Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_11_28-seq2> ?p ?o. }

• 2013_11_28-seq2 type Speech.
• 2013_11_28-seq2 number "2".
• 2013_11_28-seq2 date "2013-11-28".
• 2013_11_28-seq2 isPartOf 2013_11_28.
• 2013_11_28-seq2 spokenAs 17.
• 2013_11_28-seq2 spokenText "Godātā Saeima! Likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” spēkā esošās redakcijas 28.panta otrā un trešā daļa nosaka, ka ar 2014.gada 1.maiju Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas Latvijas zemi var iegūt īpašumā ar tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas iedzīvotāji. Pirms Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2003.gada 3.aprīlī Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, nosakot ierobežojumus Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētām juridiskajām personām īpašumā iegūt Latvijas zemi līdz 2011.gada 1.maijam. Atkārtoti pārejas periods tika pagarināts 2011.gada 14.aprīlī, nosakot ierobežojumus Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un dalībvalstīs reģistrētām juridiskajām personām īpašumā iegūt lauksaimniecības un meža zemi līdz 2014.gada 1.maijam. Šāds lēmums tika pamatots ar apstākļiem, ka septiņus gadus pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir konstatēti nopietni traucējumi Latvijas lauksaimniecības un meža zemes tirgū. Latvijas lauksaimniecības zemes tirgus liberalizācijas rezultātā Latvijas lauksaimniekiem būs ierobežotas iespējas iegādāties lauksaimniecības zemi, jo viņiem trūks finanšu līdzekļu nelabvēlīgās ekonomiskās un finanšu situācijas dēļ. Latvijas iedzīvotāju zemo konkurētspēju lauksaimniecības zemes tirgū izraisa tas, ka Latvijas lauksaimniekiem ir viszemākie saņemtie kopējās lauksaimniecības politikas tiešo maksājumu apjomi uz hektāru, salīdzinot ar visām pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Zemes iegādei paredzēto komerciālo aizdevumu procentu likmes ir bijušas augstas, un lauksaimniekiem ir bijušas grūtības saņemt aizdevumu lauksaimniecības zemes iegādei. Nepietiekamie finanšu līdzekļi iepriekšējos gados ir ierobežojuši Latvijas lauksaimniekiem iespējas iegūt īpašumā konkurētspējīgu zemes platību lauksaimnieciskajai ražošanai. Saskaņā ar 2013.gada jūlijā panākto vienošanos starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Ministru padomi un Eiropas Komisiju līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimnieki turpinās saņemt viszemāko kopējās lauksaimniecības politikas tiešo maksājumu apjomu uz hektāru, salīdzinot ar visām pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Apstākļi nav būtiski mainījušies arī citās pozīcijās; joprojām lauksaimniekiem trūkst finanšu līdzekļu un zemes iegādei paredzētie komerciālie aizdevumi vai nu nav pieejami, vai ir ar augstām procentu likmēm. Attīstības tendences negatīvi ietekmēja arī finanšu un ekonomiskā krīze, kuras rezultātā Latvijas iekšzemes kopprodukts saruka par aptuveni 20 procentiem un tikai šogad sasniegs 2008.gada iekšzemes kopprodukta līmeni. Tas nozīmē, ka Latvijas lauksaimniecības zemes tirgus liberalizācijas rezultātā pastāvēs nevienlīdzīga konkurence starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekiem. Tāpēc šie ierobežojumi būtu jāsaglabā. Piedāvātie likuma grozījumi balstās uz Satversmes 105.pantā ietverto domu: „Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm.” Nav šaubu, ka lauku zemes plaša izpārdošana citu valstu pilsoņiem neatbilst Latvijas sabiedrības ilgtermiņa interesēm. Priekšlaicīga zemes tirgus liberalizācija, kura radīs nevienlīdzīgu konkurenci, neatbilst arī vienai no Eiropas Savienības pamatvērtībām - vienlīdzībai. Tāpēc likuma grozījumi paredz arī turpmāk saglabāt ierobežojumus iegādāties Latvijas lauksaimniecības un meža zemi Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un dalībvalstīs reģistrētām juridiskajām personām līdz 2020.gada 1.maijam, kad tiks ieviests jaunais Eiropas Savienības daudzgadu budžets. Šādu prasību atbalsta arī visas lielākās lauksaimnieku organizācijas. Ir saprotams, ka Latvija nevar pieņemt vienpusēju lēmumu, kas pārkāpj starptautiskas vienošanās, tomēr šis likumprojekts kalpos par pamatu, lai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiktu uzsāktas diskusijas par šo jautājumu. Un es ceru, ka visas Saeimā pārstāvētās partijas un zemkopības ministre Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā varēs vienoties par kopēju aicinājumu Eiropas Komisijai, lūdzot pagarināt zemju iegādes pārejas periodu. Tas nav par daudz prasīts, lai Eiropas Savienība atļauj saglabāt mūsu senču izcīnīto zemi Latvijas iedzīvotāju īpašumā. Aicinu nodot šo likumprojektu atbildīgajai komisijai. Paldies.".
• 2013_11_28-seq2 language "lv".
• 2013_11_28-seq2 speaker Janis_Dombrava-1988.
• 2013_11_28-seq2 mentions Q822919.
• 2013_11_28-seq2 mentions Q211.
• 2013_11_28-seq2 mentions Q193089.
• 2013_11_28-seq2 mentions Q458.
• 2013_11_28-seq2 mentions Q8889.
• 2013_11_28-seq2 mentions Q2167704.
• 2013_11_28-seq2 mentions Q8880.