Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_03_06-seq20> ?p ?o. }

• 2014_03_06-seq20 type Speech.
• 2014_03_06-seq20 number "20".
• 2014_03_06-seq20 date "2014-03-06".
• 2014_03_06-seq20 isPartOf 2014_03_06.
• 2014_03_06-seq20 spokenAs 101.
• 2014_03_06-seq20 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Kolēģes! Latvijas parlaments nevar palikt vienaldzīgs pret to, kas notiek Ukrainā, jo pret Ukrainu ir notikusi agresija. Ukrainas teritorijā atrodas bez atļaujas, pārkāpjot starptautiskos līgumus, kas ir noslēgti starp Ukrainu un Krieviju, Krievijas karaspēks. Šajā sakarā es gribu paust pāris tēžu par to, kā mums šī situācija ir jāvērtē un kas būtu darāms gan nacionālajā līmenī, gan arī starptautiskajā līmenī. Šeit iepriekš izskanēja tēzes par to, ka varbūt kaut kas nav skaidrs, mēs varbūt nezinām, kas šie cilvēki ir. Es domāju, ka, ja mēs pašreiz vēl baidāmies pateikt, ka tie, kas nelaiž iekšā Ukrainas suverēnajās karabāzēs ne mūsu vēstnieci Argitu Daudzi, ne manu bijušo kolēģi Lietuvas ārlietu ministru Petru Vaitekūnu... Ja saka, ka tie nav Krievijas karavīri, tad tikpat labi es varētu pateikt kolēģiem, ka mēs neesam Latvijas parlaments, jo arī to varbūt kāds šeit apšauba un nevar pierādīt. Ja jau tiešām notiek brīnums un šie nav Krievijas karavīri, tad, es domāju, Krievijai ar savām oficiālajām karabāzēm Krimā vajadzēja būt pirmajam starptautiskajam spēkam, kas teiktu: „Mēs Ukrainas valdībai un Ukrainas suverēnajai armijai varam palīdzēt šos teroristus apcietināt!” Jo - ko tad viņi tur dara tajos nezināmajos formastērpos Krievijas automašīnās šajā Ukrainas suverēnajā teritorijā? Kāpēc Krievija nav palīdzējusi viņus ielikt cietumā un nodot tiesai? Es domāju, ka tas ir absurds, un tas savā ziņā ir salīdzināms ar to absurdu, kuru mēs esam daudzkārt iepriekš vēsturē redzējuši. Šeit jau tika minēts piemērs par Sudetiju. Krima ir alternatīvi... ļoti līdzīgs variants tam, kas notika Sudetijā. Mēs zinām arī par Hitlera invāziju Polijā, kas sākās ar poļu karavīru formastērpos pārģērbtiem cilvēkiem. Tas nav nekas jauns. Vēsture atkārtojas. Vēsture atkārtojas arī tādā veidā, ka mēs redzam, ka Krieviju tāpat kā Padomju Savienību nepamierina tas, kādas valdības tai blakus esošās tautas izvēlas. Mēs atceramies ultimātu Latvijai 1940.gadā; tad arī šeit viens no ultimāta punktiem bija: „Mainiet savu valdību!” Acīmredzot arī pašreizējai Krievijas valdībai nepatīk tas, kāda varētu izveidoties valdība Ukrainā, un tas ir par pamatu militārai agresijai pret daļu Ukrainas teritorijas. Šajā sakarā ir jāsaprot, ka Baltijas jūras reģionā un Baltijas reģionā šī Krievijas agresija ir palielinājusi draudus. Mēs esam vairāk apdraudēti pašreiz, nekā mēs bijām pirms pusgada, un tas ir fakts. Protams, šeit var jautāt, vai mums ir tiešie draudi pašreiz. Jā, vārīšanās temperatūra vēl nav sasniegta, bet, ja ūdens temperatūra pieaug no 30 grādiem uz 70 grādiem, tad acīmredzot līdz krīzei, līdz konfliktam distance ir mazāka, nekā tā bija iepriekš. Pašreiz Baltijas jūras reģionā draudi ir pieauguši. To saprot gan mūsu kaimiņi, gan starptautiskie partneri. Zviedrija ir gatava palielināt savu militāro klātbūtni Visbijā un Gotlandē, Amerikas Savienotās Valstis ir gatavas palielināt savu klātbūtni ar gaisa patrulēšanas spēkiem Baltijā. Polija kopā ar... arī ar mūsu palīdzību ir iniciējusi 4.panta diskusijas NATO. Tas liecina par draudu pieaugumu. Mums uz to ir jāreaģē, un tādēļ nosodījums šai agresijai nāk nevis par vēlu un nekad nevar būt par vēlu, kā šeit dažs labs kolēģis izteicās, bet... nāk tiešām par vēlu, tāpēc ka... Vai mēs varam līdzīgi pateikt, ka mēs esam par agru reaģējuši uz Minhenes vienošanos vai varbūt esam par agru nosodījuši holokaustu, vai varbūt