Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_03_06-seq4> ?p ?o. }

• 2014_03_06-seq4 type Speech.
• 2014_03_06-seq4 number "4".
• 2014_03_06-seq4 date "2014-03-06".
• 2014_03_06-seq4 isPartOf 2014_03_06.
• 2014_03_06-seq4 spokenAs 69.
• 2014_03_06-seq4 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ārlietu ministra kungs! Mēs šodien izskatām Saeimas lēmuma projektu „Par Krievijas agresiju Ukrainā”. Ukrainas neatņemamo sastāvdaļu Krimu joprojām kontrolē Krievijas Federācijas bruņotās vienības bez atšķirības zīmēm, kuras tomēr izmanto Krievijas armijas specvienību ekipējumu, bruņojumu un militāro transportu ar Krievijas armijas numurzīmēm. Tikpat kā nevienam militārajam ekspertam vairs nav šaubu, ka iebrukumu Krimā veic Krievijas Federācijas bruņoto spēku vienības. Ukrainas armijas vienības ielenktas to bāzēs, tomēr atsakās padoties un neatbild uz provokācijām. Tāpat kapitulēt ir atteikušies arī Ukrainas Melnās jūras kara flotes kuģi, kurus ostās bloķējuši Krievijas karakuģi. Ar šo bruņoto iebrukumu Krievija pārkāpj virkni starptautisko tiesību normu. Jau pats fakts, ka tās karaspēks atrodas Ukrainas teritorijā bez skaidras identifikācijas, ir starptautisko tiesību normu pārkāpums. Tāpat saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem (jeb Hartu) militāra spēka lietošana pieļaujama tikai aizsardzībai pret militāru uzbrukumu vai arī pamatojoties uz ANO Drošības padomes dotu mandātu. Ne par vienu no tiem mēs nevaram runāt Krimas gadījumā. Krievija klaji pārkāpj arī pašas uzņemtās saistības, tostarp 1994.gada Budapeštas memorandu par drošības garantijām Ukrainai un 1997.gada Ukrainas un Krievijas Federācijas draudzības un sadarbības līgumu. Ukrainas parlaments Verhovna Rada ir leģitīms un lemtspējīgs, turklāt vairākums nopietnāko lēmumu tajā tiek pieņemts nevis ar vienkāršu, bet gan ar konstitucionālo vairākumu. Līdz ar to parlamenta atstādinātā un Ukrainu pametušā bijušā prezidenta Viktora Janukoviča it kā notikusī vēršanās pie Krievijas ar lūgumu pēc militāras palīdzības arī nav leģitīms pamats Krievijas karaspēka ievešanai Krimā un ir pretrunā ar starptautisko tiesību normām. Tāpat ar faktiem nav apstiprinājušies Krievijas paziņojumi par Krimas etnisko krievu vajāšanu, un līdz ar to arī šis Krievijas arguments neiztur nekādu kritiku. Arvien vairāk šķiet, ka Krievija ir pārrēķinājusies, cerot, ka 19. un 20.gadsimta metodes strādās vienlīdz labi arī šodien. Pasaule šodien ir daudz citādāka nekā pagājušā gadsimta vidū. Pateicoties informācijas tehnoloģijām un globālai tirdzniecībai, 21.gadsimta pasaule ir kļuvusi mazāka un daudz vairāk savstarpēji saistīta. Vienlaikus jāuzsver, ka politiskiem lēmumiem, viedokļiem un reakcijām ir daudz lielāka nozīme un ietekme. Tikai divi nelieli piemēri. Jau pirmajā dienā pēc Krievijas Federācijas padomes lēmuma atļaut militāras darbības Ukrainas teritorijā Krievijas fondu tirgi zaudēja vidēji 10 procentus savas vērtības, tostarp arī Krievijas ekonomikas giganta Gazprom akciju vērtības. Krievijas Centrālā banka bija spiesta iztērēt 11 miljardus ASV dolāru, lai cilvēki visā pasaulē... kad cilvēki visā pasaulē steidza pārdot Krievijas rubļus, vairs neuzticoties to valūtas vērtības stabilitātei. Un līdzīgus zaudējumus dienas laikā cieta arī vairākums Krievijas bagātāko cilvēku. Atcerēsimies, ka tas notika, tikai fondu tirgiem reaģējot uz kara draudiem, un vēl nebija runas par Rietumu ekonomisko sankciju piemērošanu. Protams, ekonomisko sankciju gadījumā Krievija varētu censties pārstrukturēt savu ekonomiku uz iekšējo pieprasījumu, tomēr vairs nav ne 19., ne 20.gadsimts, un Krievija vairs nevar būt pilnībā pašpietiekama. Krievijai Rietumi kā tirdzniecības partneris ir nepieciešams ne mazāk, ja pat ne vairāk kā Rietumiem Krievija. Otrs piemērs skar informācijas tehnoloģiju ietekmi. Lai cik izmisīgi Krievijas augstākās amatpersonas censtos noliegt, ka Krimas pussalas de facto kontroli veic tās bruņotie spēki, nav jāvelta pat daudz pūļu, lai interneta lietotāji atrastu fotogrāfijas, kas skaidri liecina par pretējo. Arguments par Krimas pašaizsardzības vienībām neiztur jebkādu kritiku un kļūst par absurdu, kad ikviens medijos var aplūkot Krimā uzņemtas fotogrāfijas ar karavīriem, kuri sēž Krievijā ražotās 100 tūkstošu ASV dolāru vērtās bruņumašīnās Tigr ar Krievijas armijas numurzīmēm. Lai nepieļautu negatīvu vēstures notikumu atkārtošanos un mācītos no tās sāpīgajām kļūdām, ir nepieciešams stingrs un noteikts Krievijas militārās agresijas nosodījums, prasot Krievijai ievērot starptautisko tiesību normas un pašas uzņemtās saistības un veikt tūlītēju Krievijas armijas vienību izvešanu uz to bāzēm saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem līgumiem ar Ukrainu. Tāpat nepieciešama sarunu atsākšana starp Krieviju un Ukrainas valdību par mierīgu krīzes noregulējumu, pie kā patlaban strādā Rietumvalstu un Krievijas amatpersonas un diplomāti, cenšoties panākt šādu sarunu sākšanos. Daudz vairāk par situācijas analīzi mums tomēr jālūkojas, kā panākt mierīgu un demokrātiskām vērtībām atbilstošu krīzes atrisinājumu. Ir sekojusi jau ļoti plaša pasaules un Rietumu sabiedrības reakcija. Krievijas militāro iebrukumu līdz šim jau nepārprotami stingri ir nosodījušas gan lielākās NATO dalībvalstis, tostarp ASV atsevišķi, gan NATO kopumā. Alianses ģenerālsekretārs Rasmusens Krievijas militārās akcijas raksturoja kā draudu mieram un drošībai Eiropā. