Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_12_05_a-seq12> ?p ?o. }

• 2013_12_05_a-seq12 type Speech.
• 2013_12_05_a-seq12 number "12".
• 2013_12_05_a-seq12 date "2013-12-05".
• 2013_12_05_a-seq12 isPartOf 2013_12_05_a.
• 2013_12_05_a-seq12 spokenAs 84.
• 2013_12_05_a-seq12 spokenText "Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Ņemot vērā to, ka mana darba pieredze no 1996.gada ir saistīta ar būvniecības nozari, es gribu pateikt savu redzējumu par to, kādā veidā mēs šobrīd mēģinām risināt problēmas. Manuprāt, gan šajā, gan arī alternatīvajā likumprojektā tiešām ir virspusējs problēmu risinājums. Mēs šeit visi vēršamies pret būvniekiem, it īpaši pret lielajiem būvniekiem kā liekām čaulām un tamlīdzīgi, bet man liekas, ka reti kurš no jums spēj iedomāties to atbildību, kas ir jāuzņemas tad, kad jums ir jāgarantē 10 miljonu vai 20 miljonu vērts projekts. Un tās ir ne tikai uzņēmumu garantijas, tās ir arī privātpersonu garantijas šādu projektu īstenošanā. Jūs sakāt, ka tādi uzņēmumi nav vajadzīgi, bet kādēļ tad mūsu ministrijas un to pakļautībā esošās iestādes, kā arī komercsabiedrības rīko tādus konkursus, kuriem raksta tādus nolikumus, kuros iespējams ir kvalificēties labi ja divām būvsabiedrībām? (No zāles dep. J.Reirs: „Lai izslēgtu pārējos!”; dep. I.Čepāne: „Savējiem!”) Bet kādēļ tad tā notiek? Un bieži vien uz šādiem konkursiem pat nevar kvalificēties vietējie uzņēmēji. Viņiem ir jāapvienojas pilnsabiedrībās. Tad sāksim ar to... regulēsim tā, lai mums tiešām būtu pēc iespējas lielāka konkurence mūsu publiskajos iepirkumos! Vēl viena lieta - par šo garantiju uzņemšanos. Jūs saprotat, ka, uzņemoties šādas garantijas, tie ir riski, un risku uzņemšanās arī kaut ko maksā. Vidējā rentabilitāte nozarē ir aptuveni 3 procenti. Un tā ir šī riska cena. Vēl viena lieta. Jūs sakāt, ka lielie ģenerāluzņēmēji nekad neuzņemas atbildību, ka mums šeit ir jārunā par to, ka jāpastiprina atbildība. Vai jūs zināt, kā būtu, ja būtu kaut kripatiņa taisnības tajā, ko jūs sakāt, - ka ģenerāluzņēmēji neuzņemoties atbildību? Mums katrs otrais projekts būtu nepabeigts, tāpēc ka problēmas rodas katrā projektā! Un, ja ģenerāluzņēmējiem nebūtu šīs atbildības šos projektus pabeigt, tad viņi, tā teikt, lēktu no šīm saistībām nost, jo šīs problēmas bieži vien nav viņu dēļ. Un tagad es pastāstīšu par šīm problēmām. Pirmā, sākotnējā, problēma ir tā, ka ir ļoti nekvalitatīvi... neprofesionāli un bezatbildīgi publisko iepirkumu veicēji. Un šeit mēs varam runāt par to, ka mēs, strādājot pie Publisko iepirkumu likuma, atvērām it kā diskusiju par to, cik kvalificētām un atbildīgām būtu jābūt šīm publisko iepirkumu komisijām un tajās iesaistītajiem cilvēkiem. Ir nekvalitatīvi rakstīti nolikumi, neskaidras prasības, un pēc tam no pasūtītāju puses ir vēlme nepārtraukti kaut ko mainīt. Otrā lieta - ļoti vāji izstrādāti projekti. Ļoti nekvalitatīvi un nepilnīgi! Būvniecības likumā būtu jārunā par to, cik detalizētam ir jābūt tehniskajam projektam. Bieži vien tiek izstrādāti nolikumi un tiek izsludināti konkursi attiecībā uz projektiem, kurus var labākajā gadījumā nosaukt par skiču projektiem, nevis par tehniskajiem projektiem. Arī šajā ziņā mums ir ko darīt, strādājot pie šā likuma. Ekonomikas ministrijai būtu jāizstrādā detalizētāk tās prasības, kādam ir jāizskatās šim tehniskajam projektam, kādi speciālisti ir jāpiesaista arhitektam un projektētājam, lai būtu mums gatavs projekts, kuru tiešām var uzbūvēt no A līdz Z, neprasot pasūtītājam, ko tad viņš ar to ir domājis, vai arhitektam, ko tad viņš ar to ir domājis. Līdz ar to es nonāku pie nākamā. Mēs te visi skandinām, ka zemākā cena ir slikta. Nē, zemākā cena nebūt nav slikta publiskā iepirkuma procedūrās. Tad radīsim šo kvalitatīvo projektu! Radīsim šo kvalitatīvo nolikumu! Atbildīgu pasūtītāju! Un tad pie divu līmeņu kvalifikācijas... pirmajā kārtā tu paskaties, vai visas tavas prasītās kvalitātes ir izpildītas, un otrajā kārtā ir runa tikai un vienīgi par zemāko cenu. Kāda ir