Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_11_06_a-seq2643> ?p ?o. }

• 2013_11_06_a-seq2643 type Speech.
• 2013_11_06_a-seq2643 number "2643".
• 2013_11_06_a-seq2643 date "2013-11-06".
• 2013_11_06_a-seq2643 isPartOf 2013_11_06_a.
• 2013_11_06_a-seq2643 spokenAs 57.
• 2013_11_06_a-seq2643 spokenText "Cienītie kolēģi! Protams, priekšlikums par turpat 35 miljoniem ir tā vērts, lai pieminētu, ka veselības aprūpe tiešām ir tā sfēra, kurā finansējums būtu ārkārtīgi būtiski jāpalielina, un ne velti mēs esam sagatavojuši likumprojektu, lai varētu ilgtermiņā stabili, pakāpeniski un pamatoti palielināt un dubultot finansējumu veselības aprūpei. Taču, ja mēs runājam konkrēti par šo priekšlikumu, tad te ir ietverts pilnīgi viss, kas attiecas uz veselības aprūpi. Tomēr man ir jāsaka, ka šeit viens vai otrs piedāvājums ir jau vai nu sen ielikts, vai īsti neattiecas uz tēmu. Ļoti pragmatiski! Jo tas, kas ir minēts, ka vajadzētu terapeitisko gultu tarifus paaugstināt attiecīgi uz 244 latiem, kā bija... tur nav uzrādīta teikuma otrā daļa, kur ķirurģiskais tarifs ir jau virs 400 latiem - 429 lati par viena ķirurģiskā pacienta ārstēšanu. Līdzīgi arī, ja mēs ņemtu pārējo. Tad mēs redzam, ka izlīdzināšanai, kas ir pacientu skaits uz iedzīvotāju skaitu, ir četru gadu plāns un vienošanās ar Latvijas Slimnīcu biedrību. Un pirmais posms jau ir veikts - 25 procentu izlīdzināšana. Nākamajā gadā ir nākamie 25 procenti, un līdz ar to tas, kas šajā nozarē notiek, notiek sistēmiski, notiek plānveidīgi, nevis vienreizēji pasakot: „Šodien mēs iedosim naudu.” Ja mēs runājam par to, kas ir neatliekamā medicīniskā palīdzība, tad izpratne par to ir ārkārtīgi dažāda. Taču mums likumdošanā ļoti precīzi ir definēts, ka neatliekamā palīdzība ir saistīta ar dzīvības funkciju nodrošināšanu, ar dzīvības glābšanu, ar neatliekamām situācijām. Ir četru līmeņu neatliekamā palīdzība, kas pilnībā tiek apmaksāta. Nav tāda gadījuma bijis Latvijā un arī nebūs - es to varu jums droši teikt un garantēt -, ka kādam pacientam netiktu sniegta neatliekamā palīdzība. Tas, kas notiek ārpus Rīgas... Tur daudzos gadījumos šie pacienti tad, kad nevar vairs sniegt palīdzību, tiek tieši pārvesti uz lielajām klīniskajām slimnīcām Rīgā. Un tādā gadījumā izmaksas viena pacienta ārstēšanai sasniedz pat 500 latus dienā. Nevis par pacienta ārstēšanu, bet dienā - es uzsveru! Līdz ar to mēs nevaram runāt par slimnīcas ģeogrāfisko atrašanās vietu, mums ir jārunā par konkrētu pacientu un slimību ārstēšanu. Tas, kas notiek jau šī gada otrajā pusē, ir konkrēta uzskaite slimnīcās par to, ka sarežģīto pacientu ārstēšanai ir nepieciešams cita veida finansējums. Mēs nevaram runāt par vidējo temperatūru slimnīcā, mums ir jāzina skaidri un gaiši, ko un par ko mēs maksājam. Un tā ir ārkārtīgi sarežģīta sistēma, es nevaru to visu šodien jums izstāstīt, taču visa dārgo pacientu ārstēšana ir koncentrēta lielajās slimnīcās. Slimnieki, kam ir vajadzīga neiroķirurģija, sirds ķirurģija, kam ir ārkārtīgi sarežģītas slimības, toksikoloģija - tās visas ir lielo slimnīcu programmas, kas tiek speciāli apmaksātas no atsevišķiem līdzekļiem. Un ne velti es esmu teikusi ne vienreiz vien, ka mums vajag miljardu - nevis atsevišķi trīs vai 30 miljonus. Lai varētu sniegt elementāru palīdzību vidējā Eiropas līmenī, finansējums ir vajadzīgs divreiz lielāks. Un tas, kas ir izdarīts no valdības puses gan pagājušajā gadā, gan šogad, precīzi parāda valdības absolūto prioritāti. Pagājušajā