Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_03_06-seq6> ?p ?o. }

• 2014_03_06-seq6 type Speech.
• 2014_03_06-seq6 number "6".
• 2014_03_06-seq6 date "2014-03-06".
• 2014_03_06-seq6 isPartOf 2014_03_06.
• 2014_03_06-seq6 spokenAs 23.
• 2014_03_06-seq6 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais Prezidij! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Latvijas valdības vārdā es gribu teikt, ka mēs pilnībā atbalstām šodien Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauto paziņojuma projektu, un es vēlos jūs nedaudz informēt par to, kāda ir līdz šim bijusi Latvijas valdības nostāja, Latvijas nostāja saistībā ar notikumiem Ukrainā, kā arī par to pozīciju, kāda šobrīd mums ir, apspriežot šo jautājumu gan Eiropas Savienības, gan Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, gan Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas dažāda veida diskusijās. Pirmām kārtām Latvija vienmēr ir iestājusies par Ukrainas tiesībām brīvi lemt savu likteni, izvēlēties savu ceļu - vai tā būtu Eiropa, vai tā būtu neitralitāte, vai tā būtu savienība ar kādām citām valstīm. Taču pati Ukrainas tauta vairākas reizes - arī 2004.gadā, pirmajā, tā sauktajā Oranžajā revolūcijā, pirmajā Maidanā - skaidri pauda savu vēlmi iet Eiropas ceļu. To pašu Ukrainas tauta atkārtoja gan 2010.gada vēlēšanās, vai tās būtu prezidenta vēlēšanas... vai arī 2013.gada vēlēšanās, parlamenta vēlēšanās, kur visas partijas tika ievēlētas uz tā sauktās Eiropas platformas pamata. Diemžēl - un to atzīst arī bijusī Ukrainas vadība, prezidents Janukovičs, bijušais, ārlietu ministrs Kožara - Krievijas Federācijas ārkārtīgi stingra spiediena rezultātā, pagājušogad Krievijas Federācijas faktiski īstenoto darbību rezultātā, sākot ar tirdzniecības kara pasākumiem un beidzot ar dažāda veida politisku spiedienu, Ukrainas valdība pieņēma lēmumu - apturēt gatavību... sagatavošanās darbus Eiropas Savienības un Ukrainas asociācijas līguma, kā arī brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanai. Acīmredzami šie lēmumi bija pilnā pretrunā ar Ukrainas sabiedrības vēlmēm, un Ukrainas sabiedrība jau naktī no 29. uz 30.novembri tūliņ... tiklīdz beidzās Eiropas Savienības un Austrumu partnerības Viļņas samits, devās protestēt uz Neatkarības laukumu. Diemžēl dažas stundas vēlāk pēc šo miermīlīgo protestu sākuma tika pielietots rupjš spēks, cilvēki tika sisti, cilvēki tika vajāti pat tad, kad viņi pameta laukumu. Pret daudziem no šiem Ukrainas miermīlīgajiem protestētājiem tika ierosinātas krimināllietas. Jau tajā brīdī gan Eiropas Savienība, gan arī Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts aktīvi iestājās par to, ka Ukrainai kā Austrumu partnerības valstij ir stingri jāievēro visas tās vērtības, kas mūs saista kā Eiropas Padomes, kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas dalībvalstis, arī kā Eiropas Savienības Austrumu partnervalstis. Diemžēl visi mēģinājumi pārliecināt Ukrainas bijušo prezidentu, Ukrainas bijušo valdību nelietot spēku, bet īstenot dialogu ar visiem sabiedrības pārstāvjiem, ar opozīciju, beidzās ar tā sauktajiem janvāra likumiem, kas faktiski ieviesa autoritāru diktatūru Ukrainā, gan aizliedzot brīvu interneta informācijas cirkulāciju, gan arī faktiski nosakot ļoti bargus sodus par pulcēšanās brīvību, kā arī par vārda brīvību. Diemžēl