Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_01_22_a-seq10> ?p ?o. }

• 2014_01_22_a-seq10 type Speech.
• 2014_01_22_a-seq10 number "10".
• 2014_01_22_a-seq10 date "2014-01-22".
• 2014_01_22_a-seq10 isPartOf 2014_01_22_a.
• 2014_01_22_a-seq10 spokenAs 10.
• 2014_01_22_a-seq10 spokenText "Labdien, kolēģi! Labdien visiem! Vai jūs zināt, kādi ir divi vispopulārākie solījumu veidi? Tie ir solījumi, kuru piepildīšanos tu gaidi, un tie, kurus nevar izpildīt. Nu tad parunāsim par Valdības deklarāciju, par valdības veidošanas procesu! Tas ir beidzies, un jau no tā, ko mēs esam redzējuši, rodas pamatoti jautājumi: pēc kādiem principiem un kā interesēs īsti ir tikusi veidota šī valdība? Valdības veidotāji nemaz nav slēpuši, ka primārais valdības sastādīšanā nav valsts un sabiedrības intereses, bet gan tas, lai partijām būtu iespējams izveidot sev... izvietot sev vajadzīgos cilvēkus sev vajadzīgajos krēslos un lai būtu iespēja tālāk cīnīties jau par nākošajiem krēsliem uz nākošajām vēlēšanām. Un nav svarīgi, cik labs un kompetents ministrs tu esi bijis! Ja partija nevarēs tevi izmantot nākošajām vēlēšanām, tu vari doties mājās ar visu savu profesionālismu un visiem saviem paveiktajiem darbiem. Protams, valdības veidotāji teiks, ka viņiem tas ir labāk redzams un ka viņi ir gatavi uzņemties politisko atbildību par savu izvēli, par to, kā strādās valdība, un tā tālāk. Labi! Bet kāpēc tad jūs tagad tik drebelīgi skrienat apstiprināt šo valdību, kad vēl tinte nav nožuvusi parakstam uz Valdības deklarācijas? Kādēļ nedodat iespēju deputātiem kārtīgi iepazīties ar to, ko esat parakstījuši, izdiskutēt to? Nu, būtu vajadzējis vismaz ļaut noskaidrot, kādi tad darbi īsti ir domāti zem šīm skaistajām deklarācijas frāzēm. Ar šādu rīcību jūs uzskatāmi demonstrējat, līdz kam Latvijā jūs esat degradējuši demokrātijas principus! Parlamentāra demokrātija kā valsts pārvaldes iekārta Latvijā ir tikai uz papīra, un Satversmē noteiktos principus jūs varat atļauties klaji ignorēt. Parlaments ir kļuvis par balsošanas pogu spaidāmo mašīnu, nevis kalpo par instrumentu, ar kuru īstenot valstī demokrātiju un tautas varu. Vai tam nepiekrīt kāds no jums? (No zāles starpsaucieni: „Nē! Piekrītam! Piekrītam!”) Par to ļoti vienkārši pārliecināties. Es esmu pārliecināts, ka lielākā daļa koalīcijas deputātu nemaz nezina, par ko viņi šodien īsti balsos. Un, ja žurnālisti aiz durvīm nepaslinkos un pajautās, kas īsti ir rakstīts Valdības deklarācijā, reti kurš būs spējīgs vispār jēdzīgi atbildēt kaut ko. Savulaik jums bija ambīcijas pretendēt uz tiesiskuma un atklātības koalīcijas statusu. Tagad jūs esat no tā atteikušies. Pamatoti un vismaz godīgi! (No zāles dep. J.Reirs: „Paldies!”) Atgriežos pie deklarācijas. Tātad - kādi bija divi populārākie solījumu veidi? Tie, kurus mēs gaidām, un tie, kurus nevar izpildīt. Es ļoti gribētu, lai deklarācijā būtu mazāk to otro. Un, lai gan man nav bijusi iespēja strādāt pie Valdības deklarācijas, es varu piekrist, ka daudzas lietas, kas tajā ir ierakstītas, ir tiešām nepieciešamas. Nu, kaut vai tas: „2014.gadā jāuzsāk mērķtiecīgas un efektīvas rīcībpolitikas