Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_03_06-seq39> ?p ?o. }

• 2014_03_06-seq39 type Speech.
• 2014_03_06-seq39 number "39".
• 2014_03_06-seq39 date "2014-03-06".
• 2014_03_06-seq39 isPartOf 2014_03_06.
• 2014_03_06-seq39 spokenAs 101.
• 2014_03_06-seq39 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es no šīs tribīnes noteikti gribu pievienoties tiem kolēģiem, kuri jau sacīja, ka šobrīd notiekošais Ukrainā, respektīvi, Krievijas agresija pret Ukrainu, liek Krievijas kaimiņiem ļoti satraukties un saprast, ka mums ir par ko uztraukties un ka mūsu bažām ir pamats. Cienījamie kolēģi! Ārlietu ministrs jau ļoti precīzi norādīja, ka Krievijas Valsts Domes pagājušās sestdienas lēmums - vienbalsīgais lēmums! - par atļauju Krievijas Federācijas armijai ieiet Ukrainas teritorijā nebija stāsta sākums. Tā bija tikai stāsta kulminācija! Tā bija stāsta kulminācija, kas sākās... Šis stāsts sākās jau 2010.gadā, kad par Ukrainas prezidentu tika ievēlēts Janukovičs - Viktors Janukovičs, kurš tajā laikā savā kampaņā solīja Ukrainas tautai tuvāku integrāciju Eiropas Savienībā... ciešāku integrāciju Eiropas Savienībā un izvirzīja to par savas prezidentūras galveno prioritāti. Janukoviča Reģionu partija 2012.gadā uzvarēja parlamenta vēlēšanās, uzsverot, ka ciešāka integrācija Eiropas Savienībā ir tās galvenais pamatmērķis. Cienījamie kolēģi! Man bija iespēja runāt ar vairākiem Reģionu partijas pārstāvjiem pēc tam, kad Viktors Janukovičs nolēma izdarīt šo pēkšņo „U” pagriezienu un pēkšņi pagriezt muguru Eiropas Savienībai. Viņa paša partijas cilvēki bija šokā par šo lēmumu, jo viņi bija ļoti cītīgi strādājuši pie tā, lai šis asociācijas līgums ar Eiropas Savienību tiktu parakstīts. Ukrainas stāsts, kas kulminējās, kā jau teicu, pagājušās sestdienas Krievijas Valsts Domes lēmumā autorizēt armijas ieiešanu Ukrainā, patiesībā ir stāsts par spiedienu no Krievijas puses, kas ir bijis ilgstošs, par ekonomisku spiedienu, kas sākās jau pagājušā gada vasarā, aizliedzot vairāku Ukrainas produktu ievešanu Krievijā, uzliekot ļoti augstas ievedmuitas. Ukrainas stāsts mums pasaka vienu ļoti būtisku atziņu, un es gribētu, lai „Saskaņas Centra” kolēģi, kas šeit runā par tādām ekonomiskajām attiecībām ar mūsu lielo kaimiņu - Krieviju -, kuras būtu brīvas no politikas, saprastu, ka šis stāsts ļoti labi parāda, ka ar Krieviju nevar veidot no politikas brīvas ekonomiskās attiecības. Cienījamie kolēģi! Tad, kad Viktors Janukovičs piekrita pagarināt Krievijas Federācijas Melnās jūras flotes atrašanos Krimā, uzreiz Ukrainai tika piedāvāta atlaide dabasgāzes iegādei. Pēc tam, kad Janukovičs paziņoja, ka Krievijas spiediena rezultātā viņš ir pagriezis muguru Eiropas Savienībai, atkal tika piedāvāta dabasgāzes iegādes atlaide. Tad, kad Janukovičs aizbēga no Ukrainas, Krievijas pārstāvji paziņoja, ka šo piedāvāto atlaidi, par kuru tika panākta vienošanās ar Ukrainas prezidentu, pārskatīs un, iespējams, atcels. Šī nav ekonomika, kas ir brīva, bez politikas! Nevajag lolot ilūzijas! Daudzi kolēģi jau no šīs tribīnes ir pieminējuši ļoti bēdīgo Gruzijas likteni. Kā mēs zinām, Gruzija līdztekus Baltijas valstīm bija vienīgā no pārējām bijušās Padomju Savienības republikām, kurai bija reālas izredzes pievienoties NATO. Tomēr 2008.gada beigās, kad NATO Bukarestes samitā bija jālemj par Gruzijas pievienošanos NATO, Gruzijas teritoriju bija izkropļojusi Krievijas armija. Un mūsu kolēģis Boriss Cilevičs, kas ir Eiropas Padomes ziņotājs par Gruziju, jums varēs pastāstīt, ka procesi, kas notikuši Gruzijā Soču olimpisko spēļu kontekstā, ir bijuši ļoti satraucoši: Krievija ir nostiprinājusi Dienvidosetijas un Abhāzijas robežu, ieejot dziļāk un pārņemot pāris Gruzijas teritorijā esošu ciematu. Par to savas bažas ir paudušas vairākas Gruzijā esošas vēstniecības. Tāpat arī mūsu kaimiņvalsts Zviedrija šobrīd sabiedrībā nopietni diskutē par pievienošanos NATO. Zviedrijai ir izdevies izvairīties no kara pēdējos 200 gadus, tomēr pagājušogad, 2013.gada Lieldienās, Zviedrija bija ļoti nepatīkami pārsteigta, konstatējot, ka Lieldienu laikā vairāki Krievijas iznīcinātāji bija bīstami pietuvojušies tās teritorijai un šķietami simulēja gaisa uzbrukumu Zviedrijai. Cienījamie kolēģi, Krievijas kaimiņiem ir par ko uztraukties! Un nobeigumā es gribu pateikt lielu paldies Saeimas priekšsēdētājai un citām amatpersonām par ļoti savlaicīgo, skaidro un stingro nostāju, kas pagājušajā sestdienā tika pausta attiecībā uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2014_03_06-seq39 language "lv".
• 2014_03_06-seq39 speaker Lolita_Cigane-1973.
• 2014_03_06-seq39 mentions Q822919.
• 2014_03_06-seq39 mentions Q193089.
• 2014_03_06-seq39 mentions Q458.
• 2014_03_06-seq39 mentions Q39731.
• 2014_03_06-seq39 mentions Q893825.
• 2014_03_06-seq39 mentions Q159.
• 2014_03_06-seq39 mentions Q2167704.
• 2014_03_06-seq39 mentions Q7184.
• 2014_03_06-seq39 mentions Q212.
• 2014_03_06-seq39 mentions Q15180.
• 2014_03_06-seq39 mentions Q34.
• 2014_03_06-seq39 mentions Q230.
• 2014_03_06-seq39 mentions Q8908.
• 2014_03_06-seq39 mentions Q903671.
• 2014_03_06-seq39 mentions Q39420.
• 2014_03_06-seq39 mentions Q23427.
• 2014_03_06-seq39 mentions Q193159.
• 2014_03_06-seq39 mentions Q715641.
• 2014_03_06-seq39 mentions Q1459658.
• 2014_03_06-seq39 mentions Q19660.