Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_03_27-seq18> ?p ?o. }

• 2014_03_27-seq18 type Speech.
• 2014_03_27-seq18 number "18".
• 2014_03_27-seq18 date "2014-03-27".
• 2014_03_27-seq18 isPartOf 2014_03_27.
• 2014_03_27-seq18 spokenAs 10.
• 2014_03_27-seq18 spokenText "Augsti cienītā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šīs debates var kļūt par ieganstu, lai satuvinātu diskusijā dažādas politiskās pozīcijas un rastu racionālu pamatojumu vērtībām, kuras mūs varētu vienot un attīstīt valsts pamatlikumu. Tikmēr ir acīm redzams mēģinājums ar Satversmes palīdzību nodrošināt privileģētu stāvokli valstī pavisam konkrētiem politiskiem spēkiem un tāpēc noteikt par neapstrīdamiem, līdz neapgāžamu dogmu statusam paaugstinātiem, apgalvojumus, kas ir angažēti un apstrīdami. Un, re, ir manas tēzes! Satversmes jaunajai preambulai ir savs uzdevums - radīt tiesisku aizsardzību latviešu nacionālajai valstij ar nolūku vienkāršot tiesas un ārpustiesas lēmumu, atļauju un aizliegumu pieņemšanu, kas aizsargā latviešu nacionālo pašnoteikšanos. Es to saprotu un pieņemu. Es piekrītu sakarīgai fakta konstatācijai par to, ka Latvijas Republikas proklamēšana 1918.gadā un tās atjaunošana deviņdesmito gadu sākumā bija latviešu tiesību uz pašnoteikšanos realizēšanas rezultāts, proti, tiesību uz valsts izveidošanu, kas nodrošina latviešu kultūras un valodas saglabāšanas garantijas teritorijā, kuru tradicionāli ir apdzīvojuši latvieši un viņu senči. Te nav nekā jauna. Nāciju tiesības uz pašnoteikšanos ir liktas Apvienoto Nāciju Organizācijas pastāvēšanas pamatos. ANO ir organizācija, kas apvieno nācijas, kuras ir pašnoteikušās; uz to skaidri norāda ANO Statūti. Taču preambulas autori, vārdos atzīstot nacionālo minoritāšu tiesības, tajā pašā laikā liek vienādības zīmi starp latviešu tautu un Latvijas tautu, acīmredzot neuzskatot, ka ir iespējams arī būt par Latvijas tautai piederošu, neesot latvietim. Taču starpība starp latviešu nāciju un nacionālajām minoritātēm ir vien tāda, ka Latvijas nacionālās minoritātes nepretendē uz pašnoteikšanos līdz pat valstiskas autonomijas izveidošanai Latvijas robežās. Tā arī ir visa starpība! Mazākumtautībām ir savas etniskās intereses, kuras ir jārespektē tāpat kā latviešu - tāpat kā latviešu! - intereses. Attiecībās starp tautām nevar būt vecāko un jaunāko brāļu. No latviešu tautas un Latvijas tautas vienādošanas kā algebras vienādojuma risinājums rodas Latvijas sabiedrības integrācijas formula. Tā ir cittautiešu integrācija latviešu sabiedrībā, nevis ceļš ar divvirzienu kustību. Šādas integrācijas neizbēgams iznākums ir mazākumtautību asimilācija. Tādējādi visi nacionālo demokrātu un liberāļu, kuri centās 15 gadu laikā mums iestāstīt pretējo, pūliņi būs cietuši neveiksmi. Un te nevajag lolot nekādas iluzoras cerības! Gandrīz reliģiski sakāpinātu skanējumu preambulai piešķir apzvērošs Latvijas tautas padomju okupācijas nosodījums. Es te gribētu pateikt par to sīkāk. Man ir aizdomas, ka visa iecerētā jaunā Satversmes preambulas pieņemšanas ideja ir radusies ne tik daudz tāpēc, lai nepieļautu jaunus valodas