Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_10_31-seq512> ?p ?o. }

• 2013_10_31-seq512 type Speech.
• 2013_10_31-seq512 number "512".
• 2013_10_31-seq512 date "2013-10-31".
• 2013_10_31-seq512 isPartOf 2013_10_31.
• 2013_10_31-seq512 spokenAs 84.
• 2013_10_31-seq512 spokenText "Labdien, kolēģi! Saeima ir saņēmusi Ministru kabineta sagatavoto un Valsts kontroles izrevidēto Latvijas Republikas 2012.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem. Esam gan šo pārskatu, gan arī Valsts kontroles revīzijas atzinumu izskatījuši Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Gribu īsumā iepazīstināt deputātus ar pāris raksturojošām lietām, kas skar šo pārskatu. Saimnieciskā gada pārskatā ir apvienoti 13 ministriju, 15 centrālo valsts iestāžu un 119 pašvaldību 2012.gada konsolidētie finanšu pārskati. Ministriju un centrālo valsts iestāžu gada pārskatu kvalitāte kopumā gadu no gada uzlabojas. Valsts kontrole 2012.gadā jau deviņās iestādēs nav konstatējusi nozīmīgas nepilnības grāmatvedības uzskaitē. Iepriekšējā gadā tādas bija tikai piecas iestādes. Par 119 pašvaldību 2012.gada pārskatiem atzinumus mums sniedz neatkarīgi zvērināti revidenti. Bet septiņās pašvaldībās diemžēl šie atzinumi arī no neatkarīgiem zvērinātiem revidentiem ir bijuši ar iebildēm. Un interesanti, ka četras no šīm septiņām ir republikas pilsētas; tā ir gandrīz puse no deviņām mūsu republikas pilsētām... no viņu atzinumiem. Atsevišķās jomās salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu ir vērojami uzlabojumi. Piemēram, mums ir samazinājušies līgumos neparedzēti avansa maksājumi (uz tiem bija tendence daudzās gan mūsu iestādēs, gan kontrolējamās kapitālsabiedrībās) un prettiesiski nodokļu maksājumi, kā arī ir uzlabojusies Eiropas Savienības fondu projektos izmaksāto avansu apguve. Tomēr šīs pašas problēmas joprojām pastāv daudzās iestādēs. Es vēlos uzsvērt atsevišķas lietas, kurām arī Valsts kontrole ir pievērsusi uzmanību un līdz ar to sniegusi atzinumus ar iebildēm. Viena svarīga un neatrisināta lieta ir tā, ka valsts akciju sabiedrībai „Privatizācijas aģentūra” atsavināšanai turējumā ir nodots valsts īpašums vismaz 124 miljonu apmērā, un tas nav iekļauts saimnieciskā gada pārskata bilances aktīvu sastāvā. Valsts kontrole nevarēja pārliecināties par šo datu pareizību, nevarēja pārliecināties par to, cik daudzi atsavināšanai nodotie valsts īpašumi nav uzrādīti gada pārskatā, un nevarēja līdz ar to noteikt šīs kļūdas apmēru. Šī ir lieta, kas steidzami jāatrisina. Otra lieta, uz ko Valsts kontrole ir vērsusi uzmanību, ņemot vērā to, ka Latvijas Republikas 2012.gada pārskatā par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem nodokļu ieņēmumi netiek uzrādīti pēc uzkrājuma principa, bet pēc naudas plūsmas principa. Valsts kontrole nevarēja izteikt atzinumu par nodokļu ieņēmumu pilnīgumu - par to, vai pārskatā ir uzrādīti visi ieņēmumi, pret kuriem ir radies nodokļu pienākums, un visas saistības, kas radušās nodokļu administrēšanas rezultātā un kas attiecas uz pārskata periodu. Vienīgais izņēmums šeit ir nekustamā īpašuma nodoklis, ko administrē pašvaldības. Kā zināms, šobrīd mums, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, nodokļu parādi jau ir pieauguši līdz miljardam latu, bet par šo datu pareizību Valsts kontrole diemžēl atzinumu nevar sniegt, jo gada pārskatā, kā jau iepriekš minēju, netiek uzrādīti dati pēc uzkrājuma principa. Joprojām ir jāsecina, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldība nav caurskatāma, un šo lietu ikgadējos saimnieciskajos pārskatos esam akcentējuši jau vairākkārt arī šeit no parlamenta sēžu tribīnes. Nav iespējams gūt pārliecību, ka kapitālsabiedrību politika ir efektīva, jo rakstveidā nav fiksēta valsts kapitālsabiedrību politika, kurā būtu noteikti valsts kapitālsabiedrību ieguldījumu mērķi, sagaidāmie darbības rezultāti un metodes, ar kurām tos sasniegt. Saeimā beidzot pēc trīs gadu ilgas gaidīšanas ir iesniegti normatīvo aktu projekti, kas nepieciešami izstrādātās publisko personu kapitālsabiedrības koncepcijas un valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijas ieviešanai, tomēr jāsecina, ka šis process ir ļoti lēns un ka arī izstrādātie dokumenti ir būtiski pilnveidojami. 