Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_12_12-seq2> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2013_12_12-seq2 type Speech.
- 2013_12_12-seq2 number "2".
- 2013_12_12-seq2 date "2013-12-12".
- 2013_12_12-seq2 isPartOf 2013_12_12.
- 2013_12_12-seq2 spokenAs 10.
- 2013_12_12-seq2 spokenText "Labrīt, kolēģi! Kas tad mums tiek tagad piedāvāts? Likumprojekta anotācijā ir minēts, ka likumprojekts sagatavots, lai saglabātu likumā noteikto ierobežojumu nepārtrauktību, nosakot termiņa pagarinājumu uz 50 gadiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Lēmums par termiņa pagarinājumu, pēc atbildīgās komisijas viedokļa, ir nepieciešams, lai aizsargātu valsts drošību un demokrātisku valsts iekārtu. Proti, likumprojekta autori uzskata, ka, nosakot termiņa pagarinājumu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanai, personai tiek saglabāta iespēja pieprasīt ziņas attiecībā uz sevi par iespējamo VDK dokumentu esamību Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā, izmantojot likuma 12.panta pirmajā daļā noteikto kārtību. Tiek saglabātas tiesības personai griezties prokuratūrā ar pieteikumu par sadarbības fakta konstatēšanu likuma 12.panta otrās daļas un 14.panta kārtībā. Ja rūpīgi iepazīstas ar likumprojekta tekstu, var secināt, ka tiek rosināts pagarināt par 30 gadiem sākotnēji noteikto termiņu, pēc kura notecējuma, pirmkārt, vairs nebūs iespējas šā likuma noteiktajā kārtībā konstatēt, vai persona sadarbojās ar VDK vai ne. Otrkārt, pēc 30 gadiem ziņas, kas šobrīd ir Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā, nevarēs izmantot par pierādītu personas sadarbības ar VDK faktu tiesiskajās attiecībās pret šo personu. Treškārt, speciālajos likumos noteiktie ierobežojumi personām, kuras sadarbojās ar VDK, saglabāsies līdz 2044.gada 3.jūnijam. Spēkā esošā likuma „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” 14.pantā ir paredzēta personas sadarbības ar VDK fakta konstatēšana sevišķajā kārtībā. Šajā likuma pantā ir noteikts: „Prokuratūra pēc tam, kad saņemts pieteikums par sadarbības fakta konstatēšanu, ne vēlāk kā piecu dienu laikā ierosina pārbaudes lietu, par ko rakstveidā paziņo pārbaudāmajai personai.” Likuma 14.panta otrajā daļā ir rakstīts: „Pārbaude tiek izdarīta šajā likumā noteiktajā kārtībā un atbilstoši konstitucionālajā likumā „Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” paredzētajām personas tiesību garantijām, un to veic ģenerālprokurora īpaši pilnvarots prokurors.” Vēlos akcentēt, ka, ja ielūkojamies datubāzē, tad varam tur izlasīt, ka konstitucionālais likums „Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” zaudēja spēku 1998.gada 6.novembrī, tas ir, pirms 15 gadiem. Jautājums likumprojekta autoriem: vai jūs neesat pamanījuši, ka ir apgrūtināta spēkā esošā likuma „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” nosacījumu izpilde, un vai jūs nevēlētos šos apgrūtinājumus novērst? Likuma „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” 17.panta nosaukums ir „Sadarbības fakta konstatēšanas noilguma termiņš”. Respektīvi, interpretējot likuma 17.pantu, izmantojot teleoloģisko interpretācijas metodi, var noskaidrot šīs tiesību normas jēgu, pamatojoties uz lietderīgu un taisnīgu mērķi, kas ar attiecīgo tiesību normu bija jāsasniedz. Manuprāt, likumdevējs, pieņemot likuma 17.pantu, vēlējās noteikt termiņu, pēc kura personai nevar noteikt likumā paredzētos ierobežojumus kā personai, kas sadarbojusies ar VDK. Respektīvi, pēc 20 gadu termiņa būs pagājis laiks, kad personu varēja vainot sadarbības ar VDK faktā un persona attiecīgi varēja aizsargāt sevi, pierādīt, ka nav sadarbojusies ar VDK. Uzskatām, ka likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” var konstatēt tiesību sistēmas nepilnību. Lai šo nepilnību novērstu, var pielietot analoģijas metodi, tas ir, sistemātiski analizēt līdzīgu gadījumu tiesisko regulējumu un šīs analīzes rezultātā konstatētos tiesību principus piemērot konkrētajam gadījumam. Nacionālās drošības komisijas priekšlikums ir noteikt 50 gadu noilguma termiņu, kas nav noteikts ne Krimināllikumā, ne Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kur noilgums...".
- 2013_12_12-seq2 language "lv".
- 2013_12_12-seq2 speaker Nikita_Nikiforovs-1983.
- 2013_12_12-seq2 mentions Q211.
- 2013_12_12-seq2 mentions Q1092499.
- 2013_12_12-seq2 mentions Q80919.