Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_01_30-seq112> ?p ?o. }

• 2014_01_30-seq112 type Speech.
• 2014_01_30-seq112 number "112".
• 2014_01_30-seq112 date "2014-01-30".
• 2014_01_30-seq112 isPartOf 2014_01_30.
• 2014_01_30-seq112 spokenAs 10.
• 2014_01_30-seq112 spokenText "Cienījamie kolēģi! Nepārprotami - regulējums, kurš būtu likuma formā un kurš paredzētu, kādā veidā būtu jādarbojas Latvijas Republikas teritorijā šķīrējtiesām, ir nepieciešams. Par to nav strīdu. Sagatavotais likumprojekts lielā mērā ir... satur tās normas, kuras faktiski jau pašreiz ir paredzētas Civilprocesa likumā. Uz šo brīdi diskusija saistībā ar šo likumprojektu pastāv vienīgi attiecībā uz šķīrējtiesu skaitu. Tiešām līdz šim brīdim Latvijā eksistē 214 šķīrējtiesas, tās ir tās pašas tiesas... arbitrāžas tiesas, kuras izskata tos strīdus, par kuriem puses, stājoties civiltiesiskajās attiecībās, savā starpā ir vienojušās. Likumdevējs pavisam nesen ir īstenojis reformu, kuras mērķis bija izvirzīt augstākas prasības attiecībā uz šķīrējtiesu darbību. Rezultātā notika šķīrējtiesu pārreģistrācija un to skaits no 214 samazinājās burtiski divas reizes, un tiešām uz šo brīdi ir palikušas tikai 102 šķīrējtiesas. Tas, protams, ir ļoti īpatnēji, ka mūsu valstī šāds alternatīvs strīdu risināšanas veids ir ļoti populārs. Viennozīmīgi - no tā ir arī savi pozitīvi ieguvumi, kuri saistīti pirmām kārtām ar to, ka parastās tiesas tiek atslogotas un tajās netiek izskatītas lietas, par kurām attiecīgi personas savā starpā ir vienojušās, ka strīds būtu izskatāms konkrētajā šķīrējtiesā. Es aicinu neatbalstīt minēto likumprojektu, jo diskusijai attiecībā uz to ir jānotiek nevis parlamentā, bet Ministru kabinetā. Ministru kabinets vairāku gadu garumā šo uzdevumu nav spējis efektīvi īstenot, un diemžēl minētā likumprojekta virzītājs ir bijušais tieslietu ministrs Bordāna kungs, par kuru vēl nesen premjers Dombrovska kungs ir izteicies, ka viņš ir tas garants, kurš garantēs tiesiskuma uzraudzību valstī. Bet ir virkne „bet” attiecībā uz minēto likumprojektu. Tie kritēriji, kurus Tieslietu ministrija ir izvirzījusi attiecībā uz tām prasībām, kādas būtu jāievēro, lai jel kas varētu pārtapt par šķīrējtiesu, satur acīm redzamas lobēšanas un, manuprāt, arī koruptīvas iezīmes, par kurām es tagad no tribīnes jums visiem izstāstīšu. Pirmkārt, Latvijā ir tikai divas šķīrējtiesas, kuras atbilst kritērijiem, kuras tiek izceltas saskaņā ar piedāvātā likumprojekta redakciju. Pirmā - tā ir Latvijas Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa. Man jums ir jāatgādina, ka viens no minētajiem šķīrējtiesas tiesnešiem kādreiz ir bijis arī pats Bordāna kungs. Jautājums: vai šodien viņš ir atgriezies tajā šķīrējtiesā? Manuprāt, tas ir tikai laika jautājums. Bet par to, ka konkrēti šīs šķīrējtiesas intereses tiek lobētas, skatoties caur konkrētā likumprojekta prizmu, manuprāt, nav jābūt šaubām. Otrā un arī pēdējā šķīrējtiesa, kura atbilst pašreiz šiem kritērijiem, ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesa. Tās padomes priekšsēdētājs, piemēram, ir zvērināts advokāts Ziedonis Ūdris. Ir arī padomes loceklis - Lauris Liepa. Viena otra šķīrējtiesneša politiskās simpātijas attiecībā uz vienu vai otru politisko partiju arī šodien es neapspriedīšu. Īpatnēji, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesas padomes priekšsēdētājs Ūdra kungs vienlaicīgi ir tā persona, attiecībā uz kuru Bordāna kungs 2014.gada 7.janvārī, nepilnu mēnesi iepriekš, ir