par agru nosodām antisemītismu vai kaut ko citu? Tad, kad notiek šāda veida agresijas, sodam ir jānāk. Bet kādi ir secinājumi? Secinājumi ir sekojoši. Es domāju, ka viena no problēmām, par kurām mēs Eiropas Savienības iekšienē esam diskutējuši, ir tā, ka, iesaistot Krieviju arvien vairāk, mēs varbūt mazināsim šīs agresīvās vēlmes. Acīmredzot šāda veida politika pilnībā nestrādā, jo šī savstarpējā atkarība īstenībā neļauj pieņemt pietiekami adekvātus un autonomus lēmumus arī Eiropas Savienības iekšienē attiecībā uz šīs agresijas nosodīšanu. Līdz ar to man šķiet, ka pareizi būtu tomēr mums izmantot visus mūsu diplomātiskos instrumentus, pirmām kārtām pārliecināt un censties pārliecināt mūsu Eiropas Savienības kolēģus par to, ko šis draudu pieaugums nozīmē mūsu reģionam. Taisnība, Francijai, Vācijai, Spānijai šis ir samērā hipotētisks jautājums. Latvijas gadījumā šāda veida agresija pret Ukrainu ir eksistenciāls jautājums, līdz ar to skaidrs, ka mums šeit ir jābūt aktīvākiem. Attiecībā uz Latviju mums ir beidzot jāsaprot, ka mēs nevaram tikai runās atbalstīt savu neatkarību, savu drošību un savu aizsardzību, tāpēc es aicinu parlamentu jau tuvākajā laikā iesaistīties nopietnās konsultācijās ar Aizsardzības ministriju un ar valdību un panākt situāciju, ka jau 2015.gadā mēs varam droši pateikt, ka mēs vismaz saglabājam aizsardzības budžetu 1 procenta apmērā no iekšzemes kopprodukta un ka pēc tam mēs nāksim klajā ar konkrētu plānu, kā mēs līdz 2020.gadam šo aizsardzības budžetu varam palielināt. Mēs nevaram atlikt šīs diskusijas uz vēlāku laiku, jo aizsardzības budžeta nepalielināšanas gadījumā mēs tiešām riskējam ar vēl augstākas spriedzes pieaugumu reģionā, ar vēl lielāku līdzsvara zudumu par labu Krievijai, zinot to, ka Krievijas politiskajās aprindās ir cilvēki, kuri uzskata, ka ģeopolitiskās izmaiņas var tikt izmantotas, lai ar spēku atjaunotu savu varu blakusteritorijās un lai ar spēku mainītu vai ietekmētu valdības. Mums ir pašiem pirmām kārtām jārūpējas par savu drošību, jo NATO ir kolektīva organizācija, NATO nav labdarības organizācija, kas darīs darbus mūsu vietā. Un visbeidzot, runājot par balsojumu, es tiešām aicinu vienoties visam Latvijas parlamentam un atbalstīt šo piedāvāto dokumentu. Es aicinu to atbalstīt arī „Saskaņas Centru” un balsot „par” šo dokumentu. Un es (atšķirībā no Ābiķa kunga) varbūt neprasītu katram konkrētam deputātam vai konkrētiem deputātiem paust savu viedokli. Es tiešām gribu redzēt, lai arī „Saskaņas Centra” pārstāvji šeit balsotu saskaņā ar savu sirdsapziņu un veselo saprātu. Es tiešām gribu redzēt, kāda ir jūsu sirdsapziņa un kāds ir jūsu veselais saprāts (No zāles dep. J.Ādamsons: „Un kāds ir jūsu?”), un lai visa Latvijas sabiedrība to redz. Es atbalstu šo dokumentu. (Zālē koalīcijas frakciju aplausi.)".
• 2014_03_06-seq20 language "lv".
• 2014_03_06-seq20 speaker Artis_Pabriks-1966.
• 2014_03_06-seq20 mentions Q822919.
• 2014_03_06-seq20 mentions Q211.
• 2014_03_06-seq20 mentions Q1976817.
• 2014_03_06-seq20 mentions Q37.
• 2014_03_06-seq20 mentions Q193089.
• 2014_03_06-seq20 mentions Q458.
• 2014_03_06-seq20 mentions Q39731.
• 2014_03_06-seq20 mentions Q159.
• 2014_03_06-seq20 mentions Q2167704.
• 2014_03_06-seq20 mentions Q4294480.
• 2014_03_06-seq20 mentions Q142.
• 2014_03_06-seq20 mentions Q7184.
• 2014_03_06-seq20 mentions Q212.
• 2014_03_06-seq20 mentions Q183.
• 2014_03_06-seq20 mentions Q36.
• 2014_03_06-seq20 mentions Q15180.
• 2014_03_06-seq20 mentions Q34.
• 2014_03_06-seq20 mentions Q30.
• 2014_03_06-seq20 mentions Q903671.
• 2014_03_06-seq20 mentions Q29.
• 2014_03_06-seq20 mentions Q1726.
• 2014_03_06-seq20 mentions Q5788.
• 2014_03_06-seq20 mentions Q1027830.
• 2014_03_06-seq20 mentions Q54757.