jāatzīst, ka Eiropas Savienība, lai arī daudzas valstis aicināja jau tajā brīdī stingri ne tikai novērtēt šīs darbības, bet arī jau veikt konkrētus pasākumus, nebija gatava attiecīgajām darbībām. Un arī tā sauktais dialogs starp Ukrainas prezidentu un opozīciju faktiski beidzās katru reizi ar to, ka bijušais prezidents Janukovičs, viņa valdība faktiski nepildīja neko no apsolītā un kopā ar opozīciju norunātā... teiksim, nevienu no norunātajiem pasākumiem. Tas, patiesību sakot, noveda pie ļoti nopietnas radikalizācijas. Mēs labi zinām, ka Ukrainas bijušais prezidents aktīvi izmantoja specvienības. Šīs specvienības pielietoja brutālu spēku, un februāra vidū situācija eskalējās tiktāl, ka triju dienu laikā... Vēl šobrīd nav precīzu datu, cik daudz cilvēku ir gājis bojā; šobrīd mēs runājam, ka visas Ukrainas teritorijā jau vairāk nekā 90 cilvēku gājis bojā. Atbildība par šiem noziegumiem, kurus varētu klasificēt arī kā noziegumus pret cilvēci, pilnībā gulstas uz Ukrainas bijušo prezidentu Janukoviču, jo viņa atbildība bija nodrošināt gan konstitucionālo kārtību, gan nepielietot vardarbību, bet īstenot politisko dialogu. Šajos apstākļos 20.februārī Eiropas Savienības Ārlietu padome savā ārkārtas sēdē lēma par konkrētiem pasākumiem, tostarp arī par sankciju piemērošanu tām amatpersonām, kuras ir atbildīgas par šiem notikumiem. Kā jūs zināt, šobrīd - gan pēc zināmām diskusijām - šo amatpersonu saraksts jau ir publicēts, viņu banku konti Eiropas Savienībā tiks iesaldēti; arī mēs Latvijā esam pieņēmuši lēmumu iekļaut šīs 18 amatpersonas tā sauktajā ieceļošanas melnajā sarakstā. Un diemžēl tas, ko mēs šobrīd redzam... Faktiski tūliņ, kā tika parakstīta 21.februārī vienošanās starp prezidentu Janukoviču un opozīciju, kam liecinieki bija trīs Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri - Polijas, Francijas un Vācijas kolēģi, uzreiz tika sākta šīs vienošanās pildīšana. Pirmām kārtām tika atjaunota 2004.gada konstitūcija. Un pēkšņi Ukrainas prezidents kaut kur pazuda un faktiski tādā veidā ar savām darbībām apliecināja, ka viņš nav gatavs pildīt šo vienošanos. Šajos apstākļos Ukrainas Verhovna Rada, Ukrainas parlaments, kas ir leģitīmi ievēlēts, nolēma atstādināt prezidentu, nolēma ievēlēt prezidenta vietas izpildītāju, kā arī izveidot valdību. Latvija uzskata, ka šī valdība un parlaments ir absolūti leģitīmi Ukrainas valsts pārstāvji. Mēs esam atzinuši un apsveikuši kolēģus Kijevā. Diemžēl arī dažas dienas vēlāk mēs esam pieredzējuši to, ko... es pat nezinu, kā nosaukt, jo pēc būtības šāda veida notikumos, kādi risinās šobrīd Krimā, mēs redzam starptautisko tiesību normu, to skaitā ANO Hartas, 1975.gada Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Helsinku Nobeiguma akta, 1994.gada Budapeštas memoranda par teritoriālajām garantijām Ukrainai, 1997.gada Ukrainas un Krievijas Federācijas līguma, atklātu pārkāpumu; tāda veida darbība ir faktiski bruņoto spēku ievešana suverēnas valsts teritorijā. Šajā gadījumā mēs varam runāt par bruņoto spēku ievešanu suverēnas valsts teritorijā, jo Krievijas Federācijas karavīri, lai arī bez atšķirības zīmēm, lai arī Krievijas Federācijas oficiālās amatpersonas to noliedz, tomēr ir atstājuši savas bāzēšanās vietas Sevastopolē un citās Ukrainas vietās un faktiski pārņēmuši kontroli pār Krimu, pār daļu Ukrainas teritorijas. Es