īstenošana (..).” Tā vien gribas iesaukties: „Aleluja! Beidzot!” Es domāju, ka visa sabiedrība jau ir novesta līdz baltkvēlei ar šo valdības nespēju pieņemt, pat sagatavot kvalitatīvus un laicīgus lēmumus; tas rada miljoniem lielus zaudējumus, pamatotu vilšanos un rūgtumu sabiedrībā, vai tas attiektos uz kādu konkrētu lietu, teiksim, „Liepājas metalurgu”, vai uz ko plašāku, teiksim, uz veselu nozari - uz būvniecību vai uz enerģētiku. Es ļoti ceru, ka šai valdībai būs potenciāls īstenot šo apņemšanos. Ja mēs paskatāmies, kas ir... paskatāmies uz Valdības deklarāciju, tad redzam, ka tur ir ļoti tiešas, patīkamas un spēcīgas apņemšanās: 161 punkts - deviņos mēnešos. Braši! Jūs tiešām gatavojaties to izpildīt? Vai jūs tiešām ticat, ka jūs to izpildīsiet? Vai arī tā ir vienkārši tautas mānīšana? Varbūt tā ir sevis mānīšana? Varbūt tomēr būtu bijis prātīgāk, ja katra ministrija, teiksim, būtu paņēmusi divus vai trīs veicamos darbus, ar kuriem tā apņemas tikt galā? Tas būtu ticamāk! Tas nebūtu, protams, tik braši, tomēr ticami. Vienīgais mīnuss šinī gadījumā būtu tāds, ka tos nāktos arī pildīt, jo tad nevarētu lēkāt pa šiem daudzajiem uzdevumiem, daudzajiem solījumiem: „Te, redziet, to mēs neizpildījām, bet mēs sākām pildīt šo!” Jūs apgalvojat... Protams, jūs apgalvosiet, ka šie solījumi ir pārdomāti un ka valdība ir gatava to darīt. Labi, paskatīsimies konkrēti! Atšķiram Valdības deklarāciju, skatāmies. 1.punkts: „Veidot zināšanu ekonomiku.” Es esmu „par”! Es tiešām esmu gatavs kaut vai ar asinīm parakstīties par šo, tāpēc ka... (Zālē smiekli. Starpsaucieni: „Nevajag!”) nav svarīgāka uzdevuma šinī valstī, lai mums tiešām būtu radoši, uzņēmīgi cilvēki, jo tikai tas ir reālais tautas labklājības pamats. Skaisti fiskālie cipari to nenodrošinās! Tikai nianse ir tāda, ka zināšanu ekonomika prasa lielus ieguldījumus. Un, ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka budžetā mums nauda tam nav paredzēta. Kā jūs zināt, finansējums Latvijā ir viens no viszemākajiem Eiropā attiecībā uz zinātni. Tas ir daudzkārt zemāks nekā tādās valstīs, kuras tik tiešām cenšas reāli īstenot šādu zināšanu ekonomiku. Tad ir jautājums: no kurienes radīsies nauda, ja jūs esat nolēmuši budžetu negrozīt? Jā, kāds uzreiz izmanīgi teiks: „Tā būs Eiropas fondu nauda, ko mēs ieliksim iekšā.” Bet, kolēģi, vai jūs vispār esat lietas kursā, kas notiek šinī jomā attiecībā uz zinātni? Vai jūs zināt, ka Eiropas Komisija nākošajam periodam attiecībā uz Eiropas fondiem ir noteikusi nosacījumus... konkrētus ExAnte nosacījumus, kurus neizpildot pie šīs naudas vispār nevarēs tikt? Un kā viens no tiem ir Viedās specializācijas stratēģijas izstrāde, uz ko Eiropa jau vairākkārt ir norādījusi mūsu ierēdņiem, ka nekas nav izdarīts un ka tas neies cauri. Un, ja tas neies cauri, tad reāli naudas nebūs. Ja mēs pašlaik esam šādā situācijā, tad runāt par kaut kādu zināšanu ekonomikas veidošanu ir pilnīgi bezjēdzīgi. Pa šiem deviņiem mēnešiem jūs labākajā gadījumā tikai tiksiet galā ar Briseles ierēdņiem, nemaz nerunājot par to, ka varētu sākt kaut ko vispār veidot. Tas ir labākajā gadījumā! Jo pašlaik, redzot