Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_03_27-seq11> ?p ?o. }

• 2014_03_27-seq11 type Speech.
• 2014_03_27-seq11 number "11".
• 2014_03_27-seq11 date "2014-03-27".
• 2014_03_27-seq11 isPartOf 2014_03_27.
• 2014_03_27-seq11 spokenAs 10.
• 2014_03_27-seq11 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, man ir jāsaka nepārprotami: „Visu cieņu tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka preambulas grozījumi jebko izmainīs mūsu valstī!” Man tiešām ir jāsaka, ka šo cilvēku uzskati ir cienījami, vērā ņemami, bet diemžēl patiesība ir daudz savādāka, un es nosodu tos cilvēkus, kuri mēģina izmantot preambulu kā līdzekli, lai šķeltu Latvijā sabiedrību un nostādītu atsevišķās pusēs tos cilvēkus, kuri mūsu valstī dzīvo. Čepānes kundze komisijas vārdā iepriekš ir norādījusi, ka minētā Satversmes ievada autors un cilvēks, kurš īstenībā stāv aiz tā visa, ir cilvēks vārdā Levits, kurš ir iedevis iedvesmu atsevišķiem juridiskajiem demagogiem un sofistiem šodien šo likumprojektu celt augšā un šodien mums par viņu arī debatēt. Es atgriezīšos pie vieniem vārdiem, kas īstenībā atklāj to patieso nozīmi, kādēļ šī preambula ir vajadzīga vieniem, kādēļ tam, ka šī preambula kaut ko izmainīs valstī, tic citi un kādēļ ir tiešām juridiski iebildumi attiecībā uz tās pieņemšanu. Tad, lūk, Levita kungs ir izteicies (un tas ir ļoti necienījami): „Latvija un latvieši gan pašu mazreflektētā apziņā, gan citu acīs par savu garīgo lokalizāciju šķiet nedroši. Latvijas sabiedrība lielā mērā, diemžēl trijās paaudzēs, ir mankurtizēta, ir atrauta no modernās domas.” Mūsu priekšā ir ideja, kuras autors necienīgi izteicās par vērtībām, noniecinot pašus latviešus. Pieņemot šos grozījumus, godājamie kolēģi, jūs īstenībā... un mēs visi noniecināsim paši sevi. Pirmais jautājums, ko es jums visiem vēlētos uzdot, ir tāds: ar kādām tiesībām jūs grozāt preambulu? Satversme un tās būtība nav vienkāršs likums, bet gan politiska vienošanās, jo tās pamatā ir augstākā valsts varas subjekta - Latvijas tautas - nolemts un pieņemts politisks lēmums, 1922.gada vienošanās rezultāts, un tā pamatā bija koncentrēta tautas griba. Mūsu valsts tika dibināta, par pamatu ņemot Latvijas tautas politisko platformu, kas iemieso pilnīgu politisko vienotību. Politiskā vienošanās toreiz atspoguļoja pastāvošo latviešu tautas gribu, ietverot tajā valsts ideju pēc pašnoteikšanās, taču šim nolūkam tika konsolidētas Latvijā dzīvojošās tautas - apvienota, patstāvīga un neatkarīga Latvija Tautu Savienībā. Mēs kā tauta nevarējām būt daudznacionāli, toties daudznacionāla spētu būt nācija. Un ar Satversmes pieņemšanu latviešu tauta transformējās nācijā, kas ir spējīga rīkoties, pieņemt gribas izpausmes aktu - Latvijas Republikas Satversmi. Toreiz, pretstatā etnogrāfiskajam jēdzienam „latvju tauta”, tika noslēgta vienošanās, Satversmē lietojot politisko jēdzienu „Latvijas tauta”. (No zāles dep. I.Čepāne: „Bet to jau neviens nenoliedz!”) Man ir kauns, ka ļoti daudzi stāsta, ka Latvijas Republikas Satversmei nav preambulas, nav ievada. Latvijas Republikas Satversmei ievads ir, un tas skan sekojoši: „Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu Satversmi.” Dažs labs vienā jaukā dienā vienkārši huligāniski paņem un šo teikumu izsvītro! Juridiski Satversmes 76.pantā ir paredzēta kārtība, par kuru vienojās Satversmes tēvi, pieprasot divu trešdaļu balsu vairākumu, lai šādas vienošanās grozītu. Starp citu, Satversmes 77.pants satur vienošanos par Satversmes 1., 2., 3., 4., 6., 77.pantu - Satversmes kodolu. Lai to pārgrozījumi iegūtu likuma spēku, tie ir apstiprināmi tautas nobalsošanā. Satversmes tēvi nav