Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_02_27-seq63> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2014_02_27-seq63 type Speech.
- 2014_02_27-seq63 number "63".
- 2014_02_27-seq63 date "2014-02-27".
- 2014_02_27-seq63 isPartOf 2014_02_27.
- 2014_02_27-seq63 spokenAs 69.
- 2014_02_27-seq63 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, dāmas un kungi! Arī man ir trīs lietas, ko es gribu pieminēt šī likumprojekta sakarā: viena ir brīvprātīgā apvienošanās, otra ir apriņķi un trešā ir ciemi. Par ciemiem iepriekš varbūt netika runāts, bet arī tas šajā likumā tiek atrunāts, tāpēc es gribu nedaudz šai lietai un problēmai pieskarties. Tātad - par brīvprātīgo apvienošanos. Nav nekādu iebildumu tiešām, ja novadi grib apvienoties, un tiem šāda iespēja ir jādod. Tomēr uzmanīgu dara likumprojekta anotācijā paredzētais, ka ministrija faktiski uzskata, ka Latvijas valstī izveidotajiem novadiem ir jāiet uz tādu modeli, ka katrā novadā, novada centrā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes centrs. Un tam es tomēr negribētu piekrist, jo tādā veidā mēs netieši mēģinām it kā spiest novadus apvienoties faktiski jau bijušajās rajonu teritorijās. Par apriņķiem diezgan plaši jau stāstīja mana kolēģe Zanda Kalniņa-Lukaševica. Varu piekrist, ka termins „apriņķis” ir vēsturisks, arhaisks, par to ir daudz runāts, bet diemžēl tas nav īstenojies. Tomēr es neuzskatu, ka Latvijas valstī mēs varam samierināties tikai ar vienu administratīvā iedalījuma līmeni - tātad ar novadu līmeni. Pēc būtības nav svarīgi, kā mēs tos nosaucam - par apriņķiem, par apgabaliem, par reģionālajām pašvaldībām, par reģioniem, par plānošanas reģioniem. Tomēr šādai struktūrai, manuprāt, ir jābūt. Un īstenībā mums nav jāizdomā jauni cipari! Mēs tagad daudz debatējam par Satversmes preambulu jeb ievadu un uzskatām, ka tas atrisinās daudzas mūsu problēmas. Bet jau šobrīd Satversmes 3.pantā ir noteikts, ka Latvijas teritoriju veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Tas ir jau no valsts pirmsākumiem izveidojies iedalījums, un faktiski pie tā mums būtu jāpiestrādā un tas būtu jāstiprina. Un trešā lieta - par ciemiem. Laika posmā no 2003.gada līdz 2011.gadam Latvijā tika likvidēti 1200... pateikšu precīzi tūlīt... 1273 ciemi. Ieklausieties - 1273 ciemi! Tas ir milzīgs skaits. Un pēdējos divos trijos gados noteikti šis skaits ir palielinājies. Piemēram, Rugāju novadā no kādreizējiem 110 ciemiem tagad ir palikuši tikai trīs. Protams, to visu var skaidrot ar to, ka valsts zemesgrāmatu nodaļās strādājošie ierēdņi cenšas ievērot likuma burtu un sekot prasībām, ka ciemā ir jābūt pietiekoši lielai, blīvai apdzīvotībai, ka tur jābūt infrastruktūrai, un cenšas ievērot vēl dažas prasības. Bet atcerēsimies, ka ciemi (vēsturiski Latgalē tos sauca par sādžām) - tas ir arī kultūrvēsturiskais mantojums! Lai arī varbūt tajā ciemā ir palikusi tikai viena sēta, varbūt tur vairs nav palikusi pat neviena apdzīvota vieta, tomēr šie ciemu nosaukumi, manuprāt, būtu jāsaglabā. Droši vien es piedāvāšu arī uz otro lasījumu priekšlikumu, lai - vienalga, vai tas ir skrajciems, vai tas ir mazciems, vai kādā citā vārdā nosauktu šo teritorijas daļu - tomēr pašvaldībām ļautu šo kultūrvēsturisko mantojumu saglabāt un lai būtu pašvaldībām vieglāk komunicēt ar valsts zemesgrāmatu nodaļu ierēdņiem, un lai, kā saka, mēs šīs vērtības nepazaudētu likuma mudžekļos. Paldies. Tas arī viss, ko es gribēju teikt.".
- 2014_02_27-seq63 language "lv".
- 2014_02_27-seq63 speaker Juris_Vilums-1982.
- 2014_02_27-seq63 mentions Q822919.
- 2014_02_27-seq63 mentions Q211.
- 2014_02_27-seq63 mentions Q9386852.