problēma? Nākamais. Ekspertīze. Jūs to šeit visvairāk... Mēs runājam par to, ka ekspertīze ir jāpastiprina. Un tā ir taisnība šobrīd: jau vairākus gadus ekspertīze vairs nav reglamentētā joma. Tātad attiecībā uz ekspertīzi sniedzošiem speciālistiem nav speciāls sertifikāts izdots, un tā ir problēma. Šobrīd ir tā, ka tie speciālisti, kas taisīs ekspertīzi, tikpat labi var piedalīties arī otrajā pusē - pie projektēšanas. Šāda funkciju dublēšanās vieniem un tiem pašiem cilvēkiem - tas būtu jānovērš, jo tas rada šo interešu konfliktu. Nākamā lieta. Ir jārada mehānisms, lai ekspertīze ir neatkarīga no arhitekta un projektētāja. Šobrīd mēs visbiežāk iekļaujam ekspertīzi līgumā, kad slēdzam ar arhitektu līgumu par tehniskā projekta izstrādi. Un skaidrs - ja pasūtītājs ir pats arhitekts vai projektētājs, viņš meklēs tādu ekspertu, kas pateiks viņam, ka ar šo projektu viss ir kārtībā. Tātad ekspertiem ir jābūt neatkarīgiem. Un pasūtīt šīs ekspertīzes... Nu tad padomāsim, kurš tās pasūta - vai tā ir pašvaldības būvvalde vai tas ir pasūtītājs. Bet priekš tam nav obligāti jārada jauna būvinspekcija vai kas tamlīdzīgs. Šie neatkarīgie eksperti var būt kā savienība, kura reglamentē pati sevi, kurā ir ļoti skaidra sertifikācijas kārtība, kurā ir prasība pēc pieredzes un tamlīdzīgi... un kurā ir arī skaidri saprotami viņu izcenojumi un standarti (tādi viņiem, starp citu, līdz šim ir bijuši). Un nespiest tur nost ar kaut kādām zemākām cenām vai tamlīdzīgi. Ekspertīze maksā tik, cik tā maksā! Nākošais - projekta kompetenta būvvadība. Mums šobrīd arhitekti tiek sertificēti, un viņiem automātiski tiek iedota šī iespēja iegūt sertifikātu arī savu projektu būvvadībā, taču šī arhitektu kvalifikācijas pārbaude ir diezgan vāja tieši attiecībā uz būvvadību. Tā ir tā lieta, kura ir jāpārskata vai nu pašai šai arhitektu cunftei, vai arī kādam no Ekonomikas ministrijas puses. Mēs šajā jaunajā Būvniecības likumā esam ielikuši šo civiltiesisko atbildību, ko esam uzlikuši speciālistiem, piedāvājot un sakot, ka tas būs, nu, tas ideālais risinājums. Ko mēs darīsim un kur mēs liksim šo civiltiesiskā kārtā piedzīto summu tad, kad tā māja jau būs sabrukusi? Tā nav panaceja! Turklāt, piemēram, ekspertu gadījumā, ja mēs tiešām gribam saglabāt šo ekspertu neatkarību, ir jautājums, par kādu summu viens šāds neatkarīgs eksperts varēs savu civiltiesisko apdrošināšanu apdrošināt. Esiet reālisti! Tie būs varbūt kādi 100 vai 200 tūkstoši. Bet tad, ja tā nelaime ir tāda, kāda mums bija nesen, tad šie 100 vai 200 tūkstoši neko nepalīdzēs. Kolēģi te iepriekš jau minēja, ka nodrošināt... uzlikt būvinspekcijai šo pienākumu - pieņemt ēku ekspluatācijā... Tas ir daudz par vēlu! Vajag laikus kontrolēt objektu un būvniecības kvalitāti, jo mēs to māju beigās neizjauksim līdz pārsegumiem un nevarēsim secināt, ir tur kļūdas vai nav. Vakardien televīzijā bija runa par to, ka visu līmeņu būvstrādnieki un amatnieki gribētu ieviest skaidri saprotamus šos savas kvalifikācijas principus. Varbūt šīs būvnieku... būvniecībā iesaistīto strādnieku kategorijas ieviest, lai tās kaut kādā mērā būtu saskaņotas arī ar to, ko mums sniedz izglītības nozare. Un šis, man liekas, ir tas lauciņš, kurā mums tiešām vajadzētu iet. Sasiesim kopā profesionālo izglītību, mūžizglītību ar šo būvniecībā iesaistīto speciālistu izglītību! Padomju laikā mums bija būvniecībā iesaistīti piecu kategoriju speciālisti - sākot no zemākā līmeņa būvstrādnieka līdz pat augstākā līmeņa inženieriem. Un, ja mēs būvniekam ieviesīsim šādas prasības no A līdz Z un arī tam apakšuzņēmējam, kas ir specializējies vienā mazā, konkrētā būvniecības jomā, tad mums nebūs šo problēmu ar kvalitāti. Domāsim, lūdzu, kompleksi, nevis par kaut kādiem ātriem risinājumiem, kas tiešām nedos vēlamo rezultātu!".
• 2013_12_05_a-seq12 language "lv".
• 2013_12_05_a-seq12 speaker Elina_Silina-1977.
• 2013_12_05_a-seq12 mentions Q822919.
• 2013_12_05_a-seq12 mentions Q21625222.
• 2013_12_05_a-seq12 mentions Q11731915.
• 2013_12_05_a-seq12 mentions Q4511827.