Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_12_19-seq453> ?p ?o. }

• 2013_12_19-seq453 type Speech.
• 2013_12_19-seq453 number "453".
• 2013_12_19-seq453 date "2013-12-19".
• 2013_12_19-seq453 isPartOf 2013_12_19.
• 2013_12_19-seq453 spokenAs 17.
• 2013_12_19-seq453 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Pavisam nesen mēs Saeimā spērām soli pareizajā virzienā, pieņemot otrajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likumā, kuri noteic, ka gadījumā, ja ir aizdomas par vardarbību ģimenē, no ģimenes tiek nošķirts varmāka, nevis upuris. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam jau ir beidzies, un janvāra sākumā mēs, visticamāk, šo normu apstiprināsim arī trešajā, galīgajā, lasījumā. Un tas, manuprāt, tiešām ir solis pareizajā virzienā. Taču ir sperts arī solis, kas noteikti ir solis pretējā virzienā. Vismaz tā man šķiet, un es pamatošu savu viedokli. Kā jau Lībiņas-Egneres kundze teica, šis priekšlikums, kas ir no Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra, paredz, ka tanī gadījumā, kad ir pieņemts bāriņtiesas priekšsēdētāja vienpersonisks lēmums... ka ir iespējas gan bāriņtiesas priekšsēdētājam, gan bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam, gan pat bāriņtiesas loceklim pieņemt lēmumu, ka var ierobežot informācijas sniegšanu pat bērna radiniekiem... tātad ne tikai potenciālajam varmākam, bet arī bērna radiniekiem var ierobežot informācijas sniegšanu attiecībā uz to, kur atrodas bērns, un pat liegt ar viņu komunicēt. Šajā sakarā es vēlos citēt ANO 1989.gada 20.novembra Konvenciju par bērna tiesībām, kurai vēl klāt ir rokasgrāmata, kas saucas „Konvencijas par bērna tiesībām ieviešana praksē”, kur ir pateikts, kādi ir pamatprincipi, kurus vajadzētu ievērot, kad bērnam, kas uz laiku vai pastāvīgi ir šķirts no ģimenes, ir nepieciešams nodrošināt ārpusģimenes aprūpi. Proti, tā nodrošināma šādā hierarhijā: vispirms - ģimenes radinieki, tad - aizvietojošā ģimene ar audžuvecākiem (vai adopcijas kārtā), un tikai trešām kārtām pieļaujama bērna kopšana iestādē. Diemžēl šis priekšlikums nav vērsts uz to, lai jebkādā veidā veicinātu šajā rokasgrāmatā ietverto principu realizāciju. Jo pirmais, ko vajadzētu darīt šai iestādei, - parūpēties par to, lai bērns nonāk gādīgās rokās ģimenes locekļu vidū, nevis pašā iestādē. Un vēl mazliet par fonu, kas mani īpaši dara bažīgu. Varbūt vienā otrā citā gadījumā es varētu skatīties uz šo priekšlikumu pozitīvi, jo tiešām dzīvē ir tādas situācijas, ka ģimene, kurā uzturas bērns, varbūt nav bijusi pietiekoši uzraudzīta un tajā ir notikuši noziedzīgi nodarījumi. Bet ir arī tādi gadījumi, ka tikai uz aizdomu pamata vai uz viena kaimiņa sūdzību pamata... Konstatējot, ka bērnam ir zilums uz kājas, un varbūt pat neiedziļinoties, kā viņš to ir dabūjis, bērns tiek ar vienpersonisku lēmumu izņemts no ģimenes, un visa tā procedūra, kas notiek pēc tam, lai šī ģimene atgūtu bērnu, ir ļoti sarežģīta. Lēmums par izņemšanu tiek pieņemts vienā īsā mirklī, savukārt atgriezt bērnu ģimenē ir gana sarežģīti! Un tagad par fonu. Savulaik, kad mēs strādājām pie Nacionālā attīstības plāna, bija Nacionālā attīstības plāna sākotnējā redakcija, kurā tika iekļauti vairāki priekšlikumi, kas bija no atbildīgajām ministrijām un nevalstiskajām organizācijām un kas pēc tam tika nodoti apspriešanai. Un no Labklājības ministrijas bija saņemts kāds rādītājs, kas sākotnēji tika iekļauts pie rīcības virziena „Stabils pamats tautas ataudzei”, pie mērķiem: panākt, ka bērni dzīvo labvēlīgā ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē. Tur tika iekļauts viens tāds rādītājs, kas raisīja bažas toreiz. Tas gan tika izņemts, bet kā signāls tas tomēr ir un paliek. Proti, pie mērķu sasniegšanas rādītājiem 233.punktā „Vardarbības ģimenē izplatība” tika norādīts, ka ar to tiek saprasts „personu skaits, kurām pārskata gadā ar bāriņtiesas lēmumu atņemtas bērna aprūpes tiesības, ja konstatēta vecāku vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vardarbību pret bērnu”. Tur tika izvēlēta tā sauktā bāzes vērtība, ka 2011.gadā tika izņemti 186 šādi bērni, un tika uzskatīts (vismaz varbūt kāda Labklājības ministrijas ierēdņa ieskatā), ka šim rādītājam, kas liecinātu par labu darbu, vajadzētu palielināties - ka 186 izņemtu bērnu vietā 2014.gadā tādiem vajadzētu būt 207 bērniem, 2017.gadā - jau 228 bērniem, 2020.gadā - 249 bērniem. Tas ir solis nepareizā virzienā! Vai nu mēs vēlamies, lai bērni aug ģimeniskā vidē (citi rādītāji liecina par to, ka mēs uz to virzāmies), vai arī uzskatām, ka var pat neinformēt ģimenes radiniekus par vienpersonisku lēmumu, ko var pieņemt pat bāriņtiesas loceklis... uzskatām to par pamatotu. Uzskatu, ka nē. Tāpēc aicinu neatbalstīt...".
• 2013_12_19-seq453 language "lv".
• 2013_12_19-seq453 speaker Imants_Paradnieks-1968.
• 2013_12_19-seq453 mentions Q822919.
• 2013_12_19-seq453 mentions Q8436.