pieņēmis... parakstījis rīkojumu par Latvijas Republikas pilnvarotajiem pārstāvjiem Ieguldījuma strīdu izšķiršanas starptautiskā centra Administratīvajā padomē padomnieku ekspertu grupā un arbitru ekspertu grupā, kurā Ziedoni Ūdri apstiprina par vienīgo Latvijas Republikas pilnvaroto pārstāvi šā centra padomnieku ekspertu grupā. Nu it kā nav nekā slikta! Nākamais. Vēl nesen mēs pieprasījām informāciju par tiem juridiskās palīdzības līgumiem un konsultācijām, kuras Tieslietu ministrija ir lūgusi un par kurām tā ir maksājusi. Un arī saistībā ar šiem līgumiem uzpeldēja tāds cilvēks kā Ziedonis Ūdris, kurš Tieslietu ministrijai par naudu bija sniedzis juridiskās konsultācijas, juridiskos pakalpojumus, lai izvērtētu - drīzāk, es pieļauju, lai diskreditētu - iepirkuma procedūru, kuru plānoja Tieslietu ministrija attiecībā uz Olaines cietuma būvniecību 50 miljonu latu apmērā. Jautājums: vai tas lielā mērā ir atbilstošs risinājums un atbilst jebkāda veida saprātam... Tas ir nekaunības kalngals, ka virza likumprojektu no Ministru kabineta, no tā ministra puses, kurš īstenībā savā ikdienas darbā uz ministriju atnesis sagatavotus advokāta atzinumus, par kuriem samaksāts... vienlaicīgi virza to pašu advokātu kā vienīgo pārstāvi attiecīgajā padomnieku ekspertu grupā un vienlaicīgi arī rada likumprojektu, kura augļus baudīs tā pati šķīrējtiesa, kuras vadītājs ir tas pats cilvēks. Godājamie kolēģi! Es uzskatu, ka šāda veida situācija parlamentā nav pieļaujama. Un minētā likumprojekta virzīšana tagad pēc tiem kritērijiem, ko kādreiz ir piedāvājis tieslietu ministrs Bordāns, manā skatījumā, lielā mērā ir arī koruptīva. Nākamais jautājums ir arī par to, cik lielā mērā šāda veida likumprojekta pieņemšana tagad, pastāvot kritērijiem, ka paliks vienīgi divas šķīrējtiesas, būs atbilstoša tiem nosacījumiem, par kuriem cilvēki savā starpā ir vienojušies... Ir parakstījuši sava veida līgumu par šķīrējtiesu klauzulu, kuras tad būs tās šķīrējtiesas, uz kurieni tie cilvēki, tie strīdnieki nākotnē ies. Uz tām pašām tieslietu ministra lobētajām šķīrējtiesām! Divām: uz vienu, kur strādā viņa draugs, vai uz otru, kur strādāja viņš pats. Vai tas ir pieņemami, es nezinu. Zatlera kungs, kad viņš ienāca politikā ar Saeimas ārkārtas vēlēšanām, lielā mērā mums visiem jau ir atbildējis uz šo jautājumu, bet pieņemams tas, visdrīzāk, mums nebūtu. Jautājums: vai tagad ir jāatbalsta šāda veida darba augļi, kas nāk no tieslietu ministra puses? Es arī nedomāju, ka tas būtu likumīgs solis. Godājamie kolēģi, es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt. Parlaments ar 2012.gada novembrī izdarītajiem grozījumiem Civilprocesa likumā ir radījis pietiekami augstu latiņu attiecībā uz šķīrējtiesas darbības tiesisko regulējumu. Šķīrējtiesu skaits ir samazinājies divas reizes. Nu minētais likumprojekts būtu atgriežams atpakaļ Ministru kabinetā, lai tur vēlreiz notiktu diskusija pēc būtības un lai tiktu iestrādāti tādi kritēriji, atbilstoši kuriem šķīrējtiesas nākotnē būtu ne tikai divas, kas ir saistītas ar tieslietu ministru Bordānu, bet to būtu daudz vairāk un tās lielā mērā nebaudītu politisko aizmuguri, par kuru mēs tagad runājam minētā likumprojekta kontekstā. Paldies.".
• 2014_01_30-seq112 language "lv".
• 2014_01_30-seq112 speaker Andrejs_Elksnins-1982.
• 2014_01_30-seq112 mentions Q822919.
• 2014_01_30-seq112 mentions Q211.
• 2014_01_30-seq112 mentions Q1771611.
• 2014_01_30-seq112 mentions Q22116518.
• 2014_01_30-seq112 mentions Q3498695.