Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_02_06-seq195> ?p ?o. }

• 2014_02_06-seq195 type Speech.
• 2014_02_06-seq195 number "195".
• 2014_02_06-seq195 date "2014-02-06".
• 2014_02_06-seq195 isPartOf 2014_02_06.
• 2014_02_06-seq195 spokenAs 101.
• 2014_02_06-seq195 spokenText "Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” pirmajā lasījumā. Mēs daudz runājam par liberalizācijas jautājumiem. Saistībā ar elektrību vēl var mēģināt atrast kādu risinājumu, lai pavilktu garumā laiku attiecībā uz šo liberalizāciju, taču skaidrs, ka šī gada 1.maijā beidzas... iestājas termiņš... ka faktiski ar šī termiņa iestāšanos mēs liberalizējam zemes tirgu, un jebkurš ārvalstnieks varēs brīvi iegādāties šeit, Latvijā, zemi. Un tāpēc vairāku gadu garumā ir faktiski strādāts pie tāda pirmā vērienīgā risinājuma - nacionālā līmeņa risinājuma -, kurš ietver daudzus dažādus darbus, lai sasniegtu vairākus ļoti nozīmīgus mērķus. Proti, pirmais ir zemes resursu ilgtspējīga sabalansēšana un saglabāšana. Otrais ir konkurētspējīgas lauksaimniecības struktūras radīšana Latvijas laukos. Un ir ārkārtīgi būtiski arī tas, lai mēs izmantotu katru savu nacionālo zemes resursu hektāru, lai radītu pievienoto vērtību, un, kā zinātnieki lēš, tas snaudošais potenciāls mums vēl ir aptuveni miljarda eiro apmērā. Šo mērķi mēs varētu sasniegt, ja mēs pilnībā izmantotu savas iespējas. Un, protams, viens no mērķiem ir saglabāt mūsu zemi Latvijas vietējo iedzīvotāju rokās. To gan nepieļauj šī liberalizācija; faktiski mums vairs nebūs iespējas šķirot kā agrāk: ārvalstnieki un vietējie. Bet ir daudz dažādu kritēriju, ko īsteno citas Eiropas Savienības dalībvalstis, un mēs no tām esam daudz ko mācījušies un esam mēģinājuši to visu ieviest arī savā praksē. Un tāpēc šis kopējais risinājums ietver vairākas lietas, to skaitā arī šo likumprojektu; tur ir Latvijas valsts mežu programma, kuras ietvaros valsts var pirkt, iegādāties savā īpašumā mežus; zemes kreditēšanas programma; meža īpašnieku kooperācija; grozījumi Imigrācijas likumā, kuri šobrīd ir atdoti atpakaļ Saeimai; Latvijas Zemes fonds kā ideja; izmaiņas vairākos nodokļu likumos; lauku attīstības plāns; tur ir arī šie 2,68 miljardi eiro, kas ir paredzēti septiņiem nākamajiem gadiem, un šis likumprojekts. Šis likumprojekts faktiski ir vērsts uz to, lai saglabātu lauksaimniecības zemi lauksaimnieciskajā ražošanā, jo nav noslēpums - un arī paši lauksaimnieki katrreiz, kad ar viņiem notiek kāda tikšanās, uz to norāda -, ka ir ārkārtīgi daudz spekulatīvu darījumu. Pēc Valsts zemes dienesta pētījuma datiem, tie aptuveni varētu būt 20 procenti tādos reģionos kā Alūksne... un it sevišķi Latgalē to daudzums var sasniegt pat 30-40 procentus. Tas nozīmē, ka tiek būtiski samazināta zemes pieejamība mūsu, Latvijas, ražojošajiem lauksaimniekiem, zemes tiek konsolidētas lielākos portfeļos. Tā, piemēram, raidījumā „Sastrēgumstunda” šie investoru pārstāvji norādīja: „Kāpēc tad vietēji nepērk? Viņi jau nevar nopirkt vairāk - 300 hektārus, 400 hektārus... šādu portfeli. Viņiem vajag mazākas platības.” Un šis likums mēģinās to arī kaut kādā veidā risināt. Un līdz ar to faktiski šo likumu var sadalīt divos blokos. Un kopumā var teikt, ka tas attiecas tikai uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Ja ir cits zemes lietošanas veids, tad cilvēkiem nevajag satraukties par to; tas attiecas tikai uz tiem, kas veic darījumus ar zemi, kuras platība ir vairāk nekā 5 hektāri. Tiem, kam ir mazāk, arī nav pamata nekādam satraukumam. Tāpat tas, saskaņojot ar Tieslietu ministriju, neattiecas uz darījumiem... nu, attiecas nevis uz darījumiem, bet drīzāk uz mantojuma tiesībām un šādām lietām; nu, vienkārši saskaņā ar Civillikumu būtu tīri normāli, ja uz tām šie noteikumi neattiektos. Un tāpēc vispirms tiek definēti kritēriji, kuriem jāatbilst ir nākamajiem zemes īpašniekiem. Tie faktiski ir trīs kritēriji, sadalot gan juridiskajās personās, gan fiziskajās... Proti, ir trīs galvenās lietas. Pirmkārt, ir jābūt sasaistei ar nodokļu nomaksu. Es pieņemu, ka tā ir normāla prasība, ka ir jāmaksā nodokļi. Otrkārt, ir jābūt kaut kādai pieredzei lauksaimniecībā vai ir jāatbilst platību maksājuma saņēmēja statusam, vai ir jābūt attiecīgai izglītībai. Es domāju, ka šī prasība arī ir samērīga. Un pēdējais kritērijs ir apņemšanās iegādāto lauksaimniecības zemi triju gadu laikā lietot lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai vai vismaz iznomāt kādam lauksaimniekam un nodrošināt to, ka šī zeme neaizaug un nekļūst par tādu, kuru ir dārgi atgriezt atpakaļ lauksaimnieciskajā ražošanā. Un ir arī otrs bloks. Iestrādāta ir pirmpirkuma tiesību sistēma. Un faktiski arī tiem... kaut vai tiem, kas ir dažādus investīciju fondus sapirkuši, lielas platības... pie pārdošanas viņiem būs jārēķinās, visticamāk, ar tiem, kas ir nomnieki, ar tiem, kas ir pierobežnieki, ar tiem, kas ir kopīpašnieki, ar jaunajiem zemniekiem - speciāls regulējums paredzēts -, un pašā šīs ķēdes galā ir Latvijas Zemes fonds, kuru, es ceru, mēs Saeimā, Zemes pārvaldības likumu pieņemot, arī iedarbināsim un kurš varēs būt nozīmīgs spēlētājs zemes tirgū. Rezumējot to visu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.".
• 2014_02_06-seq195 language "lv".
• 2014_02_06-seq195 speaker Edvards_Smiltens-1984.
• 2014_02_06-seq195 mentions Q822919.
• 2014_02_06-seq195 mentions Q211.
• 2014_02_06-seq195 mentions Q193089.
• 2014_02_06-seq195 mentions Q458.
• 2014_02_06-seq195 mentions Q1771611.
• 2014_02_06-seq195 mentions Q8413552.