Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_11_06_a-seq984> ?p ?o. }

• 2013_11_06_a-seq984 type Speech.
• 2013_11_06_a-seq984 number "984".
• 2013_11_06_a-seq984 date "2013-11-06".
• 2013_11_06_a-seq984 isPartOf 2013_11_06_a.
• 2013_11_06_a-seq984 spokenAs 103.
• 2013_11_06_a-seq984 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Premjer! Kolēģi! Vispirms vēlos, tā kā šī ir pirmā reize, kad šodien budžeta kontekstā runāju no šīs tribīnes, teikt lielu paldies visiem, jo īpaši - Finanšu ministrijai, finanšu ministram, Ministru prezidentam, daudziem kolēģiem, ar kuriem kopā ir strādāts pie budžeta. Tas nav nācis viegli. Ir daudzi sarežģīti jautājumi, bet es tomēr uzskatu, ka budžeta projektā ir ļoti daudz labu lietu, kuras droši vien brīžiem ir jāspēj saskatīt aiz daudzajiem strīdiem. Vienlaikus, protams, ir arī jautājumi, kuri prasa diskusiju, bet šis nav no tiem. Katrā ziņā es gribētu izmantot šo iespēju un izklāstīt, kālabad vispār ir nepieciešams šāds Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums, kādu problemātiku mēs mēģinām risināt un kādi ir ar to saistītie jautājumi. Jūs droši vien visi zināt, ka Latvijā vēsturiski jau ir izveidota atbalsta shēma - brīžiem tiešām gribas lietot vārdu „shēma” - elektroenerģijas ražotājiem, kuras ietvaros visas izmaksas sedz patērētāji. Tie ir Latvijas iedzīvotāji, mājsaimniecības, lauksaimnieki, transporta un loģistikas nozares uzņēmumi, rūpnieki, pakalpojumu sniedzēji... Citiem vārdiem sakot, visi, kuri patērē elektroenerģiju. Vēsturiski vairākos piegājienos izsniegtais atļauju skaits ražot enerģiju par paaugstinātām cenām šīs subsīdijas sistēmas ietvaros, ko mēs dēvējam par obligātā iepirkuma komponenti jeb OIK sistēmu, kopā ir 824 lēmumi, un tas ir radījis nesamērīgus riskus elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumam. Turklāt, izsniedzot šīs atļaujas jeb kvotas, kā tās nereti tiek dēvētas, lielākoties netika ņemts vērā ne reālais prognozējamais patēriņš, ne arī elektroenerģijas lietotāja spēja segt šīs saistības pret subsidētās enerģijas ražotājiem. Tātad mēs esam solījuši gadu gaitā maksāt virs tirgus cenas vieniem, bet otriem savukārt ir bijis vienkārši, tā teikt, balts čeks nofinansēt to pilnīgi bez jebkādas skaidrības, cik tas izmaksās. Šobrīd Latvijā mājsaimniecību izmaksas par elektroenerģiju vēl nav starp lielākajām Eiropas Savienībā, tomēr industriālie patērētāji jau šobrīd par elektrību maksā vienu no augstākajām cenām Eiropas Savienībā, un tas, protams, nevar neietekmēt viņu konkurētspēju un eksportspēju. Jāpiezīmē, ka Eiropas Savienība pati par sevi gan nav pietiekams rādītājs, jo Eiropas Savienība konkurē ar citiem reģioniem, un ASV, Ķīnā un citos reģionos elektroenerģijas cena caurmērā šobrīd ir būtiski zemāka nekā Eiropas Savienībā. Ja mēs turpināsim līdzšinējo atbalsta politiku bez izmaiņām subsidētās enerģijas ražotājiem, ja mēs nemeklēsim šo subsīdiju izmaksu kompensēšanas pasākumus, tad mēs, kolēģi, kopā būsim izrakuši kapu virknei Latvijas ražojošo uzņēmumu. Un es tiešām nepārspīlēju, jo arvien biežāk - ar katru mēnesi un nedēļu... arvien biežāk mēs dabūjam dzirdēt no ražojošiem uzņēmumiem, ka tiem ir jāmeklē citi risinājumi, jādomā par citām vietām, par ražošanas slēgšanu Latvijā un tā tālāk. Mazliet ilustrēšu sekas patērētājiem, jo diemžēl ļoti bieži, jāsaka, gan Saeimas diskusijās, gan reizēm arī koalīcijā tiek diskutēts par to, kā tas ietekmēs subsīdijas saņēmējus, bet, ziniet, apbrīnojami reti kāds uzdod jautājumu: kādas tad ir sekas tiem, kuri maksā? Tātad - jūsu vēlētājiem, ražotājiem Latvijā un visiem pārējiem elektroenerģijas patērētājiem, kurus es esmu jau minējis. 2011.gadā šajā atbalstā ir izmaksāti 176 miljoni latu, 2012.gadā - tie jau ir 207 miljoni, 2013.gada pirmajā pusgadā vien 359 stacijām ir izmaksāts 121 miljons latu, tātad visā gadā būs pāri... būs stipri pāri 200 miljoniem. Šie ir pietiekami lieli skaitļi, kolēģi, arī kontekstā ar tiem skaitļiem, kas parādās budžeta apspriešanā, dažādiem labiem mērķiem, lai ar šo jautājumu ļoti nopietni nodarbotos. Kādi ir risinājumi? Valdībā jau ir veikta virkne pasākumu, kas ierobežo subsidētās enerģijas neierobežoto izmaksu uzvaras gājienu. Mēs esam noteikuši atbalsta termiņus situācijās, kad īpatnējā kārtā šie atbalsta termiņi nav tikuši noteikti un bijis beztermiņa atbalsts. Mēs esam izslēguši iespēju pagarināt atļaujas, kas turpmāk liegs ierēdņiem nodarboties ar pašdarbību un Ministru kabineta noteikumu interpretāciju. Mēs esam pastiprinājuši kontroles prasības attiecībā uz gada pārskatu auditēšanu, patieso labumu guvēju uzrādīšanu, ražošanas efektivitāti, atļauju prasību izpildi un tā tālāk. Ļoti bieži tiek piesaukts, ka elektrības ražotāji, kas izmanto dabasgāzi, tiek saudzēti. Kolēģi, tas ir pilnīgs absurds, un to es gribētu noraidīt! Pirmkārt, stingrākās prasības attiecas uz visiem un bez izņēmumiem. Otrkārt, lielajām stacijām, tajā skaitā arī „Latvenergo” TEC, jau ir veikts viens atbalsta samazinājums, kurš šobrīd jau ir stājies spēkā; tas ļaus nākamgad ietaupīt maksātājiem 20 miljonus latu. Un visbeidzot tas, ko mēs piedāvāsim subsidētās enerģijas nodokļa kontekstā, būs prāvāks nodoklis tieši tiem, kas ražo no gāzes, iepretim tiem, kas ražo no atjaunojamiem resursiem. Manis pieminētie pasākumi... Jābeidz ir...?".
• 2013_11_06_a-seq984 language "lv".
• 2013_11_06_a-seq984 speaker Daniels_Pavluts.
• 2013_11_06_a-seq984 mentions Q822919.
• 2013_11_06_a-seq984 mentions Q211.
• 2013_11_06_a-seq984 mentions Q4294791.
• 2013_11_06_a-seq984 mentions Q193089.
• 2013_11_06_a-seq984 mentions Q458.
• 2013_11_06_a-seq984 mentions Q3736450.
• 2013_11_06_a-seq984 mentions Q148.