referendumus, bet tādēļ, lai padarītu neaizskaramu okupāciju, jo ar to pašreizējais politiskais režīms attaisno gan pirmskara Latvijas Republikas krišanu, gan savu leģitimitāti un nepilsoņu institūta radīšanas tiesiskumu. Pa to laiku tiek atvērti arhīvi ar dokumentiem, jauniem dokumentiem, un parādās pētījumi, kas aizvien vairāk samazina politisko improvizāciju iespējas. Grūti saprast 1940.gada notikumus, ja nezini, ka pirms tam bija 1939.gads, kad starp Padomju Savienību un Latvijas Republiku tika noslēgts savstarpējās palīdzības pakts. Neviens nenosauca to par okupāciju, kaut gan saskaņā ar paktu 25 tūkstoši sarkanarmiešu izvietojās padomju bāzēs Latvijas teritorijā. Nenosauca tāpēc, ka jau bija sācies karš, un tās bija nāves briesmas ne tikai cilvēkiem, bet arī valstīm. Līgumi tika slēgti nevis tāpēc, lai saglabātu mieru, bet tāpēc, lai nodrošinātu sev priekšrocības nenovēršamajā karā, un enerģiskāk sevi aizstāvēja tie, kas bija stiprāki. Nevienam nebija lemts palikt neatkarīgam Vācijas, Padomju Savienības, Anglijas un Francijas attiecību likteņdzirnās. Pakts tika parakstīts, jo Latvijai bija militāra iebrukuma draudi, par ko Molotovs un Staļins personiski bija informējuši ārlietu ministru Munteru. Taču no tā neizriet, ka bija okupācija. Tieši tāpēc, lai nepieļautu okupāciju, tika parakstīts savstarpējās palīdzības līgums, kuru Latvijas puse novērtēja kā mazāko no ļaunumiem. Pēc tam, kad 1940.gada maijā tika sakauta Francija, draudi, ka Vācijas vērmahts varētu pagriezties uz austrumiem, kļuva acīm redzami un Padomju Savienībai bija vajadzīgs placdarms pie Baltijas jūras pret Austrumprūsiju, Kārlim Ulmanim tika dotas deviņas stundas, lai izpildītu padomju valdības ultimāta prasību - izveidot PSRS labvēlīgu valdību un atļaut izvietot Sarkanās armijas papildspēkus. Jūs visi to labi zināt. Padomju agresijas draudi bija acīm redzami, un, kā zinām, noliktajā termiņā Latvijas vēstnieks Kociņš Maskavā paziņoja par Latvijas valdības demisiju, bet 17.jūnija rītā tika parakstīta vienošanās par papildu karaspēka ievešanu, kurā bija norādīti pārvietošanās maršruti un dislokācijas vietas. Mierīgs konflikta noregulējums ļāva militārajām operācijām sagatavotajām daļām netraucēti ienākt Latvijā. Agresija nenotika. Tā nebija tikai Kārļa Ulmaņa režīma kapitulācija, kurš 1934.gadā bija personīgi uzņēmies atbildību par valsts vadīšanu, tā bija Latvijas valsts kapitulācija. Tā izpaudās ne tikai kā valdības maiņa un līguma parakstīšana. Kapitulācijas turpinājums izpaudās arī tādējādi, ka padomju karaspēks ieņēma dislokācijas vietas Latvijas armijas virsnieku pavadībā. Ulmanis joprojām bija prezidenta amatā un parakstīja Kirhenšteina valdības dokumentus. Padomju ideoloģiskā doktrīna revolūcijas sižetu bija padarījusi gandrīz par operetisku (No zāles dep. I.Parādnieks: „Lai dzīvo revolūcija!”), tāpēc tagadējiem politiķiem vēl vieglāk noliegt pieļāvumus par revolūcijas nemieriem 1940.gada vasarā. Tomēr arī jāatceras, ka kara izraisītās ekonomiskās grūtības radīja iedzīvotāju neapmierinātību ar Ulmaņa autoritāro režīmu, īpaši tā izpaudās pilsētās. Un vadoņa