neatceros, ka šāda veida darbības tiktu veiktas vismaz kopš 1968.gada Padomju Savienības invāzijas Čehoslovākijā, vēl arī varētu paskatīties kādus tālākus piemērus vēsturē. Mēs arī redzam, ka lēmumi, kas ir pieņemti Krievijas Federācijas padomē un kas faktiski balstās uz jaunu Krievijas Federācijas ārpolitikas doktrīnu, nozīmē, ka aizstāvēti tiek ne tikai Krievijas Federācijas pilsoņi, bet, kā izteicās vairāki Krievijas Federācijas padomes deputāti, tiek aizstāvēti visi krievvalodīgie, kā arī tie, kam ir kāda saikne ar Krieviju. Tas ir kaut kas pilnīgi jauns, kas nav pieņemams 21.gadsimta Eiropā, kas nav pieņemams 21.gadsimta pasaulē. Līdz ar to, sekojot līdzi šiem notikumiem, Latvijas Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidente un ārlietu ministrs šī gada 1.marta pēcpusdienā izplatīja kopīgu paziņojumu, attiecīgi dodot vērtējumu... dodot principiālu vērtējumu šiem notikumiem, jo uzskata, ka ir notikusi Krievijas Federācijas agresija Ukrainas teritorijā. Šī gada 3.martā arī Eiropas Savienības Ārlietu padome faktiski tieši tādā pašā veidā ir klasificējusi šos notikumus, un šobrīd Latvijas valdības pozīcija saistībā ar notikumiem Ukrainā ir šāda. Pirmām kārtām mēs iestājamies par nekavējošu Krievijas Federācijas karavīru atvilkšanu to pastāvīgajās dislokācijas vietās un nekavējošu Krievijas Federācijas un Ukrainas dialoga uzsākšanu. Mēs uzskatām, ka starptautiskajai sabiedrībai - Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un Apvienoto Nāciju Organizācijai - ir jādara viss, lai ar savu instrumentu palīdzību nodrošinātu šo soļu izpildi. Un šeit es tiešām esmu priecīgs paziņot, ka arī Latvija aktīvi ir piedalījusies un turpinās piedalīties šo pasākumu īstenošanā. Divas mūsu militārpersonas šobrīd atrodas EDSO misijas ietvaros... Latvijas un Lietuvas vēstnieki vakar apmeklēja Krimu, apmeklēja Sevastopoli, Simferopoli, lai Eiropas Savienības vārdā tur iepazītos ar situāciju un sagatavotu ziņojumu Eiropas Savienības kolēģiem. Otrais. Mēs uzskatām, ka tām valstīm... tā sauktajām Budapeštas memoranda dalībvalstīm - Amerikas Savienotajām Valstīm, Lielbritānijai un Krievijas Federācijai ir nekavējoties jāsāk konsultācijas par šī memoranda īstenošanu. Diemžēl es gribu īpaši atzīmēt, ka Budapeštas memoranda neizpilde nozīmē ne tikai suverēnas valsts tiesību pārkāpumu, bet ka tā atstās ļoti nopietnas sekas uz kodolieroču neizplatīšanas līguma režīmu. Ja valstis, tādas kā, piemēram, Irāna, Pakistāna un Indija, šobrīd redz, ka var noslēgt vienošanos, ka kāda no šī memoranda dalībvalstīm nodod visus savus kodolieročus trešajām pusēm, ka tās teritoriālā integritāte un suverenitāte it kā tiek garantēta, bet pēc tam, 20 gadus vēlāk, brutāli tiek pārkāpta, tad kā jūs iedomājaties: vai pasaule kļūs drošāka? Un kāpēc šīm valstīm vajadzētu ticēt jebkādiem starptautiskajiem nolīgumiem un tiesību aktiem? Trešais. Mēs uzskatām, ka, protams, ir jādara viss, lai sauktu pie atbildības tos atbildīgos, kuri Kijevā, Ukrainā šobrīd jau ir izsludināti meklēšanā un kur tiek izmeklēti šie noziegumi, kas faktiski ir veicinājuši noziegumus Kijevā, sākot jau no novembra beigām. Un Latvija ir gatava pilnībā sadarboties gan tiesībaizsardzības iestāžu līmenī, gan finanšu noziegumu izmeklēšanas līmenī ar Ukrainas varas iestādēm. Visbeidzot gribu teikt, ka mums ir ļoti daudz