gadā palielināja bāzes finansējumu par 50 miljoniem, kas bija vislielākais papildu finansējums, šinī gadā tie ir 30 miljoni. Tas ir vislielākais pieaugums budžetā, un tas viss ir veselības aprūpei. Taču mēs skaidri esam iezīmējuši prioritātes, ņemot vērā to, ka neviena tehnoloģija, neviena infrastruktūra, nekādi kompensējamie medikamenti nevar būt vajadzīgi, ja nav medicīnas darbinieku, kas prot ar šo naudu apieties, šīs tehnoloģijas pielietot un nozīmēt attiecīgo ārstēšanu. Mediķiem krīzes laikā 2009.gadā tika samazinātas algas par 30 procentiem. Šis ir pirmais solis, kas notiek šogad, tādēļ absolūtā prioritāte ir mediķu algas. Mēs tarifu palielinām vidēji par 6,4 procentiem... tarifa sadaļu, kas ir saistīta ar mediķu darba samaksu, - par 13 procentiem, jo tas nav darbs dienā, tas nav... Visu cieņu pedagogiem, kuri aiziet mājās un tajā brīdī viņu darbs beidzas. Mediķu darbs turpinās diennakti, un tas ir darbs svētku stundās, tas ir darbs nakts stundās. Un tad, kad ir 1.janvāris, vai tad, kad ir kādi citi svētki - Ziemassvētki vai Lieldienas -, tad mediķi strādā, un viņu darbs ir saistīts ar to, ka viņiem ir jāstrādā dienu un nakti. Un viņu darbs ir jānovērtē nevis ar to, ka palielina par latu vai par diviem, bet viņiem ir būtiski jāceļ algas. Un tas, kas ir ielikts budžetā, par ko mēs šodien runājam, lemjam un spriežam - ārsta alga šajā tarifā pieaugs nākamgad par 71 latu, vidējā personāla alga pieaugs tarifā par 42 latiem, bet jaunākā medicīnas personāla alga pieaugs par 28 latiem. Tiem, kas strādā ātrās palīdzības dienestā, alga pieaugs vidēji par 50 latiem. Un pirmo reizi ir ielikts tarifā arī minimālās algas pieaugums no 200 uz 225 latiem. Divas reizes paceļot (no 160 uz 180 latiem un no 180 uz 200 latiem) šo minimālo algu, tarifā netika kompensēts neviens santīms. Šogad ir! Uz nākamo gadu viss šis kompensācijas mehānisms ir ielikts tarifā. Bez tam ir atjaunota - no ekonomiskās krīzes dziļākā punkta 2009.gadā - arī tā tarifa sadaļa, kas ir tā dēvētā attīstības nauda. Nebija... Šī nauda bija izņemta ārā. Taču bija valsts galvotie kredīti par 139 miljoniem. Bija Eiropas naudas līdzfinansējums, kur šīm slimnīcām vajadzēja ņemt kredītus, taču nebija paredzēta atmaksa. Līdz ar to mēs esam būtiski sakārtojuši šo sadaļu, kas ir pirmais solis no 100 nākamajiem, lai mēs varētu runāt par to, kā sistēmiski sakārtot visu šo nozari, nevis vienreizēji lemt par to, ka mēs iedosim šodien tūkstoti, miljonu vai trīs miljonus. Protams, šie 34 miljoni... būtu ļoti labi... pat tad, ja tas būtu pamatoti, strukturāli sakārtots... Mēs varētu runāt par to, kā to izlietot. Bet šinī gadījumā ir vienkārši uzklausīts tas, ka viena slimnīca nav savu darbu strukturējusi. Tai mēs iedosim tagad, piemēram, 10 tūkstošus, otra ir strādājusi labāk, bet tai nedosim neko. Es, saprotot to, ka medicīnai vajag divas reizes vairāk naudas, šinī gadījumā tomēr palieku pie tā, ka mums ir vajadzīga sistēmiska pieeja, mums ir vajadzīgs likums un likumdošana, kas skaidri un gaiši pasaka - mēs 2015.gadā turpināsim savu darbu tieši tāpat, samazinot pacientu iemaksas; mēs celsim algas, mēs mazināsim visu to, kas ir saistīts ar nevajadzīgām, neefektīvām izmaksām. Paldies jums. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
• 2013_11_06_a-seq2643 language "lv".
• 2013_11_06_a-seq2643 speaker Ingrida_Circene-1956.
• 2013_11_06_a-seq2643 mentions Q211.
• 2013_11_06_a-seq2643 mentions Q2660080.
• 2013_11_06_a-seq2643 mentions Q193089.