paredzējuši iespēju grozīt preambulu. Mainot to, mēs iegūsim īstenībā citu konstitūciju, jo preambula ir konstitūcijas vienots veselums. Konstitucionālo tiesību eksperti līdz šim brīdim visā Eiropā strīdas par konstitūciju preambulu juridiski saistošo raksturu. Respektīvi, vieni uzskata, ka preambulai ir tikai deklaratīvs raksturs, otri uzskata, ka tai ir juridiski saistošs raksturs. Piemēram, lai Francijas konstitūcijas preambulai piešķirtu juridisku spēku, tajā tika iekļauts konstitūcijas 1.pants. Savukārt Lietuvas Konstitucionālā tiesa pat ikdienā, rakstot spriedumus, pielieto savas valsts konstitūcijas preambulu. Viņiem tā ir tiešām plaša, lai pamatotu pieņemtos lēmumus. (No zāles dep. J.Reirs: „Mēs arī pievienosimies!”) Pasaulē nav vienota, viennozīmīga viedokļa par preambulām. Mums ir preambula, kas ir pieņemta 1922.gadā, pie tās strādāja Satversmes tēvi. Uzskatu, ka tagad, pēc 90 gadiem, nav nekāda pamata kaut ko grozīt ar atpakaļejošu datumu un to pielikt 1922.gada konstitūcijai. Es ar visu atbildību apgalvoju, ka tas nav prāta darbs! (No zāles dep. I.Parādnieks: „Ar kādu atbildību? Par ko tu atbildēsi?!”) Citām valstīm ir izvērstas preambulas. „Kas tur slikts, ja tiks radīts jauns teksts?” - tādu jautājumu visi uzdod. Protams, var būt diskusija par to, kādas ir vērtības, kādai jābūt šo vērtību ietekmei uz valsts dzīvi, taču tie salīdzināšanas modeļi, ko liekat priekšā, neiztur nekādu kritiku, jo gan Igaunijā, piemēram, gan arī Lietuvā ir pieņemtas jaunas konstitūcijas. Ja mēs pieņemtu jaunu Satversmi, tad tajā varētu būt daudz plašāka preambula un, iespējams, tiktu ietverta arī kāda no piedāvātajām idejām, taču mums nav pieņemta jauna Satversme. Dažas valstis ir izvēlējušās atšķirīgus ceļus: var būt ļoti lakoniskas preambulas, un ir arī paplašinātas preambulas. Tā ir bijusi katras valsts iekšējā lieta. Valstīm ar īsām un lakoniskām preambulām ir iespēja atstāt valsts konstitucionālās tiesas ziņā tās vērtības, ar kurām tā pamato savus spriedumus. Ir vispārējie tiesību principi, kas nav iekļauti pamatlikumā, taču tas, ka to tur nav (un to ir, starp citu, atzinis arī Levits, uz kuru jūs atsaucaties), nenozīmē, ka tie Latvijā nepastāv un ar tiem nerēķinās. Šādi tika atklāts arī Satversmes kodols. Ir pašsaprotamas lietas, protams... vērtības. Arī Satversmes kodols, kas, tajā skaitā arī zinātniskajās diskusijās, ir izkristalizējies. Protams, izprovocētais referendums par latviešu valodu aizsāka diskusiju par valsts pašizpratni, taču referenduma rezultāti pierādīja tieši pretējo - ka latvieši sargā latviešu valodu, Latvijas tauta sargā latviešu valodu (No zāles dep. I.Parādnieka starpsaucieni: „Latvieši sargās! Latvijas Tauta...”) un tā ir un paliek vienīgā mūsu valsts valoda. Latvijas sabiedrībai ir nepieciešamas vērtības, nevis abstraktas idejas. Latvijas tautai noteikti nāktu par labu, ja Satversmi papildinātu ar tādām vērtībām kā sociālā atbildība, iespēju vienlīdzība, diskriminācijas izskaušana -ar vērtībām, kuras stāv pāri visām pretrunām un politiskām domstarpībām. Preambulai ir jāspēj vienot Latvijā dzīvojošās tautas, ietverot tajā arī nacionālas valsts ideju. Jaunievedumiem jābūt tādiem, lai tiem piekristu absolūtais iedzīvotāju vairākums. Tie nedrīkst šķelt Latvijas sabiedrību, un par tiem būtu jārīko tautas nobalsošana. Mums, piemēram, nav bail no cilvēkiem, kas ir ievēlējuši mūs parlamentā, un esam pārliecināti, ka lēmumu par to, vai mainīt Satversmi, nevar pieņemt šaurā lokā kādā krogā vai arī viesnīcā. Ir jau bijuši gadījumi, kad, dažiem cilvēkiem sanākot ne pārāk labi piemērotās vietās, kaut vai zooloģiskajā dārzā, tiek pieņemti lēmumi ar ne visai sakarīgām sekām. (No zāles dep. I.