Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_02_27-seq15> ?p ?o. }

• 2014_02_27-seq15 type Speech.
• 2014_02_27-seq15 number "15".
• 2014_02_27-seq15 date "2014-02-27".
• 2014_02_27-seq15 isPartOf 2014_02_27.
• 2014_02_27-seq15 spokenAs 10.
• 2014_02_27-seq15 spokenText "Labdien, kolēģi! Viens no galvenajiem sabiedrības nabadzības un pieaugošās sociālās nevienlīdzības iemesliem ir mūsu tautsaimniecības zemā produktivitāte, zemais darba ražīguma līmenis, kas lielā mērā ir valdības „veiksmes stāsta” piekoptās politikas rezultāts, kad, cenšoties īstermiņā panākt skaistus fiskālos un makroekonomiskos rādītājus, tika ziedots svarīgs ilgtspējīgas attīstības faktora finansējums, tas ir, apgriežot nepieciešamo finansējumu privātajam kapitālam, zinātnei, veselībai un infrastruktūrai, kas būtu vajadzīga, lai mēs šeit varētu radīt ražīgāku ekonomiku. Nu šķiet, ka valdība to ir sapratusi un savā jaunajā Valdības deklarācijā kā pirmo prioritāti ir ierakstījusi zināšanu ekonomiku. Jo nav cita ceļa, kā mēs varam kļūt bagātāki, kā mūsu sabiedrība var sasniegt augstāku labklājības līmeni, kā vien paaugstinot šo produktivitāti, spējot ražot produktus ar augstāku pievienoto vērtību. Tas nav iespējams, ja mēs nepanāksim to, ka mūsu ražošana un zinātne var izmantot iespēju satikties un radīt šos produktus. Tātad būtu nepieciešams finansēt ne tikai zinātni, ne tikai rūpēties par zinātniekiem, ne tikai rūpēties par pētniecības iespējām, bet arī būtu jārada iespēja, lai zinātne un ražošana varētu satikties. Diemžēl ar to, ko mēs redzam tajos dokumentos, ko valdība ir sagatavojusi, šādu zināšanu ekonomiku sekmīgi īstenot nebūs iespējams. Ja mēs runājam ļoti konkrēti, tad 2013.gada 17.decembrī Ministru kabinets (pretēji sociālo partneru iebildumiem!) akceptēja informatīvo ziņojumu par Viedās specializācijas stratēģijas izstrādi, kā arī par zinātnes tehnoloģiju attīstību un inovāciju pamatnostādnēm. Kāpēc šis ir svarīgs fakts, ko es pieminu? Redziet, mūsu valdības uzstādījumos ir paredzēts, ka pašiem mums naudas zinātnei nebūs un ka visu šo nepieciešamo finansējumu mēs ņemsim no Eiropas struktūrfondiem, bet Eiropas struktūrfondu iegūšanai izvirzītie ex-ante nosacījumi paredz to, ka mēs varēsim dabūt naudu šai zināšanu ekonomikai tikai pie nosacījuma, ja būs sagatavota tā sauktā Viedās specializācijas stratēģija. Problēma ir tāda, ka tas dokuments, kas pašlaik ir pieņemts, neparedz iespēju Latvijas zinātnei atbalstīt rūpniecību, jo tā ietvaros nav plānots izveidot publiskajā sektorā inovāciju procesam atbilstošu infrastruktūru. Un šāda pieeja pēc būtības sabotē Nacionālo attīstības plānu, kā arī padara par pilnīgi tukšu un neiespējamu šo ekonomikas uzrāvienu un prioritāti par zināšanu ekonomiku pārvērš par tukšu tēzi. Problēma ir vēl tajā apstāklī, ka, ja mēs paskatāmies, kāda mums vispār ir šī tā sauktā Viedās specializācijas stratēģija, tad redzam, ka mums šāda dokumenta vispār nav. Ir tikai vienkārši informatīvs ziņojums, kas tālāk atsaucas uz virkni citu dokumentu. Un tā problēma ir tāda, ka šajos dokumentos ietvertās nostādnes ir savstarpēji pretrunīgas, kas savukārt nozīmē to, ka tas finansējums, ko mēs ceram saņemt no Eiropas, pat tad, ja Eiropa mums to iedos uz šādiem nosacījumiem, atkal tiks izmantots nemērķtiecīgi, tiks sadalīts, un