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis - Vācija, Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, kuras darbojas G8, līdz ar ASV un Kanādu ir apturējušas gatavošanos jūnijā Sočos plānotajam G8 samitam, kamēr Krievija nespers konstruktīvus krīzes risinājuma soļus. Savukārt šo pirmdien, 3.martā, Eiropas Savienības ārlietu ministru paziņojumā teikts, es citēju: „Eiropas Savienība stingri nosoda nepārprotamu Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumu, Krievijas bruņotajiem spēkiem veicot agresijas aktus, kā arī Krievijas Federācijas padomes 1.martā doto atļauju izmantot bruņotos spēkus Ukrainas teritorijā. Eiropas Savienība aicina Krieviju nekavējoties atvilkt savu karaspēku uz tā dislokācijas vietām.” Tāpat, kamēr Krievija nav veikusi pasākumus situācijas eskalācijas novēršanai, Eiropas Savienība lemj par sekām attiecībā uz divpusējām attiecībām starp Eiropas Savienību un Krieviju, piemēram, apturot divpusējās sarunas ar Krieviju par vīzu jautājumiem, kā arī par jauno nolīgumu. Patlaban ASV, Lielbritānija, Vācija un Francija cenšas panākt vienošanos ar Krieviju par tiešu sarunu sākšanu ar Ukrainas valdību par mierīgu krīzes noregulējumu. Eiropas Drošības un sadarbības organizācija pēc Ukrainas lūguma uz Ukrainu jau sūta 39 cilvēku lielu neapbruņotu militārpersonu misiju situācijas novērošanai. Šajā misijā ar divām militārpersonām piedalīsies arī Latvija, kā arī Igaunija, Čehija, Lietuva, Francija, Vācija, Polija, Slovākija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, kā arī Dānija, Norvēģija, Turcija, ASV un Kanāda. Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu 5.martā paziņojis, ka Eiropas Savienība ir gatava piešķirt Ukrainai līdz pat 11 miljardiem eiro lielu finansiālu palīdzību. Jāatzīmē, ka šo notikumu kontekstā vēl vakar ASV aizsardzības ministrs ir paziņojis, ka ASV palielinās militāro atbalstu Baltijas valstīm un Polijai. Baltijā plānots palielināt ASV iesaistīšanos NATO gaisa patruļās Baltijas valstu gaisa telpā. Tas ir fons, kādā arī Eiropas lietu komisija ir gatavojusi savu kārtējo paziņojumu. Tomēr Saeima ir līdz šim jau ļoti rūpīgi sekojusi situācijas attīstībai Ukrainā. Un atļaujiet atgādināt tikai dažus iepriekšējos lēmumus. Piemēram, vēl pirms 20.februāra traģiskajiem notikumiem, kad Maidanā vienas dienas laikā tika noslepkavoti vairāk nekā 70 protestētāji, tieši pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas iniciatīvas Latvijas nacionālā pozīcija jau tobrīd tika papildināta ar punktu, ka Latvija iestāsies par nepieciešamību piemērot Eiropas Savienības ekonomiskās un pārvietošanās brīvības sankcijas pret atbildīgajām Ukrainas amatpersonām, ja turpināsies vardarbīga vēršanās pret demonstrantiem. Un tieši šodien ir arī publicēts šo amatpersonu saraksts un sankcijas ir stājušās spēkā. Pagājušā gada 13.decembrī Eiropas lietu komisija pauda vienprātīgu atbalstu Ukrainas eirointegrācijas centieniem. Tas bija pirmais konkrētais paziņojums pēdējo mēnešu krīzes sākumā. Šis, 3.martā apstiprinātais, ir jau otrais Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopīgais paziņojums par situāciju Ukrainā. Iepriekš, jau 19.februārī, abu komisiju kopīgā paziņojumā tika izteikts nosodījums par to, ka sadursmju laikā Kijevā ir cietuši un bojā gājuši cilvēki, kā arī pausta līdzjūtība cietušo un bojāgājušo piederīgajiem. Savukārt šā gada 21.janvārī Saeima pieņēma Ārlietu komisijas sagatavoto paziņojumu, kurā saistībā ar situāciju Ukrainā aicināja konfliktā iesaistītās puses izbeigt vardarbību, izvairīties no provocējošas rīcības un miermīlīgā ceļā risināt politisko krīzi, panākot visām pusēm pieņemamu situācijas risinājumu. Šajā, 3.marta, Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopīgajā paziņojumā paustais Krievijas militārās agresijas nosodījums, kā arī prasība Krievijai ievērot starptautisko tiesību normas un pašas uzņemtās saistības un veikt tūlītēju armijas vienību izvešanu uz to bāzēm saskan ar to pozīciju, kādu Latvijas ārlietu ministrs pauda iepriekš minētajā Eiropas Savienības Ārlietu ministru padomes ārkārtas sanāksmē, kā