Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_10_31-seq5> ?p ?o. }
Showing items 1 to 17 of
17
with 100 items per page.
- 2013_10_31-seq5 type Speech.
- 2013_10_31-seq5 number "5".
- 2013_10_31-seq5 date "2013-10-31".
- 2013_10_31-seq5 isPartOf 2013_10_31.
- 2013_10_31-seq5 spokenAs 10.
- 2013_10_31-seq5 spokenText "Labrīt, augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās dāmas, kungi! Rimšēviča kungs! Lēmums par atkārtotu ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidentu ir vairāk nekā konkrētās personas atbilstības nosauktajam amatam vērtējuma rezultāts. Tas neizbēgami ir Latvijas Bankas veiktās politikas novērtējums. Tātad - kas bija tie darbi, kurus es ņēmu vērā, vērtējot Latvijas Bankas darbību? Kā to var noteikt, novērtēt īsi - piecu minūšu laikā? Likumā „Par Latvijas Banku” noteikts, ka „Latvijas Bankas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti valstī”. Vai bija sasniegts šis mērķis ilgtermiņā? Nē! Cenu ilgtermiņa stabilitātes mehānisma valstī nav. Latvijas Bankas nozīme bija noteicoša 2005.gada lēmumā par fiksēto lata apmaiņas kursu pret eiro. Fiksētais lats, kā arī valdības nepretošanās kreditēšanai eiro izteiksmē veicināja milzīgas privātā kapitāla masas ieplūdi Latvijas iekšējā tirgū. Tas kļuva par ekonomikas pārkarsēšanas iemeslu. Par kādu cenu stabilitāti tad varēja runāt? Fiksētais lata kurss veicināja inflācijas spiedienu, algu apjoma pieaugumu, kā arī ekonomikas konkurētspējas kritumu. Valstīs ar peldošu valūtas kursu nominālā valūtas apmaiņas kursa palielinājums var tikt izmantots kreditēšanas buma bremzēšanai. Tas apvalda ekonomikas pārkarsēšanu. Latvijā tas nebija iespējams tieši tāpēc, ka lats bija fiksēts. Citās Austrumeiropas valstīs, kas līdzīgi sadūrās ar krīzi, dažādos veidos ierobežoja aizdevumus ārvalstu valūtā ar administratīvām metodēm. Var strīdēties, cik sekmīgi: Bulgārijā - mazāk sekmīgi, Slovākijā un Čehijā - vairāk sekmīgi, tomēr neviena no šīm trim valstīm nav nonākusi ekonomiskās grūtībās. Ar administratīvām metodēm nav viegli ierobežot kreditēšanu, tomēr Bulgārijai, Čehijai un Slovākijai tas izdevās. Kreditēšanas apjomus varēja ierobežot, piemēram, tā, kā to izdarīja Čehija, nosakot, ka kredītus drīkst izsniegt tikai tādā valūtā, kādā aizņēmējam veidojas ienākumi. Likuma „Par Latvijas Banku” 6.pants nosaka, ka „Latvijas Banka ir Saeimas un Ministru kabineta konsultante naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas uzdevumu veikšanu saistītos jautājumos”. Latvijas Banka īsti sekmīgus soļus nespēra, tā ar savu bezdarbību veicinot krīzi. Latvijas Bankas uzturētā monetārā politika mūs pakāpeniski iedzina strupceļā, jo ap 80 procentiem kredītu tika izsniegti eiro valūtā. Kad sākās krīze, tad bija divas iespējas: samazināt valsts izdevumus, veicot iekšējo devalvāciju, ko Ministru kabinets arī īstenoja, vai devalvēt latu. Lata devalvācijas pretinieki līdz šim apgalvo, ka tas novestu sabiedrību bankrotā, jo lielākā daļa aizņēmēju bija ņēmuši kredītus eiro valūtā. Pēc lata devalvācijas cilvēkiem vajadzētu vairāk latu, lai nopirktu eiro, kas nepieciešami parādu atmaksai. Tomēr atrisinājums bija aizņēmēju parādsaistību nominēšana latos pēc Latvijas Bankas kursa, pirms devalvēt latu. Šāda rīcība gan radītu niknumu bankās, ko es labi saprotu, bet ļautu cilvēkiem vieglāk pārdzīvot krīzi, kā arī veicinātu ražošanu eksportam. Latvijas Banka un valdība varēja sākt pārrunas ar komercbankām un to mātes uzņēmumiem par šā sloga sadalīšanu starp valsti, pašām komercbankām un mātes uzņēmumiem ārpus Latvijas, lielākoties Skandināvijā, tomēr šī rīcība netika īstenota. Latvijas Banka sadarbībā ar Ministru kabinetu un Saeimu varēja īstenot šādu situāciju, bet izvēlējās citu ceļu, kas izslēdza no Latvijas ekonomikas, kā arī no pašas Latvijas vismaz 200 tūkstošus cilvēku, nerunājot par tiem, kas pazaudēja jebkādu uzticību valstij. Tas notika dēļ Latvijas Bankas nepiekāpīgās turēšanās pie lata cietā kursa. Tomēr Ilmārs Rimšēvičs prot būt visai noteikts. To pierāda viņa dalība „Parex bankas” pārņemšanā. Latvijas Bankas prezidents kategoriski iestājās par valsts pārņemtās „Parex bankas” sindicētā parāda atmaksu 760 miljonu latu apmērā. Arī šīs summas dēļ valsts ielīda parādos, noslēdzot aizdevuma līgumu ar starptautiskajām organizācijām. Cienījamā Saeima, es lūdzu vēl 30 sekundes, lai pabeigtu savu uzrunu!".
- 2013_10_31-seq5 language "lv".
- 2013_10_31-seq5 speaker Igors_Pimenovs-1953.
- 2013_10_31-seq5 mentions Q822919.
- 2013_10_31-seq5 mentions Q211.
- 2013_10_31-seq5 mentions Q687709.
- 2013_10_31-seq5 mentions Q219.
- 2013_10_31-seq5 mentions Q2033921.
- 2013_10_31-seq5 mentions Q214.
- 2013_10_31-seq5 mentions Q213.
- 2013_10_31-seq5 mentions Q4993612.
- 2013_10_31-seq5 mentions Q646756.