beigās atkal no tā nebūs īpašas jēgas. Tā otrā lieta, ja mēs skatāmies tālāk šo... Šeit ir ne tikai principiālas pretrunas, bet šeit, ja mēs paskatāmies kaut vai šos pašus dokumentus, mēs atkal redzam skaitliskas pretrunas. Piemēram, šajās pamatnostādnēs tiek paredzēts, ka kopumā struktūrfondu finansējums zinātnei, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām tiek plānots 558 miljonu eiro apmērā. Bet, ja mēs sākam tālāk summēt pa atsevišķām pozīcijām, tad mēs iegūstam to, ka faktiskā finansējuma apjoms ir tikai nedaudz lielāks par 552 miljoniem. Atkal Izglītības un zinātnes ministrijai pazuduši 6 miljoni. Kur tie ir palikuši? Tālāk. Ja mēs paskatāmies tālāk, cik liels ir tieši Izglītības un zinātnes ministrijai paredzētais finansējums, tad redzam, ka tur ir rakstīts... ka kopsavilkumā ir rakstīts, ka šī summa ir 330 miljoni eiro. Taču, ja mēs sākam skatīt pa pozīcijām, sanāk 320 miljoni. Atkal 10 miljoni kaut kur ir pazuduši. Tas viss liek uzdot pamatotu jautājumu, cik profesionāli, cik pārdomāti un cik realitātei atbilstoši vispār ir taisīts šis dokuments. Pieprasījumu komisijā izglītības un zinātnes ministre atrunājās un teica: „Nu jā, tie ir tentatīvi jeb pagaidu cipari, tie visu laiku mainās. Mēs tagad runājam ar Eiropas Komisiju; viss aktuālais finansējums beigās tomēr būs kārtībā, tur mēs visu darām pārdomāti.” Kolēģi, minēšu jums konkrētus piemērus, lai jums nebūtu garlaicīgi. Tātad - kas ir šinī darbības programmas 7.projektā, kuru Izglītības un zinātnes ministrija iesniegusi attiecībā uz šo sadaļu? Tātad mēs runājam par zinātnes... zināšanu ekonomikas attīstību. Minēšu jums konkrētus priekšlikumus, kas ir ietverti šinī iesniegumā Eiropas Komisijai. Zinātnē un pētniecībā strādājošo skaits 2012.gadā. Tas ir aptuveni minēts - 5600 cilvēku. Vai jūs zināt, cik liels tas ir paredzēts, īstenojot šo skaisto zināšanu ekonomiku, 2023.gadā? Tiek minēts, ka iespējamais skaits būs 5800 zinātnieku un pētnieku. Tas nozīmē, ka pa 10 gadiem būs par 200 zinātniekiem vairāk. Nu kur mēs šeit redzam nopietnu attīstību visam tam pasākumam? Vēl interesantāk ir tad, ja mēs paskatāmies citu sadaļu, kurā Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā savu redzējumu attiecībā uz atbalstīto un akceptēto Horizon-2020 projektu skaitu. Kolēģi, Horizon-2020 - tie ir tie projekti, kas ir balstīti uz ekselences jeb izcilības principu. Tātad ir runa par izcilību Eiropas līmenī. Ko ieraksta Izglītības un zinātnes ministrija? Ministrija prognozē, ka mums būs tādu projektu, akceptētu un atbalstītu, vairāk nekā tūkstotis. Tātad šie 5800 zinātnieki radīs akceptētus un atbalstītus vairāk nekā tūkstoti projektu. Tas ir vienkārši nereāls skaitlis! Tas ir apmēram tāpat, kā pašlaik paziņot, ka uz nākošo olimpiādi mums būs 10 zelta medaļas, bet ka mēs turpināsim daudzmaz strādāt tāpat, kā mēs līdz šim strādājām. Tie ir vienkārši nereāli cipari. Tas viss liek uzdot pamatotu jautājumu, cik vispār liela sapratne ir tām atbildīgajām amatpersonām, kuras strādā ar šo dokumentu. Tā problēma, ko mums nācās identificēt Pieprasījumu komisijā, diskutējot ar Izglītības un zinātnes ministriju, ir tāda, ka principā vispār nav sapratnes par to, kas tā inovāciju infrastruktūra tāda ir un kā tā būtu jāveido, lai tiešām šeit reāli rastos šī iespēja mūsu uzņēmumiem un