2013.gada pavasara sesijā Publisko izdevumu un revīzijas komisija vairākkārt vērtēja atbildīgo iestāžu, Ekonomikas ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra, paveikto darbu valsts kapitālsabiedrību reformu jomā. Un jāteic, ka izstrādātās koncepcijas neradīja pārliecību, ka tas, kas ir nonācis līdz Saeimai, ietver visefektīvākos risinājumus. Vēl viena lieta, uz ko vēlos vērst uzmanību un ko ir akcentējusi arī Valsts kontrole. Nav saprotams, kādēļ valdība gadu no gada pieļauj atšķirīgu attieksmi pret valsts kapitālsabiedrībām, nosakot atšķirīgu dividendēs izmaksājamo peļņas daļu. Kā zināms, šobrīd normatīvajos aktos ir noteikts, ka 90 procenti no dividendēm no peļņas būtu jāiemaksā valsts budžetā kā dividendes. Diemžēl tādām kapitālsabiedrībām kā „Latvijas Dzelzceļš”, „Augstsprieguma tīkls”, „Starptautiskā lidosta „Rīga””, „Ceļu satiksmes drošības direkcija”, „Latvijas Koncerti”, „Latvijas Nacionālais teātris” gadu no gada ir doti izņēmumi, un arī šogad Ministru kabinets turpina praktizēt šādu atšķirīgu attieksmi pret kapitālsabiedrībām. Un problēma jau ir tā, ka tas atstāj būtiskas sekas uz pārējo kapitālsabiedrību attīstību, jo, kompensējot šos negūtos dividenžu ieņēmumus, mēs nevaram mainīt šo pamatlikmi - 90 procentus no peļņas iemaksāt valsts budžetā. Skaidrs, ka, paturot tikai 10 procentus no peļņas, pārējām kapitālsabiedrībām ir liegta iespēja attīstīties. Tā nav taisnīga attieksme pret visām valsts kapitālsabiedrībām kopumā! Visskarbākie secinājumi, uz ko ir norādījusi Valsts kontrole, ir par valsts galvojumu piešķiršanas un uzraudzības sistēmu. Ir jāpiekrīt Valsts kontroles secinājumam par to, ka valsts galvojumu piešķiršanu un uzraudzību reglamentējošie normatīvie akti ir nekvalitatīvi un nerada priekšnosacījumus efektīvai valsts sniegto galvojumu uzraudzībai un valsts interešu aizsardzībai. Kā piemērs, protams, ir jāmin „Liepājas metalurga” stāsts. Apzinoties ekonomisko krīzi 2009.gadā un arī politisko spiedienu - atbalstīt nozari un Liepājas pilsētu cīņā par izdzīvošanu -, es tomēr vēlos akcentēt vairākas kļūdas un - uzdrošinos pat teikt - neprofesionālas neveiksmes šajā galvojuma piešķiršanas un uzraudzības procesā. Piemēram, viena no tām ir... Lai piešķirtu galvojumu, bija nepieciešams biznesa plāns, kas bija būtiska finanšu informācija galvojuma izsniegšanas procesā. Kā zināms, atzinumu par biznesa plānu sniedza auditoruzņēmums „BDO”, kas reizē bija ikgadējo uzņēmuma gada pārskatu revidents. Vēl viena lieta, protams, „Liepājas metalurga” sakarā ir tā, ka mēs noslēdzām līgumu, kur galvotāja pozīcijas bija ļoti vājas, lai uzraudzītu galvojuma saņēmēja tālāko rīcību ar šiem līdzekļiem. Vēlos vērst uzmanību uz to, ka saimnieciskā gada pārskatā nav iekļauti arī brīvostu gada pārskati. Un mums būtu jāpilnveido arī šī sistēma, jo mēs uzskatām, ka brīvostas ir atvasinātas publiskās personas un tās netiek uztvertas kā izpildvaras funkciju veicējas, lai gan patiesībā veic publiskas mantas pārvaldīšanu. Trīs brīvostu pārvalžu kopējā aktīvu vērtība ir 317 miljoni, pamatlīdzekļu vērtība - 255 miljoni. Līdz ar to tā ir liela aktīvu vērtība, ko būtu nepieciešams iekļaut arī saimnieciskā gada konsolidētajā pārskatā. Vēl viena lieta, uz ko ir vērsusi uzmanību arī Valsts kontrole, ir valsts pārvaldes vienotās atlīdzības sistēmas nepilnības. Gadu no gada ar dažnedažādiem piemaksu, prēmiju veidiem mēs kropļojam un graujam šo vienotās atlīdzības sistēmu, tajā pašā laikā nepasakot, ka mums varbūt ir laiks strādāt pie kādas jaunas atlīdzības sistēmas. Jau nākošnedēļ, balsojot par 2014.gada budžetu un pavadošo likumprojektu paketi... Balstoties uz Publisko izdevumu un revīzijas komisijas darbā gūtajām atziņām, es esmu iesniegusi vairākus priekšlikumus - gan attiecībā uz galvojumu piešķiršanas un uzraudzības kārtību, gan arī attiecībā uz atlīdzības sistēmu, vismaz uz tās tālāku nekropļošanu. Iespējams, ka daudzas no šīm lietām nav atrisināmas steigā, balsojot par budžetu. Tomēr šie ir jautājumi, kas mums, likumdevējam, ir neatliekami jārisina. Šobrīd aicinu parlamentu pieņemt sekojošu lēmumu: „Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 66.pantu Saeima apstiprina Ministru kabineta iesniegto Latvijas Republikas 2012.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.” Paldies. (Pie frakcijām nepiederošo deputātu aplausi.)".
• 2013_10_31-seq512 language "lv".
• 2013_10_31-seq512 speaker Elina_Silina-1977.
• 2013_10_31-seq512 mentions Q822919.
• 2013_10_31-seq512 mentions Q211.
• 2013_10_31-seq512 mentions Q2660080.
• 2013_10_31-seq512 mentions Q193089.
• 2013_10_31-seq512 mentions Q458.
• 2013_10_31-seq512 mentions Q21625222.
• 2013_10_31-seq512 mentions Q2167704.
• 2013_10_31-seq512 mentions Q701027.