Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_02_13-seq6> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2014_02_13-seq6 type Speech.
- 2014_02_13-seq6 number "6".
- 2014_02_13-seq6 date "2014-02-13".
- 2014_02_13-seq6 isPartOf 2014_02_13.
- 2014_02_13-seq6 spokenAs 101.
- 2014_02_13-seq6 spokenText "Godātie kolēģi! Mūsu Satversme ir pieņemta 1922.gadā, un ar to tika noslēgts Latvijas valsts izveidošanās process. Toreiz visiem bija skaidrs, kādēļ Latvijas valsts tika izveidota, kādēļ tā ar lieliem upuriem tika aizstāvēta pret citu valstu tīkojumiem uz latviešu zemi. Tādēļ saprotams, ka toreiz Satversmes tēviem šāds ievads varbūt nešķita būtisks. Tomēr kopš tā laika ir pagājis ilgs laiks. Ilgāk nekā pusgadsimtu Latvijas tauta atradās totalitārās okupācijas jūgā, kas centās izdzēst latviešu nācijas politisko pašapziņu, Latvijas valstiskās pašnoteikšanās ideju no mūsu atmiņas, svītrot to no mūsu vērtību sistēmas. Un negatīvās sekas attieksmē pret savu valsti jūtamas ir joprojām. Mūsu Satversme regulē Latvijas valsts institūciju kompetenci, nosaka cilvēktiesības; tas ir ietvars, kādā funkcionē demokrātiskā valsts iekārta, kādā tiek pieņemti valsts lēmumi; tas ir pamats. Tomēr, dāmas un kungi, demokrātija nav tikai process. Demokrātija ir arī saturs. Tas, ka formāli demokrātiskā procesā pieņemts lēmums jau pats par sevi ir labs un pareizs, ir novecojis uzskats. Tas bija populārs pirms Otrā pasaules kara, sevišķi Vācijā tā sauktās Veimāras republikas laikā. Taču vēsture māca, ka tas tā nav, un tādēļ moderna demokrātija ir arī saturiska demokrātija. Demokrātiska valsts balstās uz noteiktām vērtībām un principiem. Kopš Satversmes pieņemšanas laika demokrātiskajās valstīs ir nostiprinājusies atziņa, ka sabiedrībai ir šie valsts pamati un... un tajos tiek atklāti arī konst... tie tiek atklāti rakstītajā konstitūcijas tekstā. Un tādēļ gandrīz visas konstitūcijas, kas ir pieņemtas pēc Otrā pasaules kara, satur šādas vairāk vai mazāk izvērstas preambulas jeb ietvarus. Un tas palīdz cilvēkiem izprast savas valsts būtību, pamatvērtības un darbības principus. Un šāda izpratne veicina pilsoņu konstruktīvu un atbildīgu līdzdalību savas valsts veidošanā un līdz ar to stiprina demokrātiskas valsts iekārtu. Un iesniedzēji uzskata, ka no minētajiem apstākļiem izriet secinājums, ka šāds ievads ir nepieciešams arī mūsu valsts pamatlikumam. Ievadā tiek atgādināts, ka Latvijas valsts ir latviešu nācijas, valstsgribas un pašnoteikšanās tiesību īstenojums. Tiek apstiprināti nācijas valsts galvenie mērķi, un ir norādīts, ka Latvijas valsts mērķis ir garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras ilglaicīgumu, pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Tā ir valstsnācijas būtība. Tāpat uzsvērts, ka Latvijas valsts mērķis ir nodrošināt ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicināt labklājību. Valsts īsteno šos mērķus ar demokrātiskiem un tiesiskiem līdzekļiem. Ievads pauž attieksmi pret lielajiem Latvijas vēstures notikumiem un samezglojumiem kopš valsts dibināšanas, Brīvības cīņām, nacistu un padomju okupācijām, pretošanos, brīvības atgūšanu uz valsts nepārtrauktības pamata. Tiek nosodīti okupācijas režīmu noziegumi. Ievads atklāj Latvijas valsts darbības virsprincipus, kas atbilst modernai, demokrātiskai, nacionālai valstij. Tiek uzsvērta cilvēka cieņa un cilvēktiesības, ar ko ir saistīta visa valsts darbība. Ir norādīts arī uz mazākumtautību tiesībām. Ievads norāda galvenās vērtības, uz kurām balstās mūsu sabiedrība. Tas norāda arī uz galvenajiem faktoriem, kas veido mūsu identitāti. Ir uzsvērta latviešu valodas īpašā loma identitātē un saliedētas sabiedrības veidošanā. Tāpat norādīts uz indivīda atbildību un saistību ar sabiedrību. Ievads atzīmē arī Latvijas vietu un uzdevumus starptautiskajā un Eiropas kontekstā. Godātie deputāti! Ievada jeb preambulas ideju jau pirms diviem gadiem izvirzīja jurists un politologs, profesors Egils Levits. Viņš formulēja arī sākotnējo tekstu. Kopš tā laika ideja ir plaši diskutēta kā sabiedrībā, tā arī ekspertu vidū. Es varu minēt, piemēram, 2013.gadā Bīriņos notikušo konstitucionālo tiesību ekspertu semināru, konferenci Latvijas Universitātē 2013.gada rudenī, kā arī izdevuma „Jurista Vārds” divus speciālnumurus - 2013.gada septembra un oktobra. Un, rezultātā uztverot konstruktīvos priekšlikumus, bet nenovirzoties no mērķa, ka ievadam pastāvošās tiesību sistēmas ietvaros ir jāatklāj un tādā veidā ir jāstiprina valsts pamati, šis jau nobriedušais un izsvērtais projekts tiek nodots tālākai apspriešanai Saeimai kā Satversmes leģitimētajam regulārajam konstitucionālajam likumdevējam. Godātie kolēģi! Mēs uzskatām, ka to var pieņemt un akceptēt katrs, kas iestājas par Latviju kā modernu, demokrātisku, nacionālu Eiropas valsti, - vienalga, pie kādas tautības viņš sevi pieskaita, kādā valodā runā un kādu politisku spēku atbalsta vai pārstāv. Tādēļ es lūdzu to nodot Saeimas Juridiskajai komisijai, lai pēc iespējas ātrāk mēs pieaicinātu visus politiskos spēkus šī projekta apspriešanā. Paldies par uzmanību. (Koalīcijas deputātu aplausi.)".
- 2014_02_13-seq6 language "lv".
- 2014_02_13-seq6 speaker Ilma_Cepane-1947.
- 2014_02_13-seq6 mentions Q822919.
- 2014_02_13-seq6 mentions Q211.
- 2014_02_13-seq6 mentions Q193089.
- 2014_02_13-seq6 mentions Q183.
- 2014_02_13-seq6 mentions Q348043.
- 2014_02_13-seq6 mentions Q498407.
- 2014_02_13-seq6 mentions Q3955.