zinātnei satikties. Visos jautājumos, kuri bija adresēti attiecībā uz inovāciju infrastruktūru, tika runāts par pētniecības infrastruktūru, vispār nesaprotot atšķirību starp šīm divām lietām. Es saprotu, ka arī daudziem no jums būs grūti saprast šo atšķirību, tāpēc mēģināšu to paskaidrot ar aktuāliem salīdzinājumiem, teiksim, ņemot vērā olimpiādi. Runājot par šo medaļu skaitu, piemēra labad minēšu, teiksim, bobsleju. Bobslejs, kur mēs dabūjām medaļas... Mēs tagad pasakām, ka uz nākošo olimpiādi mums būs trīs zelta medaļas. Kā mums tās iegūt? Kas priekš tā ir vajadzīgs? Ļoti pareizi, jā, - jātrenē ir mūsu bobslejisti, jāatrod ir nauda tiem bobslejistiem, kas turp brauks; svarīgi atrast naudu kamanām, lai būtu jaunas kamanas. Un ar to arī izpratne Izglītības un zinātnes ministrijā apstājas: „Ar to tad mums arī pietiks.” Bet kur tad paliek bobsleja trase? Mums taču ir vajadzīga arī bobsleja trase, kur šie bobslejisti (tātad pārnestā nozīmē - mūsu zinātnieki) varētu šīs bobsleja kamanas (tātad visas šīs mūsu zinātnieku pētniecības iestrādnes) reāli testēt un novest līdz gatavam produktam. Pēc analoģijas, tas, ko piedāvā Izglītības un zinātnes ministrija: „Mums ir vajadzīgas 10 medaļas, to mēs esam ieprognozējuši, bobsleja kamanas mums ir, bobslejistiem naudu iedosim. Uz priekšu!” Kā jūs brauksiet - tas neinteresē nevienu. Tas ir vienkārši milzīgs absurds! Par to ir ļoti uztraukušies arī mūsu vadošie zinātnieki un pētnieki - un ne velti. Pirms pāris nedēļām jūs redzējāt arī praktisku piemēru tam, kas dēļ šādas nepārdomātas politikas notiek mūsu valstī, - ka mūsu pašu infrastruktūrā, mūsu pētniecības infrastruktūrā, mūsu zinātnieku radītie produkti tiek tālāk izmantoti, lai inovāciju procesā radītu jau priekš tirgus gatavus produktus, kuri maksās miljardus, kuri ir miljardu vērti, bet tie mums iet garām tāpēc, ka mums šeit nav šīs inovāciju infrastruktūras. Mēs no savas puses joprojām nesaprotam šo faktu, nesaprotam šo reālo iespēju, kā mēs varētu padarīt savu tautsaimniecību produktīvāku, ražīgāku, kā mēs šeit varētu nodrošināt šo labklājības līmeni caur šo iespēju, radot šeit uz vietas šos jaunos produktus ar augstu pievienoto vērtību. Ja mēs to nesapratīsim, tad joprojām būs tā, kā ir pašlaik. Mēs cīnīsimies ar nabadzību un būsim vairāk kalpu, kalpotāju un sulaiņu tauta, nevis šeit būs uzņēmīgi un radoši cilvēki, kas varēs te dzīvot, strādāt un radīt vērtības gan sev, gan arī savai tautai un valstij. Es, kolēģi, aicinu par to nopietni padomāt un atbalstīt šo pieprasījumu. Katrā ziņā aicinu pievērst daudz vairāk uzmanības pašlaik šim jaunajam Eiropas struktūrfondu plānošanas procesam un ieraudzīt šo pretrunu. Ja mēs to nenovērsīsim, tad mēs joprojām turpināsim vienkārši grimt nabadzībā, bet mūsu uzņēmēji un zinātnieki skatīsies pēc iespējām to īstenot citā valstī. Un tad tā būs jau cita valsts, kas pelnīs naudu, un tās būs citas valsts iespējas, kā tālāk caur nodokļiem parūpēties gan par maznodrošinātajiem, gan mazināt sociālo nevienlīdzību. Tā ka no skaistiem vārdiem es aicinu pāriet pie reāliem darbiem. Paldies.".
• 2014_02_27-seq15 language "lv".
• 2014_02_27-seq15 speaker Ivars_Zarins-1969.
• 2014_02_27-seq15 mentions Q211.
• 2014_02_27-seq15 mentions Q957126.
• 2014_02_27-seq15 mentions Q193089.
• 2014_02_27-seq15 mentions Q8880.