Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_02_27-seq61> ?p ?o. }

• 2014_02_27-seq61 type Speech.
• 2014_02_27-seq61 number "61".
• 2014_02_27-seq61 date "2014-02-27".
• 2014_02_27-seq61 isPartOf 2014_02_27.
• 2014_02_27-seq61 spokenAs 69.
• 2014_02_27-seq61 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Atļaujiet dalīties ar jums ar trim piezīmēm par šo likumprojektu: pirmā - par vārda „apriņķis” svītrošanu no likuma, otrā - par tiesībām pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties un trešā - par vēlmi izstrādāt un atkal noteikt jaunu novadu karti. Tātad - par vārda „apriņķis” svītrošanu no likuma. To es noteikti atbalstu. Un līdz ar to arī uzdevumu esošo plānošanas reģionu vietā Latvijā izveidot tieši vēlētas otrā līmeņa pašvaldības... tātad vārda „apriņķis” svītrošanu. Manā ieskatā, tieši šī jautājuma izlemšana ir pati labākā likumprojekta daļa sekojošu iemeslu dēļ. Pirmām kārtām, pārfrāzējot brīnišķīgo Māras Zālītes dzeju, Latvija ir ne tikai mazliet par lielu, lai sasildot savu lakatu dotu, un ne tikai par mazu, lai palaistu vienu pasaules plašajos ceļos, bet piedevām arī krietni par mazu, lai to dalītu trīs tieši vēlētos administratīvi teritoriālajos pārvaldes līmeņos. Nevienā brīdī nav bijušas definētas konkrētas funkcijas un pārvaldes pienākumi, ko pildītu tieši vēlētas reģionālas pašvaldības jeb apriņķi. Vēl vairāk! Daudzu gadu gaitā, pat mērķtiecīgi pie tā strādājot, atbildīgā ministrija nav varējusi skaidri pamatot un vienoties ar nozaru ministrijām par papildu funkciju deleģēšanu apriņķu pašvaldībām. Tas skaidri parāda... funkciju trūkums norāda uz vajadzības trūkumu. Parasti šī diskusija kļuva vēl aizraujošāka, kad bija mēģinājums vienoties par iespējamām apriņķa robežām. Tādos brīžos Latvija kļuva par pasaules numeroloģijas lielvalsti un centru, jo debatētāji ieslīga nebeidzamās un daudznozīmīgās diskusijās, un acīmredzot tikai īpaši apgaismotajiem izprotamas lietderības diskusijās par to, vai ir nepieciešami pieci, deviņi vai deviņi plus viens apriņķis, un par šo tēmu (atšķirībā no funkciju izvērtējuma un lietderības pamatošanas) bija viedokļi vai katram politiķim, ierēdnim un vērotājam. Pieci, deviņi, deviņi plus viens - un atkal no jauna šīs skaitļu virtenes ir tikušas apspriestas un skandētas kopš tālā 1993.gada, kad tika pieņemts pirmais lēmums par nepieciešamību īstenot administratīvi teritoriālo reformu. Jūs jautāsiet: kur ir ekonomiskais pamatojums? Nudien par to ir ticis gaužām maz diskutēts. Jautājums: vai Latvijā ir nepieciešama kādu pienākumu, darbu, funkciju izpilde reģionālā līmenī? Jā, noteikti! Ir nepieciešams nodrošināt reģionu attīstības plānošanu un koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, tātad arī noteikt reģionu ilgtermiņa attīstības pamatprincipus, mērķus un prioritātes, sadarbībā ar pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm izstrādāt ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentus, kā arī izstrādāt un īstenot projektus reģionālās attīstības atbalsta pasākumu ietvaros un - jā, es citēju! - „Reģionālās attīstības likumā noteiktās plānošanas reģionu kompetences un funkcijas”. Pirms 2006.gada 22.jūnijā pieņemtajiem Reģionālās attīstības likuma grozījumiem likumā nebija noteikts plānošanas reģiona statuss. Līdz ar to nebija noteikta šīs iestādes atrašanās vieta valsts pārvaldes iestāžu sistēmā. Tobrīd Reģionālās attīstības likumā noteiktās valsts pārvaldes funkcijas