gribu sadarboties, izveidos tam zināmu visas tautas kopēju patriotismu.” Un es domāju, ka šajā gadījumā par preambulu mēs varam runāt tieši tā, ka viņa veido šo te kopējo apziņu un šo te vēsturisko izpratni par to, kādēļ ir radusies Latvijas valsts un kādēļ tai jābūt arī nākamajām paaudzēm. Un faktiski Latvija nevar būt neaizsargāta. Latvijas tauta savus vēsturiskos pamatus aizsargā... aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, demokrātisko valsts iekārtu. Tās ir ikviena tiesības, tajā skaitā arī morāls pienākums. Jo sevišķi tas ir tautas pārstāvju, valsts amatpersonu pienākums. Mūsu pienākums šeit ir stiprināt valsti, tās pamatus gan fiziski, gan juridiski, stiprināt Satversmi, stiprināt vienotu vēsturisko izpratni par valsts būtību un jēgu, ko mācīs arī mūsu bērniem visās Latvijas skolās, kad šī Satversmes preambula būs pieņemta. Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)".
- 2014_03_27-seq45 language "lv".
- 2014_03_27-seq45 speaker Edvards_Smiltens-1984.
- 2014_03_27-seq45 mentions Q211.
- 2014_03_27-seq45 mentions Q8436.
- 2014_03_27-seq45 mentions Q2451422.
- 2014_03_27-seq45 mentions Q212.
- 2014_03_27-seq45 mentions Q337179.
- 2014_03_27-seq45 mentions Q16360745.