jāstrādā, lai palīdzētu pašai Ukrainai un ukraiņu tautai. Situācija šajā valstī ir ļoti smaga, es pats esmu apmeklējis Kijevu pēdējo trīs mēnešu laikā divreiz. Tas Maidans, kādu es redzēju pagājušā gada decembrī, vairs nav tas Maidans, kādu es redzēju šī gada februāra pēdējā dienā. Cilvēki ir pilnīgi citi, cilvēki no valdības gaida aktīvu rīcību, cilvēki vairs nevēlas redzēt veco politiku. Un jaunajai Ukrainas valdībai klāsies ļoti grūti, lai faktiski atgūtu pašu tautas uzticību, cīnoties par savas valsts teritoriālo suverenitāti un integritāti un arī ar ekonomiskajām un finanšu problēmām. Līdz ar to Latvija pilnībā atbalsta tūlītēju Eiropas Savienības un Ukrainas asociācijas līguma noslēgšanu; par to ir lemts arī 3.martā. Atbalstām finansiālās palīdzības paketi, ko šobrīd Eiropas Savienība ir sagatavojusi 11 miljardu eiro apjomā, bet uzskatām, ka arī citām starptautisko finanšu organizācijām būs daudz jādara, lai Ukrainas reformu kurss - un bez reformām nevarēs iztikt! - tiktu arī attiecīgi finansiāli atbalstīts. Mēs arī atbalstām šobrīd - un par to ir jāsāk runāt un diskutēt - Eiropas Savienības Austrumu partnerības reformu, lai dotu iespēju tām valstīm, kas ir gatavas nākotnē kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm, par daļu no Eiropas Savienības... lai tām šādu perspektīvu dotu. Savukārt, ja situācija saistībā ar šo Ukrainas krīzi nekļūs mazāk eskalēta, tad... Latvija arī uzskata, ka mums kā Eiropas Savienības dalībvalstij, attiecīgi diskutējot par šiem jautājumiem Eiropas Savienībā, būs jāturpina tālāk stingrāku pasākumu komplekss pret Krievijas Federāciju. Pirmkārt, uzskatu, ka tādā gadījumā mēs nevaram runāt par bezvīzu režīma ieviešanu starp Eiropas Savienību un Krieviju; šīs sarunas ir jāaptur. Jo - kamdēļ mums vajadzīgs bezvīzu režīms, ja 2014.gada tūrisma sezona Krimā ir sākusies tādā military stilā, ka cilvēki var iebraukt ar... ar bruņutransportieriem kā pašu modernāko tūrisma autobusu? Otrkārt, uzskatām, ka Eiropas Savienībai ir jāpiemēro pret Krievijas Federāciju pilna mēroga embargo attiecībā uz ieročiem un bruņojumu. Tas nav normāli, ka Eiropas Savienības dalībvalstis vēl joprojām apgādā Krievijas Federāciju ar jaunākajiem ieročiem un aprīkojumu. Šis ir acīmredzami principiāls jautājums. Treškārt, es neizslēdzu iespēju, ka, situācijai neuzlabojoties, varētu tikt lemts arī par konkrētu Krievijas amatpersonu, kas ir tieši atbildīgas par šīs agresijas izraisīšanu, iekļaušanu noteiktos Eiropas Savienības sankciju sarakstos. Man ļoti gribētos cerēt, ka šos pasākumus nevajadzēs īstenot, un es ļoti gribu cerēt, ka Eiropas Savienības un Krievijas dialogs, Krievijas un Ukrainas dialogs, NATO un Krievijas dialogs būs tāds, kas palīdzēs normalizēt situāciju. Taču mums ir arī jābūt pilnīgā skaidrībā, ka, ja šobrīd nebūs pietiekami asas un stingras reakcijas, mēs radām ļoti bīstamu precedentu 21.gadsimta starptautiskajā politikā. Visbeidzot es gribu teikt to, ka arī mums pašiem ir daudz ko mācīties no notikumiem Ukrainā. Pirmām kārtām. Mums ir jāatceras tas, ka daudz kas ir atkarīgs no iekšpolitiskās stabilitātes arī mūsu valstī. Es aicinu neizmantot Ukrainas traģiskos notikumus, teiksim, lai kaut kādā veidā celtu varbūt savu reitingu vai, teiksim, mēģinātu projicēt pilnīgi nepamatoti to, kas notika Ukrainā un kas ir traģēdija... kā te dažos sociālajos