Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_12_05_a-seq18> ?p ?o. }

• 2013_12_05_a-seq18 type Speech.
• 2013_12_05_a-seq18 number "18".
• 2013_12_05_a-seq18 date "2013-12-05".
• 2013_12_05_a-seq18 isPartOf 2013_12_05_a.
• 2013_12_05_a-seq18 spokenAs 10.
• 2013_12_05_a-seq18 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es nedomāju, ka šodien mums visiem, izvērtējot minēto likumprojektu pirmajā lasījumā, ir jāspēlē politiskā greizsirdība attiecībā uz to, kurš un ko ir iesniedzis pirmais un kāpēc. Pirmkārt. Es atgādināšu, ka debates par Valsts būvinspekcijas atjaunošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir bijušas jau šā gada pavasarī un vasarā, un tam visi šīs komisijas locekļi ir piekrituši, ka Valsts būvinspekcija ir jāatjauno. Vienīgais šķērslis tajā laikā, kas komisijas ietvaros tika apskatīts, bija nepieciešamais finansējums 2 miljonu latu apmērā, ko tajā laikā - kā to apzinās arī pats Ozoliņa kungs - Finanšu ministrija valsts funkciju nodrošināšanai piešķirt nevarēja. Tas ir punkts viens. Otrkārt. Man tiešām ļoti imponē koalīcijas lielā mērā vājība tagad meklēt vainīgo sevī... meklēt vainīgos citos, neuzņemties personīgo atbildību. Tiešām šis likumprojekts ir saistīts ar atbildības sajūtu - ar likumdevēja atbildības sajūtu par to, ka kaut kas ir jāmaina šajā nozarē. Taču diemžēl visas tās reformas, ko jūs īstenojāt Būvniecības likumā, ko jūs īstenojāt Administratīvā procesa likumā, lobējot pa tiešo... tiešām pa tiešo gan būvuzņēmējus, gan projektu attīstītājus, gan celtniekus, lai samazinātu administratīvo slogu uz citu cilvēku dzīvības rēķina, manā skatījumā, tiešām ir apkaunojošas un jums tiešām par to būtu jāparunā drīzākajā laikā. Juridiski būvniecības jomu reglamentējošo normatīvo aktu sistēma šobrīd ir sarežģīta, un to veido, pirmkārt, Būvniecības likums, otrkārt, 25 speciālie likumi, treškārt, 48 Ministru kabineta rīkojumi un noteikumi, kā arī 31 Latvijas būvnormatīvs, kas apstiprināti kā Ministru kabineta noteikumi. Lūdzu, ir aptuveni 100 normatīvie akti, kuri regulē būvniecības nozari! Vai tā jums neliekas problēma, raugoties no tiesiskās skaidrības viedokļa? Tikai no juridiskā viedokļa vien, jo ir tik daudz visur un visa kā salikts kopā, kur viens ir pretrunā ar otru, taču jūs negribat par to diskutēt. Vēl vairāk! Pašreiz mums, kolēģi, ir pirmais lasījums. Čepānes kundze, ja jūs neapmierina, teiksim, tās negatīvās lietas, par kurām jūs ieminējāties... Protams, jūs norādījāt, ka ir arī daudz kas pozitīvs - sertifikācija, ģenerāluzņēmēju atbildība, obligātās ekspertīzes... Lūdzu, mēs iesniedzām tādu likumprojektu, kurš ir apspriežams un debatējams! Sakārtosim reiz šo nozari un nepakļausimies lobija spiedienam, ko faktiski izjūt Reformu partija, saņemot attiecīgos ziedojumus, tā teikt, no tiem, kuriem tas ir nepieciešams. Nākamais jautājums. Kāpēc pašreiz neviens nerunā par to, ka pēc Valsts būvinspekcijas likvidācijas 2009.gadā... konkrēti 2010.gada 26.novembrī, ar savu atzinumu bija nākusi klajā arī Valsts kontrole? Kāpēc neviens nerunā par tiem uzdevumiem, kurus Valsts kontrole ir devusi, un par tām rekomendācijām, kuras ir sniegusi? To skaitā ir arī dots Ekonomikas ministrijai uzdevums veikt mājasdarbus, lai sakārtotu būvniecības nozari pēc Valsts būvinspekcijas likvidēšanas. Protams, tagad jūs sakāt, ka visas funkcijas tika pārliktas uz pašvaldību un ka pašvaldība par visu atbild... Īpatnējā situācijā atrodas valsts. Un jūs, likumdevēja pārstāvji, acīmredzot vispār ne par ko mūsu valstī neatbildat. Bet situācija ir sekojoša: Valsts kontroles atzinumā ir norādīts, ka, piemēram, lēmumā par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju netika pietiekami izvērtēta plānotās reorganizācijas ietekme uz būvniecības procesa kontroles funkciju īstenošanu valstī. Jautājums: ko valsts ir darījusi, lai šīs funkcijas kontroles jomā pilnveidotu? Atbilde - neko! Vispārējā būvniecības koordinācija valstī ir nepietiekama, būvinspektoru pieeja un principi pārbaužu