Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_11_06_a-seq406> ?p ?o. }
Showing items 1 to 9 of
9
with 100 items per page.
- 2013_11_06_a-seq406 type Speech.
- 2013_11_06_a-seq406 number "406".
- 2013_11_06_a-seq406 date "2013-11-06".
- 2013_11_06_a-seq406 isPartOf 2013_11_06_a.
- 2013_11_06_a-seq406 spokenAs 84.
- 2013_11_06_a-seq406 spokenText "Kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un pateikšu, kāpēc. Pirmkārt, man šobrīd vispār nav skaidrs, kāpēc nākamā gada budžeta paketē lielā steigā un bez konsultācijām ar nozares pārstāvjiem vajag iekļaut tik pretrunīgu normu, kura stāsies spēkā tikai 2015.gadā. Atgādināšu, ka šobrīd mikrouzņēmuma statuss paredz 9 procentu lielu nodokļa likmi no mikrouzņēmuma apgrozījuma, savukārt 65 procenti no nodokļos samaksātās summas tiek atskaitīti sociālajā budžetā. Respektīvi, ja mikrouzņēmums sasniedz tam atļauto kritēriju maksimumu, tad nodokļos gadā tiek samaksāti 6300 lati; 4095 lati - sociālajā budžetā. Pārrēķinot šo summu uz vienu cilvēku, sanāk, ka, ja uzņēmumā strādā 5 cilvēki, katrs no tiem sociālajā budžetā samaksā 819 latus. Ja salīdzinājumam paņemam nemikrouzņēmuma darba ņēmēju, tad gadījumā, ja viņa alga ir šībrīža minimālās algas apmērā, sociālajā budžetā gadā tiek iemaksāti 842 lati. Protams, uz šo jautājumu var paskatīties arī no citas puses. Pēc Labklājības ministrijas informācijas, pie esošās sistēmas vidēji vienam mikrouzņēmuma darbiniekam ir nepieciešami 103 gadi, lai nopelnītu sev minimālā apmērā pensiju aptuveni 75 latu apmērā. Izmantojot Latvijas likumos paredzēto pensiju aprēķināšanas metodiku, var izrēķināt, ka darbiniekam ar šībrīža minimālo algu (pie nosacījuma, ka visi apstākļi paliek nemainīgi un minimālā alga ir vienīgais obligāto iemaksu objekts) šim mērķim vajag 101 gadu. Atgādināšu, ka šobrīd minimālo algu saņem aptuveni 25 procenti no kopējā darba ņēmēju skaita ar darba ienākumiem. Savukārt, ja pieņemam, ka šobrīd vidējā bruto alga valstī ir ap 500 latiem, tad minimālajai pensijai nepieciešamā summa tiks uzkrāta tieši 40 gadu laikā. No iepriekš minētā izriet, ka, palielinot mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 15 procentiem, mikrouzņēmuma darbiniekam, lai viņš pats sev nodrošinātu minimālo pensiju, šībrīža 103 gadu vietā būs nepieciešami 62 gadi. Līdz ar to nedarbojas arguments par nepietiekamu sociālo paketi un subsīdijām no parastajā režīmā strādājošajiem. Tikpat labi var teikt, ka liela daļa no nemikrouzņēmumu darba ņēmējiem arī tiek subsidēti un arī viņu sociālā pakete nav pietiekama. Jāatzīmē arī tas, par ko visu laiku tiek aizmirsts, - ka mikrouzņēmumu nodokļa palielināšanas piekritēji nav ņēmuši vērā vairākus faktorus. Piemēram, nav ņemts vērā, ka mikronodokļa programma ir salīdzinoši jauna un ka absolūtais vairākums mikrouzņēmumu vēl nav paspējis pietiekami labi attīstīties, un ar laiku iemaksas sociālajā budžetā augs. Tāpat nav ņemts vērā tas, ka daļai mikronodokļa maksātāju jau ir darba stāžs un ka arī iepriekš tika veiktas iemaksas sociālajā budžetā. Izskatās, ka netika ņemts vērā arī tas, ka daļa no mikrouzņēmumu darba ņēmējiem paralēli strādā arī vēl citur un līdz ar to sociālās iemaksas veic vairākās vietās. Es vēlos jums, kolēģi, arī atgādināt, ka saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 9.panta piekto daļu mikrouzņēmumu nodokli maksājošie mikrouzņēmumu darbinieki var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas no brīvi izraudzītiem ienākumiem. Toties šajā sakarā ir jāmin tas, ka politiķi ir izdarījuši visu, lai iedzīvotājiem zustu ticība valsts sociālo garantiju sistēmai. Līdz ar to viņi ir daudz vairāk motivēti veidot personīgos uzkrājumus un nepieciešamības gadījumā nepaļauties uz palīdzību no valsts puses. Esošie piemēri ļoti skaidri iezīmē problēmas valsts sociālo garantiju sistēmā, kā arī ļauj izdarīt secinājumus par cinisma pakāpi to politiķu vārdos, kuri draud ar nabadzīgām vecumdienām neliela sociālā nodokļa maksātājam. Ir skaidrs, ka pie esošās sistēmas cilvēki ir jāmotivē arvien vairāk iesaistīties uzņēmējdarbībā, jo diemžēl uz pieklājīgu pensiju vecumdienās var cerēt tikai ļoti lielu algu saņēmēji. Uzskatu, ka mikrouzņēmumu nodokļa celšana neizbēgami novedīs pie tā, ka daļa uzņēmēju atkal atgriezīsies ēnu ekonomikas pusē, kas vēl vairāk apgrūtinās situāciju ar ieņēmumiem sociālajā budžetā un nesīs sev līdzi vairākas cita rakstura problēmas. Šobrīd Latvijai jādara viss iespējamais, lai maksimāli atvieglotu mūsu uzņēmējiem dzīvi. Tikai attīstoties uzņēmējdarbībai, mēs varam cerēt, ka tiks atrisinātas ne tikai tās problēmas, ar kurām saskarsies nākotnes pensionāri, bet ka arī esošo pensionāru un pārējo no budžeta atkarīgo iedzīvotāju ikdiena tiks ievērojami uzlabota. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2013_11_06_a-seq406 language "lv".
- 2013_11_06_a-seq406 speaker Vladimirs_Reskajs-1984.
- 2013_11_06_a-seq406 mentions Q211.