arī ar Latvijas oficiālo nostāju, kādu Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma šodien paudīs Briselē notiekošajā Eiropadomes ārkārtas samitā, kurā Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji pārspriedīs Krievijas iebrukumu Krimā. Ņemot vērā izklāstītos faktus un to, kā Saeima ir virzījusies uz Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopīgā paziņojuma sagatavošanu, es aicinu šodien visu Saeimu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu „Par Krievijas agresiju Ukrainā”. Lēmuma projekts satur sešus punktus - paredz stingri nosodīt Krievijas Federācijas militāro agresiju Ukrainā, uzsver Latvijas nemainīgo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai vienotībai, kā arī Ukrainas Verhovna Radas leģitīmajai varai un atzīmē, ka situācija Ukrainā kļūst arvien kritiskāka un Krievija ar savu rīcību pārkāpj starptautisko tiesību normas. Tiek uzsvērts, ka šī rīcība vērtējama kā pretlikumīga, apzināta un plānota iejaukšanās Ukrainas suverenitātē, lai izraisītu militāru konfliktu ar nodomu okupēt daļu vai pat visu Ukrainas teritoriju. Tādēļ Saeimas lēmuma projekts paredz, ka Saeima pilnībā pievienojas Latvijas Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas, Ministru prezidentes un ārlietu ministra 2014.gada 1.marta paziņojumam par Krievijas iejaukšanos Ukrainā, kura teksts ir šī paziņojuma pielikumā. Mēs aicinām Krieviju izbeigt visu veidu agresiju un provokācijas pret Ukrainu, nekavējoties izvest savu karaspēku uz tā bāzēm un ievērot starptautiskajos līgumos uzņemtās saistības, kā arī rosinām starptautisko sabiedrību paust stingru atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei, kā arī Eiropas Savienību un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju nekavējoties izveidot un izvietot Ukrainā robežnovērošanas misijas, kas kontrolētu noslēgto vienošanos ievērošanu. Godātie kolēģi! Es aicinu šodien Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu un vienlaikus arī gribu jau šobrīd pateikt lielu paldies visam ārlietu dienestam un arī ārlietu ministram personīgi par ļoti aktīvo darbu, šajos mēnešos pārstāvot Latvijas pozīciju, koordinējot Latvijas pozīciju un ļoti aktīvi iestājoties par demokrātisko vērtību ievērošanu Ukrainā. Kā arī liels paldies par sadarbību Ārlietu komisijai un Ārlietu komisijas priekšsēdētājam, kur abas mūsu komisijas kopā ir daudzkārt diskutējušas un arī šo paziņojumu kopā ir izstrādājušas un pieņēmušas. Paldies. (Koalīcijas frakciju aplausi.)".
• 2014_03_06-seq4 language "lv".
• 2014_03_06-seq4 speaker Zanda_Kalnina-Lukasevica-1978.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q822919.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q211.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q3089345.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q37.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q191.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q193089.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q458.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q16.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q39731.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q35.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q159.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q142.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q8880.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q7184.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q212.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q23666.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q183.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q36.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q38.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q81299.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q34.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q145.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q1065.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q20.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q37470.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q9005.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q102673.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q214.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q213.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q39420.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q43.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q1899.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q37143.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q1781.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q193159.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q1459658.
• 2014_03_06-seq4 mentions Q8886.