nogurdinātā tauta sagaidīja sarkanarmiešus ar cerību, ka tika aizsargāti... no Hitlera agresijas. Iniciatīvas vietējās varas iestādēs sāka rasties jau nedēļu pēc tam, kad padomju armijas kolonnas ienāca Latvijā. Vieglāk norakstīt visu uz vienotu NKVD scenāriju, tomēr ar Maskavas rokas iejaukšanos nav iespējams izskaidrot dažādas pašorganizēšanās formas, ko demonstrēja Latvijas iedzīvotāji. Tikai daži piemēri. Ventspilī tika ievēlēta Demokrātiskās tautas frontes rīcības komiteja, Bauskā - Strādnieku deputātu komiteja, Skrīveros - Strādnieku apvienotā rīcības komiteja, Ilūkstes apriņķa pagastos - zemnieku komitejas, Zilupē - Zilupes un apkārtnes strādnieku revolucionārā komiteja. Par vēlēšanu falsifikāciju sāka runāt Atmodas gados, bet pirms tam - nedz kara laikā, nedz vēlāk - neviens nebilda par falsifikāciju vai par to, ka uz vēlēšanām gāja šauteņu stobru uzraudzībā. Ir saglabājušies 612 vēlēšanu komisiju sēžu protokoli: pilsētu un lauku pārvalžu sekretāri, advokāti, skolotāji, tirgotāji - cilvēku tūkstoši... Pēc tam Latvija tika iekļauta PSRS sastāvā. Tas notika, pārkāpjot Latvijas Republikas Satversmi, un tas ir pamats apgalvojumam par Latvijas aneksiju. Latvijā spēkā stājās padomju likumdošana un tās tiesiskā prakse ar visu, kas veido Staļina režīma kaunu un noziegumus. Politiskās vajāšanas, izsūtīšanas, nošaušanas pēc 1940.gada augusta Latvija pieredzēja jau kopā ar visu Padomju Savienību. Un tā - padomju agresijas draudi, kapitulācija, revolūcija, aneksija... Šajā vēsturisko notikumu rindā nav vietas okupācijai. (Starpsaucieni no VL-TB/LNNK frakcijas. Dep. I.Parādnieks: „Ko tu runā?!”) Bet kāpēc jau 23 gadus pie varas esošie politiķi uzstājīgi visu padomju laikmetu sauca par okupāciju? (No zāles dep. J.Dombrava: „Vācies vietā!”) Tāpēc, ka bija pazaudēta valsts! Runā par Padomju Savienības īstenoto Baltijas valstu okupāciju, bet nerunā, piemēram, par to, ka Lielbritānija okupēja Islandi, kas notika tā paša gada, 1940.gada, 10.maijā. Islandes valdība nāca klajā ar protesta paziņojumu par kliedzošo Islandes neitralitātes pārkāpšanu. Kāpēc šodien nepiemin britu okupāciju? Tāpēc, ka, nodrošinājusi savas intereses, Anglija un pēc tam to nomainījusī ASV pēc kara beigām aizgāja no Islandes, neskarot tās suverenitāti. Aneksija nenotika, un toreizējā okupācija šodien Islandei ir tikai vēsture. Otrs iemesls ir tas, ka ar okupāciju ir vieglāk noslēpt, ka Ulmaņa valdība izvēlējās nevis cīņu, bet kapitulāciju. Es nekādā gadījumā negribētu vainot par to, ka Ulmanis ir pieņēmis lēmumu - parakstīt vienošanos, jo tieši viņš saglabāja 150... varbūt tūkstoš cilvēkus, kas varētu iet bojā, kā gājuši bojā nesen pabeigtajā karā starp Padomju Savienību un Somiju, bet vasaras laikā karš būtu vēl nežēlīgāks. Tāpēc Rietumu valdības neatzina Latvijas iekļaušanu PSRS, bet retais pat tad, kad aukstais karš vēl bija pilnā spēkā, runāja par padomju okupāciju. Un trešais iemesls ir tas, ka bez vārda „okupācija” izmantošanas ir grūti izskaidrot, kāpēc 50 gadus dzīvoja Latvijas PSR. Ja tā nebija okupācija, tad nāksies atzīt, ka cilvēki varu atzina. (No zāles VL-TB/LNNK frakcijas deputātu starpsaucieni.) Visi atzina - gan krievi, gan latvieši! Lamāja to, cieta no tās, lepojās ar to, centās uzlabot un attīstīt. Bija mežabrāļi, mēs labi zinām, taču galu galā tauta viņiem nesekoja. Un Atmoda, kas beidzās ar sabiedriskās iekārtas un valsts sagraušanu, izdevās - un izdevās gandrīz bez asinsizliešanas - tikai tāpēc, ka tautas vairākums (turklāt tieši latvieši!) ticēja varas demokratizācijas iespējai. (No zāles dep. L.