Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_03_06-seq78> ?p ?o. }

• 2014_03_06-seq78 type Speech.
• 2014_03_06-seq78 number "78".
• 2014_03_06-seq78 date "2014-03-06".
• 2014_03_06-seq78 isPartOf 2014_03_06.
• 2014_03_06-seq78 spokenAs 69.
• 2014_03_06-seq78 spokenText "Cienījamie kolēģi, labdien! Tradicionāli sākšu ar paldies Latvijas augstākajām amatpersonām un ministriem, it īpaši ārlietu ministram Rinkēviča kungam, kā arī Eiropas lietu komisijas vadītājai Zandai Kalniņai-Lukaševicai un Ārlietu komisijas vadītājam Ojāram Kalniņam par proaktīvo un saskaņoto darbu. (Zālē ir pieaudzis troksnis.) Bez tiem... Lūdzu klusumu, kolēģi! Es biju... Lūdzu! (Izsaucieni no zāles. Dep. I.Zariņš: „Sāc bļaut!”) Bez tiem instrumentiem, ko mēs esam ļoti radoši izmantojuši diplomātijā, Latvija ir izmantojusi iespējas izmantot arī sankcijas. Tātad saistībā ar notikumiem Ukrainā ir atbalstāms un apsveicams ārlietu ministra Rinkēviča lēmums par noteiktu laiku... uz nenoteiktu laiku iekļaut 18 personas to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta. Savukārt Eiropas Savienības līmenī ir nobloķēti konti. Bet tas diemžēl... Šīs diskusijas ir ilgušas dienām un pat nedēļām ilgi. Un pa šo laiku principā šī nauda jau ir aizplūdusi no Eiropas. Tādēļ tā ir mācība Eiropas institūcijām - rast ātrākus lēmumu pieņemšanas mehānismus ārkārtas situācijās. Retorisks jautājums: kādēļ Ukrainā izcēlās krīze un šī traģēdija? Korupcija un varas atrautība no tautas, demokrātijas nenodrošināšana, dialoga un diskusiju trūkums starp varu un iedzīvotājiem ir šie iemesli. Kādas ir tās mācības, ko Latvija varētu no tā iegūt? Un šeit man ir konkrēti pieci priekšlikumi. Pirmām kārtām mums ir viens instruments Saeimā, kas saucas Saeimas sadarbības grupa... deputātu grupa sadarbībai ar Ukrainas parlamentu. Es apsveicu tos 12 deputātus, kas tur ir iestājušies, jo beidzot mums ir balanss šajā starpparlamentārajā grupā atbilstoši mūsu parlamentārajam sadalījumam un beidzot šī grupa tiks sasaukta pēc 25 deputātu aicinājuma, jo diemžēl „Saskaņas Centra” deputāti, kas ir šīs grupas vadītāji, pa šo laiku nav uzskatījuši par vajadzīgu šo grupu sasaukt. (No SC frakcijas: „Ārprāts!”) Līdz ar to es principā aicinu šo sadarbības grupu... aicinu mainīt vadību šai starpparlamentārās sadarbības grupai. Otrais priekšlikums ir tas, ka jāizveido, lai stiprinātu Latvijas demokrātiju... Mēs jau zinām, ka mums ir ļoti daudz NVO, kas ir uz bankrota robežas. Mūsu valstī nav ziedošanas kultūras un nav arī nodrošināti demokrātijas instrumenti, kā finansiāli atbalstīt NVO sektoru. Paldies sabiedrībai, kas atsaucās un ziedoja Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un kas ziedo arī slimu bērnu ārstēšanai. Tomēr tas nav pietiekami, jo mums ir arī jāziedo NVO sektoram, kas nodrošina šo sabalansēto lēmumu pieņemšanu. Tātad mums ir jāizveido Latvijas NVO fonds, lai politiķi, ierēdņi sadarbībā ar akadēmiskās vides pārstāvjiem un ar NVO (to skaitā - mazākuma NVO) līdzdalību pieņemtu izvērtētus un ilgtspējīgus lēmumus Latvijas pašvaldībās, ministrijās, Ministru kabinetā un parlamentā, kā arī Valsts prezidenta institūcijā. Latvijas NVO fonda koncepcijas izveide ir iekļauta - šīs koalīcijas premjeres Straujumas vadībā - Valdības deklarācijas rīcības plānā. Par to runājām arī Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē; to atzinīgi atbalstīja arī padomes dalībnieki. Svarīgi šo darbu organizēt tā, lai demokrātija Latvijā būtu ilgtspējīga. Un tieši tāpēc es aicinu frakciju vadītājus izvirzīt deputātus, kas būtu gatavi strādāt koalīcijas darba grupā (No zāles: „Kurā?”), lai virzītu Latvijas NVO fonda koncepcijas izveidi. Trešais priekšlikums ir izveidot pilsonisko dialogu, jo mums ir jādiskutē ar pilsoņiem un jāgarantē, lai netiktu pārtraukta saite starp varu un iedzīvotājiem. (No zāles dep. A.Lejiņš: „Runā par lietu!”) Mums ir ļoti veiksmīgi strādājošs sociālais dialogs ar pašvaldībām, darba devējiem un arodbiedrībām, bet pietrūkst tieši dialoga ar NVO un pilsonisko sabiedrību. Ceturtais priekšlikums ir par Krievijas propagandas neizplatīšanu. Un konkrēti mums viens no operatoriem ir Lattelecom, kur ir valsts kapitāla daļas. Un tātad ir uzdevums: Lattelecom būtu jāveido... Piemēram, caur mūsu komisiju, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, būtu jādod Lattelecom uzdevums - tomēr veidot kanālu paku bez Krievijas kanāliem, vismaz dot iespēju tiem iedzīvotājiem, kuri to vēlas, boikotēt un izslēgt no savām pakām Krievijas kanālus, un ne centa, ne eiro nemaksāt par Kremļa organizēto propagandu un ruporu. Tā būtu brīva izvēle. Šobrīd tādas izvēles nav! Un piektais priekšlikums. Atbalstu to, ka izdevumiem par līdzdalību NATO būtu jāsasniedz 2 procenti. Mums vajadzētu arī nodrošināt, ka valdība vairāk stāsta sabiedrībai par tām garantijām, ko mums dod NATO, par to, ka NATO pasargā Latviju kā neatkarīgu valsti, un par to, ka viņi parūpēsies, lai trešo valstu agresijas vai okupācijas nebūtu Latvijā. Lūdzu ikvienu deputātu atbalstīt Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projektu „Par Krievijas agresiju Ukrainā”. Paldies. (Dep. K.Eņģelis aplaudē.)".
• 2014_03_06-seq78 language "lv".
• 2014_03_06-seq78 speaker Daina_Kazaka-1974.
• 2014_03_06-seq78 mentions Q822919.
• 2014_03_06-seq78 mentions Q4210266.
• 2014_03_06-seq78 mentions Q211.
• 2014_03_06-seq78 mentions Q193089.
• 2014_03_06-seq78 mentions Q13561029.
• 2014_03_06-seq78 mentions Q458.
• 2014_03_06-seq78 mentions Q9161649.
• 2014_03_06-seq78 mentions Q159.
• 2014_03_06-seq78 mentions Q2167704.
• 2014_03_06-seq78 mentions Q7184.
• 2014_03_06-seq78 mentions Q212.
• 2014_03_06-seq78 mentions Q903671.
• 2014_03_06-seq78 mentions Q404542.
• 2014_03_06-seq78 mentions Q2329881.
• 2014_03_06-seq78 mentions Q9386852.
• 2014_03_06-seq78 mentions Q11751891.