īstenoja nevalstiskās organizācijas, biedrības. Minētie 2006.gadā pieņemtie Reģionālās attīstības likuma grozījumi paredz, ka plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona; tas, no juridiskā viedokļa, ir tāds pats statuss kā pašvaldībām. Un plānošanas reģiona lēmējorgāns ir Plānošanas reģiona attīstības padome, ko veido vietējo pašvaldību domju pārstāvji. Atbalstot šodien izskatāmo likumprojektu, mēs ne tikai izbeigsim nebeidzamos numeroloģiskos vingrinājumus un izslēgsim uzdevumu veidot apriņķus, bet arī - un tas ir daudz svarīgāk! - tādējādi stiprināsim plānošanas reģionu lomu, jo ar šiem likuma grozījumiem mēs beigsim runāt par jautājumu, vai plānošanas reģioni ir tikai kāds pārejas posma risinājums. Tagad būs skaidrs, ka tieši plānošanas reģioni tiek atzīti par optimālu pārvaldes formu reģionālā līmenī koordinējamo uzdevumu īstenošanai. Kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniecei man bija iespēja strādāt pie Reģionālās attīstības likuma 2006.gada grozījumu izstrādes un pēc tam - īstenošanas. Intensīvā darbā no tobrīd novājinātajām sabiedriskajām organizācijām jeb biedrībām tika izveidoti plānošanas reģioni, vienojoties par to padomes darba formu un administrācijas pienākumiem un uzticot tiem tik svarīgo reģionālā līmeņa attīstības plānošanas funkciju. Es tāpēc arī personīgi zinu - tiešām detalizēti zinu! -, cik liels darbs ar cik maziem resursiem ir paveikts reģionālā līmenī, un priecājos, ka beidzot neskaidrība par plānošanas reģionu nākotni tiks izbeigta ar šo likumu. Plānošanas reģioni ir palīdzējuši pašvaldībām piesaistīt ļoti ievērojamus investīciju apjomus, tādējādi sekmējot reģionu ekonomikas attīstību - gan infrastruktūras sakārtošanu, gan uzņēmējdarbības attīstību, gan arī zināšanu piesaisti un uzkrāšanu -, un šis darbs ir turpināms un attīstāms tieši plānošanas reģionu formā. Otrā piezīme - par tiesībām pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties. Tās ir labas un vajadzīgas normas. 2009.gadā noslēdzoties administratīvi teritoriālajai reformai, vairāku gadu garumā ir trūcis regulējuma pašvaldību iespējai brīvprātīgi apvienoties. Mēs visi zinām, ka reformas rezultāts ir tāds, ka ir izveidotas ļoti dažādas vietējās pašvaldības, tās atšķiras gan pēc iedzīvotāju skaita, gan pēc teritorijas lieluma, gan pēc pašu ieņēmumu pietiekamības. Ja kādas no pašvaldībām nonāks pie secinājuma, ka vēlas apvienoties, lai labāk tiktu pārvaldīta to teritorija, labāk tiktu sniegti pakalpojumi un atbalsts iedzīvotājiem, tad normatīvajiem aktiem ir jāsniedz šāda iespēja - šādas brīvprātīgas apvienošanās iespēja. Trešā piezīme - par vēlmi izstrādāt un noteikt atkal jaunu novadu karti jeb - citēju likumprojektu - noteikt „administratīvo teritoriju grupas, kuru ietvaros pašvaldības var apvienoties”. Atļaujiet jums atgādināt administratīvi teritoriālās reformas vēstures līkločus un dažādās epizodes. Tā tika uzsākta 1993.gadā. Daudzi ministri cīnījās, cēlās un krita, zīmējot novadu kartes. Piemēram, 2003.gada 28.jūlijā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters prezentēja uzreiz pat veselus piecus novadu izveides modeļus. Desmit gadus tika plānota pašvaldību apvienošana, izstrādāts pētnieku pamatots 102 novadu modelis, bet jūlija sākumā pēkšņi tika zīmēti daudzi un dažādi novadu izveides modeļi. Un pēc tam pagāja vēl vairāk nekā pieci gadi, krita vairākas valdības un ministri, lai tiktu īstenots vēl cits pašvaldību apvienošanās