Čepāne: „Suši bārā!”) Un to visi mēs esam izjutuši. Mūsu Satversme nav bagātā mazākuma manifests, ko piedāvā Čepāne. Tā ir visas tautas un valsts dzīves kārtula. Kāda lauksaimnieka dēls vārdā Ābrams Linkolns ir teicis: „Māja, sadalīta uz pusēm, nespēs nostāvēt vētras laikā.” Kad ir ideju krīze, tad Latvijas politiķi ķeras pie Satversmes. Satversmes preambula neatrisinās tādas problēmas kā izpildvaras vājums, sociālā nevienlīdzība, atklātība valsts varas darbā, valdošo atbildība vēlētāju priekšā. Valsts prezidents pašlaik rosināja mainīt valsts varu sadalījumu, cenšoties paplašināt izpildvaras pilnvaras. Vai šāda varu līdzsvara maiņa pēc būtības neizmaina Satversmē iestrādāto parlamentārās republikas modeli un vai to nevajadzētu aizsargāt preambulā? Koalīcijas partijas cenšas vājināt tautas kā augstākā likumdevēja lomu valstī, apgrūtinot referendumu rīkošanu un samazinot tās tiesības piedalīties likumdošanas procesā. Vai Satversmes preambulā nevajadzētu šādu iespēju novērst pašos pamatos? Bet varbūt ir laiks apsvērt iespēju pieņemt jaunu Satversmi, un tad leģitīma būs arī jaunā preambula? Latvijā dzīvojošajiem ir nepieciešams vienoties par jaunu sabiedrisko līgumu - šāds ir tas dienas jautājums, ko jūs visiem stādāt priekšā! Vai jūsu preambula kalpos par nacionālās integrācijas faktoru? (No zāles dep. I.Parādnieks: „Jā!”) Vai Latvijas tauta, iedziļinoties un asimilējot Satversmes preambulas tekstu, viegli izpratīs tās būtību un, pateicoties tās vienkāršībai un pieejamībai, identificēs sevi ar valsts pamatlikumu, integrējoties politiskajā sistēmā? Cienījamie kolēģi! Jautājumu tiešām ir ļoti daudz. Pēdējo teikto es veltīšu tiešām Nacionālajai apvienībai, kura te tagad no vietas ķengā to, ko kolēģi saka. „Latvija aizstāv savas intereses un dod pienesumu pasaules un vienotas Eiropas humānai, ilgtspējīgai un demokrātiskai attīstībai.” (No zāles dep. A.Loskutovs: „Iebildumi?!”) Tās ir nacionālās valsts intereses nacionālajam vēlētājam, pienesums kam - ar izstieptu roku iet pie Eiropas lielajiem ierēdņiem un prasīt naudu? To jūs atbalstāt tajā preambulā? Jūs... (Troksnis. No zāles: „Uz Maskavu!”) Sabiedrības pamatvērtības - ģimene, tolerance... Molotova kokteilis! (No zāles dep. A.Loskutovs: „Draudi?!”) Jums nekas neatgādina par šo savienojumu - tolerance un ģimene, ģimenes vērtības? Jūs zināt, kas ir tolerance? (Starpsaucieni: „Nē! Pastāsti!”) Cienījamie kolēģi! Protams, politiski jau mēs savā starpā varam cīnīties un visādi būt greizsirdīgi attiecībā uz idejām, kas vienam no otra nāk, bet, ja jūs esat godīgi, tad nepieņemiet šo Satversmes pārgrozījumu šeit, nododiet to tautas nobalsošanai, jo regulējums, kas ir ietverts, viennozīmīgi ir plašāks par Satversmes 1., 2., 3., 4.pantu! Saskaņā ar konstitūciju šāda veida pārgrozījumiem ir jābūt pieņemtiem tautas nobalsošanas ceļā. Paldies. (SC frakcijas aplausi.)".
• 2014_03_27-seq11 language "lv".
• 2014_03_27-seq11 speaker Andrejs_Elksnins-1982.
• 2014_03_27-seq11 mentions Q822919.
• 2014_03_27-seq11 mentions Q211.
• 2014_03_27-seq11 mentions Q79820.
• 2014_03_27-seq11 mentions Q649.
• 2014_03_27-seq11 mentions Q11711795.
• 2014_03_27-seq11 mentions Q37.
• 2014_03_27-seq11 mentions Q191.
• 2014_03_27-seq11 mentions Q193089.
• 2014_03_27-seq11 mentions Q11731915.
• 2014_03_27-seq11 mentions Q8436.
• 2014_03_27-seq11 mentions Q2167704.
• 2014_03_27-seq11 mentions Q142.
• 2014_03_27-seq11 mentions Q4267253.
• 2014_03_27-seq11 mentions Q1576026.
• 2014_03_27-seq11 mentions Q38130.
• 2014_03_27-seq11 mentions Q1743625.
• 2014_03_27-seq11 mentions Q4511827.
• 2014_03_27-seq11 mentions Q180057.