tīklos mīl izteikties, ka tas nu tūliņ būs arī Latvijā. Tajā pašā laikā mums ir jāveicina visaptverošs, visiekļaujošs arī mūsu sabiedrības dialogs. Otrām kārtām. Tā kā esam nākamā Eiropas Savienības prezidentvalsts 2015.gada pirmajā pusgadā, es domāju, ka mums būs nopietni jādomā - un es jau to iezīmēju - par Eiropas Savienības Austrumu partnerības reformu. Mums ir skaidri jāpasaka, ka tām valstīm, kas ir Eiropas Savienības Austrumu partnerībā, kā galamērķis ir iespējama dalība Eiropas Savienībā. Tās, kas nevēlas, to var arī nedarīt. Un visbeidzot. Jūs visi zināt un šeit komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņas-Lukaševicas kundze jau sacīja, ka jau šobrīd ir pieņemti vairāki NATO lēmumi. Jā, tiek pastiprināta Baltijas gaisa telpas aizsardzība, jā, būs vēl arī citi pasākumi, kas veicinās drošību reģionā. Taču tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka pirmām kārtām atbildība arī par mūsu ārējo drošību ir mūsu pašu un aizsardzības budžeta jautājums būs jārisina. Es arī nobeigumā gribu pateikties gan Valsts prezidentam, gan Saeimas priekšsēdētājai, gan Ministru prezidentei par ļoti saskaņoto, ļoti ātro un operatīvo rīcību sestdien. Es gribu arī pilnībā atbalstīt šeit piedāvāto Saeimas paziņojuma projektu. Un, protams, arī tuvākajās dienās Eiropas Savienības un NATO darba kārtībā, kā arī Latvijas ārpolitikas darba kārtībā jautājumi, kas saistās ar Ukrainu, protams, būs prioritāte Nr.1. Paldies par uzmanību. (Koalīcijas frakciju aplausi.)".
• 2014_03_06-seq6 language "lv".
• 2014_03_06-seq6 speaker Edgars_Rinkevics.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q822919.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q211.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q37.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q193089.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q458.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q39731.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q159.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q142.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q7184.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q212.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q23666.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q183.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q36.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q15180.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q81299.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q1065.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q33946.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q794.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q8908.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q30.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q12360039.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q1757.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q843.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q1899.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q208019.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q966912.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q668.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q1781.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q7525.
• 2014_03_06-seq6 mentions Q19566.