Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_11_21-seq203> ?p ?o. }

• 2013_11_21-seq203 type Speech.
• 2013_11_21-seq203 number "203".
• 2013_11_21-seq203 date "2013-11-21".
• 2013_11_21-seq203 isPartOf 2013_11_21.
• 2013_11_21-seq203 spokenAs 10.
• 2013_11_21-seq203 spokenText "Pirmkārt, godājamie kolēģi, „Saskaņas Centra” pārstāvis Klementjeva kungs jau desmit minūtes vada Prezidiju, un, kā redzat, valstī nekas nav noticis vai arī būtu mainījies uz slikto pusi. Nekas nemainīsies uz sliktāko pusi arī pēc vēlēšanām. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Jums sarunāts! He-hē!”) Otrkārt, ja Seržanta kungs ir atzinies, ka viņš diskusijā visnotaļ zaudēs Čepānes kundzei, tad es nesaprotu, kāpēc Čepānes kundze baidās iet debatēt pirms manis par šo jautājumu. (Zālē smiekli.) (Starpsauciens no zāles: „Par jautājumu!”; dep. Dz. Ābiķis: „Ilma! Neļaujies provokācijām!”) Par jautājumu. Latvijas Republika ir parlamentāra republika, un to nosaka Satversme. Šo grāmatiņu Čepānes kundze bieži vien nēsā līdzi, diemžēl man nav skaidrības, vai viņa pilnā mērā saprot to, kas tur ir ierakstīts. (Zālē smiekli.) Ikdienā visas procedūras, kuras ir noteiktas attiecībā uz valsts amatpersonu ievēlēšanu, ir noteiktas Satversmē, likumdošanas aktos un likumam pakārtotos aktos. Ikviena no jums atrašanos šodien šeit Saeimas deputāta statusā nosaka likums. Valsts Prezidenta atrašanos amatā nosaka Satversme. Tiesnešu ievēlēšanu un atrašanos noteiktā amatā nosaka... tajā skaitā noteikta normatīvā bāze. Tas pats attiecas uz prokuroriem, Valsts policijas darbiniekiem, Drošības policijas darbiniekiem, SAB darbiniekiem, ministriem... (No zāles dep. J.Reirs: „Vācijas kancleru!”) patiesībā uz visiem. Diemžēl līdz pat šim brīdim kārtības, kādā būtu izvirzāms un apstiprināms amatā eirokomisārs darbībai Eiropas Komisijā, nav. Nav neviena normatīvā akta, kurš paredzētu, kas tas būs par cilvēku, kāda būs procedūra, kāpēc - galvenais, par ko - viņš šajā izpildinstitūcijā - Eiropas Parlamentā - tiek deleģēts. Līdz ar to primārs ir jautājums, ko es mēģināju arī izvērtēt: cik lielā mērā noteiktajā kārtībā ir jāpieņem regulējums, lai sabiedrībai būtu skaidra un saprotama regulējuma esamība par tā vai cita cilvēka izvēli šim tiešām augstajam amatam Eiropas izpildinstitūcijā, kurā cilvēks varētu strādāt turpmākos piecus gadus un attiecīgi arī saņemt atalgojumu, kurš tiešām ir nozīmīgs, pārstāvot visas valsts intereses - ne tikai pozīcijas vai opozīcijas intereses. Šo jautājumu es sāku pētīt dziļāk, un tad to negatīvo nostāju, kura principāli ir no VIENOTĪBAS, es sapratu vai arī mēģināju saprast, pētot Valda Dombrovska deklarācijas uzstādījumus par to, kādā veidā tad minētā valdība darbosies. Esošā koalīcija vārdos sevi dēvē par tiesiskuma koalīciju, taču ar tiem darbiem, cik zināms, viņai tā īsti neiet. Deklarācijā par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir 4095 vārdi. Diemžēl starp šiem nav neviena vārda par atklātumu. Tikai vienu reizi un tikai attiecībā uz izglītību un zinātni ir minēts taisnīgums. Vairāk - pat veselas divas reizes - ir pieminēts godīgums. Kā jau „tiesiskuma koalīcijai” pienāktos, vārdam „tiesiskums” ir veltīta pat vesela nodaļa, bet tikai attiecībā uz investoru tiesiskās aizsardzības stiprināšanu, strīdu alternatīvu risināšanu, dalītajiem īpašumiem un hipotekāro kreditēšanu. Ne vārda attiecībā uz valsts varu, attiecībām ar sabiedrību, amatpersonām, to iecelšanas kārtību. Tajā pašā laikā viena no valdības prioritātēm šiem trim gadiem ir tiesiskuma nostiprināšana un sabiedrības uzticēšanās valsts varai, sabiedrības līdzdalības un iniciatīvas veicināšana dalībai valsts pārvaldes procesos. Premjers, cik mums ir zināms, tagad nu jau ir tiesiskuma garants mūsu valstī, vienlaicīgi uzņemoties atbildību par tieslietu jomu. Acīmredzot šie vārdi, kas ir „iekalti” premjera vadītās valdības deklarācijā, un tie reālie darbi būtiski atšķiras, jo tiesiskā kārtība, kura normālā demokrātiskā valstī un normālā demokrātiskā iekārtā būtu nepieciešama, tiek vienkārši ignorēta (No zāles dep. J.Reirs: „Kurā valstī?”), un par tās vajadzību diemžēl VIENOTĪBAS politiķi runā tikai tad, kad viņiem ir izdevīgi apstiprināt vienu vai otru savas partijas biedru kādā... piemēram, „Pasažieru vilciena” vai „Latvijas dzelzceļa” valdē bez jebkāda konkursa. (No zāles dep. A.Loskutovs: „Par tēmu!”) Pirms vēlēšanām VIENOTĪBA mums visiem solīja godīgāku un profesionālāku valsts pārvaldi, bet uzreiz pēc vēlēšanām valsts amati tika dalīti, kā bija ierasts iepriekš, - paslepus, savtīgi, izpatīkot un izdabājot atsevišķām personām; vērtējot nevis kandidātu profesionalitāti, bet partejisko piederību un koalīcijas aritmētiku. Godājamie kolēģi! Mēs vēlējāmies jums norādīt, ka tas pats ir attiecināms arī uz eirokomisāra amata kandidāta izvirzīšanas procedūru, kārtību un iespējamo amata kandidātu, par kuru acīmredzot - mums ir bažas! - gribētu būt varbūt katrs no jums vai arī tie cilvēki, kurus jūs gribat aizsūtīt uz Eiropu, lai viņi turpmāk, nākošajās Saeimas vēlēšanās, neradītu jums pašiem konkurenci. Īpatnēji, bet Saeimas ārkārtas vēlēšanās sevi bija pieteikusi arī Zatlera Reformu partija, kura deklarēja atklātumu un godīgumu. Es atkārtošu - atklātumu un godīgumu! Arī Nacionālā apvienība, kurai, zināms, arī piemīt spēks un teikšana, līdz pat pagājušajai nedēļai bija atbildīga par tiesiskuma nostiprināšanu valstī. Mums ir cerība, ka tagad viņu viedoklis šajā jautājumā attiecībā uz nepieciešamību ieviest procedūru eirokomisāra amata deleģēšanas kārtībai mainīsies. Un sanāk tā, ka, jau 10 gadus esot Eiropas Savienībā, nevienai valdošajai koalīcijai nebija pat ienācis prātā, ka Latvijas Republikas eirokomisāra amata kandidāta izvirzīšanai būtu jāizstrādā un jānostiprina saprotama, godīga un atklāta procedūra. Diemžēl divu gadu laikā šāda doma neapgaismoja arī tā saukto tiesiskuma koalīciju, kurai, spriežot pēc bieži pielietotās definīcijas, bija jārūpējas tieši par atklātumu un godīgumu savā darbā. Tiesību sistēma bez tiesību normu skaidrības, saprotamības un prognozējamības ir absurds, kas noved pie mānīšanās un manipulācijām. Un vai ne jūs, Čepānes kundze, Satversmes tiesas spriedumos nonācāt pie šāda veida secinājumiem? Tas ir tāpat kā tad, ja valstī nebūtu pamatlikuma - Satversmes vai zoles spēlē nebūtu nekādu noteikumu. Šādas