modelis, nonākot pie šodienas kartes. Kādēļ tas notika tik ilgi un kādēļ tika piedāvāti tik dažādi modeļi? Un vai tie bija tiešām pamatoti modeļi? Es domāju, ka, pirmkārt, vienmēr dominēja politiskas ambīcijas un vēlmes, nevis ekonomiski argumenti un pamatojumi. Otrkārt, vienmēr dominēja tobrīd valdošo partiju pārstāvju vadīto pašvaldību intereses. Te brīžiem tā bija Tautas partijas karte, te, mainoties valdībām, „Jaunā laika” vai ZZS inspirēta karte. Vai tam bija jēga un pievienotā vērtība? Tas noteikti atbalstīja uzņēmuma „Jāņasēta” attīstību, jo tālajos deviņdesmitajos gados un pat vēl 2003.gadā ministrijā nebija modernas un datorizētas karšu zīmēšanas programmas. Līdz ar to no grāmatnīcām tika izpirktas vai visas drukātās kartes un ar dažādu krāsu flomāsteriem zīmēti dažādi novadu apvienošanas modeļi. Bet tam noteikti nebija nekāda plašāka ekonomiskā pamatojuma, un diez vai to var raksturot kā saprātīgu un kvalitatīvu argumentu vadītu procesu. Laimīgā kārtā tas ir noslēdzies, pagājis, palicis aiz muguras. Bet vai mēs atkal gribam desmit gadus nodarboties ar vingrinājumu „Izkrāso pats”, „Uzzīmē novadu karti un atrodi piecas atšķirības”? Es ceru, ka ne. Uzskatu, ka, pirmkārt, Latvijā lielākā šībrīža problēma nav esošo pašvaldību sistēmas jeb novadu robežas. Otrkārt, noteikti ir daudzi citi steidzamāki un svarīgāki uzdevumi, kas veicami politiķiem un valsts pārvaldei. Ir krietni daudz ko darīt uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, darba vietu radīšanā, augstākās izglītības kvalitātes un konkurētspējas uzlabošanā, inovāciju attīstībā, zinātnes atbalstā un tā tālāk. Es noteikti varētu nosaukt vismaz simts citus šobrīd valstiski svarīgākus un steidzamākus darbus, kas veicami pirms kārtējās ieslīgšanas karšu zīmēšanā, subjektīvu argumentu izklāstā un neproduktīvos vingrinājumos, skandējot skaitļu virknes: 33, 40 vai 21 + 9. Kolēģi, tādēļ es aicinu šādas nodarbes jeb, atļaujiet pat teikt, izklaides, atlikt uz laiku, kad bezdarbs Latvijā būs zem 5 procentiem, nevienlīdzība pietuvosies Skandināvijas valstu līmenim un mūsu zinātnieki kopā ar uzņēmējiem radīs jaunus, konkurētspējīgus un inovatīvus produktus, kas nodrošinās labklājību un darba vietas mūsu iedzīvotājiem, bet mūsu tautieši nevis brauks darba meklējumos ārpus Latvijas, bet atgriezīsies uz palikšanu savos dzimtajos novados. Savukārt, ja pašvaldības nonāks pie secinājuma par vēlmi un nepieciešamību apvienoties, tad tādai iespējai neapšaubāmi ir jābūt. Un to šis likums sniegs, bet nevajag mums atkal uzņemties zīmēt kartes. Līdz ar to pēc šo trīs punktu - par vārda „apriņķis” strīpošanu no likuma, par tiesībām pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties un par vēlmi vai nevēlmi izstrādāt un atkal noteikt jaunu novadu karti - analīzes, aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet vienlaikus jau tagad aicinu, to izskatot otrajā lasījumā, izslēgt normas ar uzdevumu Ministru kabinetam noteikt administratīvo teritoriju grupas, kuru ietvaros pašvaldības var apvienoties. Paldies par uzmanību. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2014_02_27-seq61 language "lv".
• 2014_02_27-seq61 speaker Zanda_Kalnina-Lukasevica-1978.
• 2014_02_27-seq61 mentions Q822919.
• 2014_02_27-seq61 mentions Q211.
• 2014_02_27-seq61 mentions Q30268570.
• 2014_02_27-seq61 mentions Q1357342.
• 2014_02_27-seq61 mentions Q1250133.
• 2014_02_27-seq61 mentions Q2335963.
• 2014_02_27-seq61 mentions Q16358264.