Čigāne: „Meli!”) Citādi viņi nebūtu atbalstījuši Tautas fronti. Vārdiņu „okupācija” politiķi cenšas piemērot kā ieroci - gan kā vairogu, gan kā zobenu - arī jaunajā Satversmes preambulā. Notikumi bija sarežģītāki, lai tos aprakstītu ar vienu vārdu. Vārds „okupācija” nedod mums savest prātus un spēkus kopā, neļauj mums iet uz priekšu pa vienu ceļu. Ja šis vārds paliks preambulā, tas nedarīs mūsu valsti stiprāku, kā grib panākt preambulas autori, bet saglabās sabiedrības paralīzi, kurā mēs visi dzīvojam. Papildināsim esošo preambulu kaut ar īsajiem ievadvārdiem Nacionālajam attīstības plānam! Es gribētu citēt ļoti īsu rindkopu, ko ierakstīja fiziķi, ekonomisti, matemātiķi Latvijas Nacionālajā attīstības plānā. Citāts: „Mēs, Latvijas iedzīvotāji, jau daudzkārt esam parādījuši gan sev, gan citiem, ka varam paveikt pat šķietami neiespējamo, kad vienojamies kopīgiem mērķiem. Mums ir un būs, par ko lepoties.” Es domāju, ka mums vairāk jāieklausās šajos vārdus, nevis jāmēģina vilkt mūsu valsti atpakaļ bijušajā vēsturē. Man ir labs paziņa Vācijā - vācietis, kurš ciena Latviju, daudz jautājumu uzdod par mūsu tagadni un pagātni, un nākotni. Un viņš man stāsta: „Paklau, Igor, kad cilvēks vada automobili, viņš skatās spoguļos, lai saprastu, kas notiek aizmugurē. Bet galvenā uzmanība ir vērsta uz priekšu, lai zinātu, kas notiek priekšā uz ceļa.” Un es (tagad es runāšu jau savā vārdā) domāju, ka jebkurai valstij galvenais ir skatīties uz priekšu, nevis atsaukties uz to vēsturi, kas bija pirms tam, lai vienkārši attaisnotu savu neizdarību. (Zālē troksnis, starpsaucieni. Dep. I.Parādnieks: „Pirms tam viņš runāja Kremļa vārdā!”) Es rosinu vārda „okupācija” pieminēšanu jaunajā preambulā izņemt ārā, lai vienkārši rastu ceļu mūsu vienotajam darbam. Paldies. (SC frakcijas aplausi.)".
• 2014_03_27-seq18 language "lv".
• 2014_03_27-seq18 speaker Igors_Pimenovs-1953.
• 2014_03_27-seq18 mentions Q211.
• 2014_03_27-seq18 mentions Q649.
• 2014_03_27-seq18 mentions Q11711795.
• 2014_03_27-seq18 mentions Q751020.
• 2014_03_27-seq18 mentions Q33.
• 2014_03_27-seq18 mentions Q39731.
• 2014_03_27-seq18 mentions Q11016682.
• 2014_03_27-seq18 mentions Q142.
• 2014_03_27-seq18 mentions Q1576026.
• 2014_03_27-seq18 mentions Q189.
• 2014_03_27-seq18 mentions Q23666.
• 2014_03_27-seq18 mentions Q183.
• 2014_03_27-seq18 mentions Q15180.
• 2014_03_27-seq18 mentions Q43070.
• 2014_03_27-seq18 mentions Q251395.
• 2014_03_27-seq18 mentions Q1065.
• 2014_03_27-seq18 mentions Q164226.
• 2014_03_27-seq18 mentions Q203369.
• 2014_03_27-seq18 mentions Q2484354.
• 2014_03_27-seq18 mentions Q298041.
• 2014_03_27-seq18 mentions Q182449.