kārtības neesamība rada jautājumus, kam, kas un par ko pienākas. Un, ja procedūra būtu taisnīga, tad nevienam no mums šodien šādi jautājumi nerastos. Pēc būtības mēs šodien debatējām par vienlīdzīgām tiesībām. Jūs norādījāt uz sabiedrības šķelšanu, bet katram Latvijas cilvēkam ir tiesības pretendēt uz šo augsto amatu un tikt deleģētam darbam eirokomisāra amatā. Premjers Dombrovskis, nevēloties noteikt skaidru procedūru eirokomisāra apstiprināšanā, nonāk pretrunā ar paša vadītās valdības deklarāciju, kurā tiek solīts nostiprināt tiesiskumu un veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts varai, tās līdzdalību. Acīmredzot tagad sajaucās personīgās, koalīcijas un sabiedrības intereses. Koalīcijas deputātu rīcība līdz šim brīdim faktiski ir pierādījusi vēlmi deklarēt savu darbību atklātuma un tiesiskuma interesēs, bet reāli rīkoties pretēji šīm vērtībām. Šāda rīcība ir amorāla un, protams, neveicina sabiedrības uzticēšanos valsts varai un tiesiskuma stiprināšanu. Eiropas Savienības komisāra amata pretendenta kandidatūra ir jāapstiprina Saeimā, kandidatūras izvirzīšanai jānotiek saskaņā ar saprotamu, atklātu un godīgu procedūru, nevis saskaņā ar kāda izdomātām paražu tiesībām. Latvijas valsts ir parlamentāra republika, un premjeram līdzi nenāk tiesības vienpersoniski deleģēt pārstāvi darbam Eiropas Komisijā. Procedūras eirokomisāra virzīšanai ir arī mūsu kaimiņiem - gan lietuviešiem, gan arī igauņiem. Piemēram, Lietuvā valdība nominē eirokomisara kandidātu un parlaments par viņu balso. Spānijā valdība nominē kandidātu, bet viņš tiek saskaņots ar opozīciju. Jūs tikai iedomājieties! Tās taču vispār ir kaut kādas jums pat neiedomājamas lietas! Polijā valdība viņu nominē, kandidatūru izvērtē parlamenta Eiropas Savienības lietu komiteja un dod viņam savu akceptu. Tiešām ir iebildes pret formālām lietām, aiz kura vārda likt komatu Zaļo un Zemnieku frakcijas piedāvājumā. Un par to mēs sniegsim papildu priekšlikumus, ja šis likumprojekts tiks apstiprināts pirmajā lasījumā. Es aicinu kolēģus būt atbildīgiem, stiprināt tiesiskumu un veicināt valsts līdzdalību valsts pārvaldes procesos. Paldies.".
• 2013_11_21-seq203 language "lv".
• 2013_11_21-seq203 speaker Andrejs_Elksnins-1982.
• 2013_11_21-seq203 mentions Q822919.
• 2013_11_21-seq203 mentions Q211.
• 2013_11_21-seq203 mentions Q79820.
• 2013_11_21-seq203 mentions Q37.
• 2013_11_21-seq203 mentions Q193089.
• 2013_11_21-seq203 mentions Q458.
• 2013_11_21-seq203 mentions Q8889.
• 2013_11_21-seq203 mentions Q11731915.
• 2013_11_21-seq203 mentions Q7142587.
• 2013_11_21-seq203 mentions Q918757.
• 2013_11_21-seq203 mentions Q2167704.
• 2013_11_21-seq203 mentions Q4267253.
• 2013_11_21-seq203 mentions Q1576026.
• 2013_11_21-seq203 mentions Q25931626.
• 2013_11_21-seq203 mentions Q8880.
• 2013_11_21-seq203 mentions Q183.
• 2013_11_21-seq203 mentions Q36.
• 2013_11_21-seq203 mentions Q9142842.
• 2013_11_21-seq203 mentions Q20560178.
• 2013_11_21-seq203 mentions Q2498135.
• 2013_11_21-seq203 mentions Q57630.
• 2013_11_21-seq203 mentions Q903671.
• 2013_11_21-seq203 mentions Q29.
• 2013_11_21-seq203 mentions Q327094.
• 2013_11_21-seq203 mentions Q384826.