to, kāda līdz šim ir bijusi valdības nostāja, ar to vispār nevajag nodarboties. Pietiks ar kaut kādu informatīvu ziņojumu par visu šo pasākumu, kuru, protams, Eiropas Komisija neakceptēs. (No zāles dep. J.Reira starpsaucieni.) Tāpēc man ir konkrēts priekšlikums. Mums šodien pulksten 12.00 ir Inovāciju un zinātnes apakškomisijas sēde. (No zāles dep. A.Latkovska starpsaucieni.) Lūdzu, ņemsim un risināsim to! Valdība jau būs apstiprināta, un jūs varēsiet, kā savā deklarācijā rakstījāt, sākt mērķtiecīgu un efektīvu rīcību šīs politikas īstenošanā. Lūdzu, pēc divām stundām būs reāls pirmais pierādījums, ka jūs to tiešām taisāties darīt! Otrais. Paņemsim nākošo punktu... paņemsim pēc kārtas 2.punktu: „Sekmēt sabiedrības uzticēšanos valsts varai, kas ir balstīta uz tiesiskuma stiprināšanu (..) kvalitatīvu valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu.” Es domāju, Latvijas vēstures grāmatās rakstīs par to, cik kvalitatīvi valsts pārvaldes uzdevumi ir tikuši īstenoti šajā periodā. Taču, nerunājot par to, kas jau ir ticis sagrauts un kas nav ticis izdarīts, tomēr ir divas lietas, kur mēs skaidri zinām, ka sabiedrība gaidīs no jums atbildi, gaidīs šo jūsu rīcību, - tā ir Zolitūdes traģēdija un „Liepājas metalurgs”. Diemžēl par „Liepājas metalurgu” jūs tagad runājat, ka pirmais ir nodrošināt... nodrošināt atbalstu tiem darbiniekiem, kuri tiks atlaisti, bet jūs vairs nemaz nerunājat par to, ka „Liepājas metalurgu” varētu glābt. Cik man ir zināms, tad Valsts kases rīcībā ir dokumenti, kas saka... kas parāda, ka „Liepājas metalurgu” var glābt, jo valsts tagad kā kreditors, kad sācies maksātnespējas process, pārņem šo uzņēmumu. Ja sakārto jautājumu par lūžņu piegādi, tad „Liepājas metalurgs” var sākt strādāt. Nu tad, lūdzu, - uz priekšu! Sāciet to darīt! Mērķtiecīgas, efektīvas rīcībpolitikas īstenošanā tas būs viens labs piemērs. Tālāk. (No zāles dep. J.Reirs: „Trešais!”) Es varētu iet... (Starpsauciens no zāles: „Trešais!”) Jā, trešais. Labi, trešais! Trešais. Motivēt ikvienu iesaistīties ekonomiskajās aktivitātēs. Ļoti labs lozungs! Paņemsim atkal vismaz divas konkrētas lietas. Viena: mikrouzņēmumi. Savediet kārtībā šo jautājumu! Pabeidziet to, ko Saeimas deputāti ir iesākuši, -atgrieziet atpakaļ šo nodokļa likmi - 9 procentu likmi. Otra lieta: sakārtojiet jautājumu ar VID, ja jūs tik tiešām gribat, lai tie cilvēki, kas mēģina iesaistīties un kļūt ekonomiski aktīvi, uzreiz netiktu atgrūsti, atsisti ar šo iniciatīvu! Paskatieties, kādu iniciatīvu mehānismu jūs esat izveidojuši priekš VID! Pašlaik mehānisms, kas motivē VID darbiniekus, ir šāds: jo vairāk viņi iekasēs nodokļus, jo lielākas viņiem būs algas. No vienas puses, it kā pareiza doma, bet - pie kā tā ir novedusi? Pie tā, ka VID darbinieki skatās nevis uz to, kā sistēmiski sakārtot nodokļu administrēšanu tanīs jomās, kur nodokļu administrēšana galīgi nevedas, kur tā nav sakārtota... piemēram, kontrabanda... tā vietā viņi vienkārši skatās, kā paņemt vairāk naudas no tiem, kas tos nodokļus jau maksā. Tā ir ļoti nepareiza iniciatīva! Tā es, protams, varētu iet cauri visai deklarācijai, bet diemžēl man nav tādas iespējas, tāpēc es pāriešu uz sadaļu, ar kuru... ar kuras jomu man ir nācies strādāt ļoti daudz. Un tā ir enerģētika. Ir acīm redzami, ka tam, kurš ir gatavojis šo sadaļu, nav pietiekoši dziļu zināšanu un sistēmiska skatījuma uz šo nozari. Ir vienkārši saliktas skaistas, klišejiskas frāzes, lai pareizi, labi skanētu, bet - cik jēgpilni ir šie solījumi? Paņemsim konkrētus piemērus. 