veikšanā ir atšķirīgi. Mēs vēl pirms šīs traģēdijas diskutējām par to, ka būtu jāveic sertifikācija atkārtoti, jābūt noteiktiem kritērijiem... Protams, Siliņas kundze, es jums ļoti labi piekrītu, ka mums ir problēmas izglītībā arī šajā kontekstā. Mums ir jārunā kompleksi par šo problēmu un jautājumu risināšanu. Un diemžēl mums ar to arī būs jāsāk. Bet kas pēc šī Valsts kontroles atzinuma tika izdarīts? Atbilde - atkal nekas! Mēs sekojam vienīgi populistiskām idejām par to, ka mums ir samilzis birokrātiskais aparāts, līdz brīdim, kamēr kaut kas notiek, un tad mēs visi pamostamies: kaut kas ir jādara! Ko mēs šodien gribam darīt? A neko! Tāpēc, ka nekādu likumprojektu, kurš faktiski veicinātu to, ka tiktu novērstas Valsts kontroles atzinumā konstatētās nepilnības, neviens no koalīcijas pārstāvjiem nav nedz iesniedzis, nedz parakstījis, nedz arī vēlas par tām uzturēt jebkāda veida debates. Nākamais jautājums ir ļoti īpatnējs. Jūs „aizķērāt” arī jautājumu par Patērētāju tiesību aizsardzības centru. Tajā pašā Valsts kontroles atzinumā ir secinājums: PTAC nesniedz pārliecību, ka ir nodrošināta efektīva to komersantu, kuri tirgū piedāvā neatbilstošus būvizstrādājumus, identificēšana. Kas notiek tālāk? Nekas! Cik darbību PTAC veicis šajā jomā? A neko! Un tā tas viss arī notiek. Un visus jūs tas arī apmierina. Tagad atgriezīsimies pie Ekonomikas ministrijas kompetences. Man tiešām ļoti imponēja, ka ekonomikas ministrs Pavļuts burtiski uzreiz pēc notikuma... nebija pagājušas divas trīs dienas, kad viņš sāka tēlot baigo čali, kurš cenšas uzņemties atbildību, un rezultātā savā amatā palika, lai turpinātu kaut ko darīt. Ko viņš dara? Neko! 2010.gada 26.novembra atzinums. Ekonomikas ministrijas kompetence: Būvniecības likums nosaka, ka būvniecības vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī veic Ekonomikas ministrija. Ministrija izstrādā vienotu valsts politiku būvniecībā un nodrošina šīs politikas realizēšanu. Lai veiktu šo uzdevumu, ministrija ir! Nu, Čepānes kundze, klausoties jūsu viedās runas, jāsecina, ka Ekonomikas ministrija mums vispār, manuprāt, tātad būtu jālikvidē un ka šī funkcija, par ko runā Valsts kontrole savā atzinumā, jānodod pašvaldībām. Pašvaldības, kā tagad sanāk pēc jūsu loģikas, veic būvniecības nozares vispārējo uzraudzību un koordināciju un dara, ko tās grib. Arī šajā kontekstā valsts nav ne par ko atbildīga. Nākamais. Valsts kontroles secinājumi attiecībā uz Ekonomikas ministrijas kompetenci. Jāizstrādā būvniecības attīstības stratēģija un programma. Kur tā ir? Jāizstrādā priekšlikumi būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai. Tas Valsts kontroles atzinums bija ne jau tādēļ, lai jūs to liberalizētu, bet tādēļ, lai veiktu efektīvāku uzraudzību. Jūs to nesaprotat! Jāizstrādā, jāapkopo un jāiesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai būvnormatīvi. Nu, labi, kaut kā jūs tur pamocījāties. Savas kompetences ietvaros jāizskata sūdzības par valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju rīcību būvniecības jomā. Kas to dara? Neviens! Valsts kontroles atzinums kopš 2010.gada nav izpildīts, rekomendācijas - vējā! Jāuztur informatīvā bāze būvniecības pārraudzības un kontroles nodrošināšanai. Ķirša kungs, jūs esat parlamentārais sekretārs jau divus gadus tur. Vai jūs varat atbildēt, kas ir ar šiem atzinumiem? Ko jūs tur darāt? Jāuztur būvkomersantu reģistrs. Būvkomersantu reģistra uzturēšanu, būvkomersantu reģistrāciju un ar to saistīto lēmumu pieņemšanu ministrija var deleģēt atvasinātām publiskajām personām, kā arī privātpersonām. Nu, par ko jūs tagad runājat? Neatbalstiet šo likumprojektu, bet taisiet savu! Vai paliekam pie tā, kā ir, kamēr vēl kaut kas nogrūs?".
• 2013_12_05_a-seq18 language "lv".
• 2013_12_05_a-seq18 speaker Andrejs_Elksnins-1982.
• 2013_12_05_a-seq18 mentions Q822919.
• 2013_12_05_a-seq18 mentions Q211.
• 2013_12_05_a-seq18 mentions Q4294791.
• 2013_12_05_a-seq18 mentions Q21625222.
• 2013_12_05_a-seq18 mentions Q384826.