74.punkts runā par to, kādi atbalsta pasākumi tiks veikti, izmantojot Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fondu, kas sāks darboties 2014.gada 1.aprīlī. Tātad no šejienes izriet tas, ka fondam ir jābūt jau gatavam... Principā, lai varētu izdarīt to, par ko es runāju, būtu jābūt tā, ka fonds jau ir gatavs un ka tas jau strādā pie metodikas, pie tā, kādā veidā notiks šī kompensēšana, un ka jau tiek veidota klientu datubāze un tiek testēts finansēšanas modelis. Es gan neko par to visu... neesmu dzirdējis, ka Ekonomikas ministrija kaut ko tādu jau darītu. Tagad vairāk gan izskatās, ka nekādu kompensāciju uz to laiku nebūs. Taču ne par to ir stāsts. Stāsts ir par kaut ko citu. Ja mēs palasām 75.punktu, tad redzam, ka tas runā par to, ka valdība apņemas īstenot diferencētu elektroenerģijas tarifu mehānismu. Tā vien gribas iesaukties: „Ku - kū! Kas ir rakstījis šo deklarāciju?” (Zālē smiekli.) Proti, 74.punktā jūs runājat par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, tātad par to, ka elektroenerģijas cenu noteiks tirgus, taču pēkšņi 75.punktā jūs runājat par to, ka paredzēts īstenot diferencētu elektroenerģijas tarifu mehānismu. Tātad paredzēts noteikt tarifus, turklāt valdība tos noteiks diferencētus. Nu ļoti interesanti! Mēs vēl varētu turpināt. Par enerģētiku te varētu ļoti daudz ko pateikt, bet šajās pāris... šajās dažās minūtēs, kas man bija atvēlētas, es centos palīdzēt ar padomiem, kas varētu noderēt ceļamaizei jaunajai valdībai. Un nobeigumā es vēlos dot vēl vienu padomu - pēdējo padomu. Kad jūs būsiet mazliet jau pastrādājuši un kad būsiet jau atkal saķīvējušies - un jūs būsiet saķīvējušies, to jūs paši ļoti labi zināt! -, un, kad jūs būsiet tā ķīvējušies, ķīvējušies un būsiet atkal viens otram un visiem apnikuši ar saviem ķīviņiem, tad, lai šos ķīviņus varētu izbeigt, jūs nonāksiet pie vienas neizbēgamas atziņas - ka ražīgi strādāt Latvijas labā valdībā bez saskaņas nav iespējams. (Zālē smiekli.) Un tas jums ir 162.uzdevums. Jums ir deviņi mēneši, lai to iemācītos. Ja jūs to neiemācīsieties, tad nākošo valdību mēs veidosim bez jums! (SC frakcijas aplausi. No zāles dep. A.Bērziņš: „Ivar, malacis!”)".
• 2014_01_22_a-seq10 language "lv".
• 2014_01_22_a-seq10 speaker Ivars_Zarins-1969.
• 2014_01_22_a-seq10 mentions Q822919.
• 2014_01_22_a-seq10 mentions Q211.
• 2014_01_22_a-seq10 mentions Q3744607.
• 2014_01_22_a-seq10 mentions Q79820.
• 2014_01_22_a-seq10 mentions Q193089.
• 2014_01_22_a-seq10 mentions Q21625222.
• 2014_01_22_a-seq10 mentions Q1020384.
• 2014_01_22_a-seq10 mentions Q11731915.
• 2014_01_22_a-seq10 mentions Q8880.
• 2014_01_22_a-seq10 mentions Q9142842.
• 2014_01_22_a-seq10 mentions Q9005.
• 2014_01_22_a-seq10 mentions Q2329881.