Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_10_24-seq90> ?p ?o. }

• 2013_10_24-seq90 type Speech.
• 2013_10_24-seq90 number "90".
• 2013_10_24-seq90 date "2013-10-24".
• 2013_10_24-seq90 isPartOf 2013_10_24.
• 2013_10_24-seq90 spokenAs 10.
• 2013_10_24-seq90 spokenText "(No zāles starpsaucieni: „Ivar! Ivar!” Dep. A.Bērziņš: „Īsi! Pasaki, cik naudas, un viss!” No frakcijas VIENOTĪBA: „Anekdoti! Anekdoti!”) Es... Kā vēlaties! Es nerunāšu par juridisko beletristiku, es runāšu kā tautsaimnieks. Ir skaidrs, ka valstij, lai tā varētu attīstīties, ir vajadzīga nauda. Ja mēs paskatāmies budžetu, mēs redzam, ka naudas attīstībai nav. Tad mēs skatāmies uz bankām. Mums vienmēr ļoti patīk piesaukt komercbankas, ka tās nu būs tās, kuras finansēs mūsu valsts attīstību. Taču, ja mēs paskatīsimies statistiku, tad redzēsim, ka kopš 2009.gada komercbankas ir „izpumpējušas” laukā no mūsu ražošanas apmēram miljardu eiro. Tātad nekāda kreditēšana nenotiek. Kāpēc? Tad paskatāmies tirgus struktūru. Kāda ir tirgus struktūra? Tur mēs redzam Skandināvu banku hegemoniju. Un tad ir jautājums: ko tagad darīt ar „Citadeles banku”? Vai „Citadeles banka” nevarētu būt tā iespēja, tas instruments, ar kuru tomēr valsts varētu atrast sev iespēju, kā veiksmīgāk īstenot savu attīstības politiku, atrast finansējumu tai? Jā, es dzirdēju argumentus, ka mums šis nav īstais moments, nav īstais brīdis domāt par pārdošanu. Un šeit es varētu izstāstīt vienu anekdoti šinī kontekstā (Zālē frakcijas VIENOTĪBA smiekli un aplausi.), kas raksturo šo situāciju. Kāda uzņēmuma darbinieks vai kāda uzņēmuma vadītājs meklē sev grāmatvedi, un viņam šķiet, ka viņš nupat ir atradis vienu sakarīgu grāmatvedi. Viņš tam uzdod tādu āķīgu jautājumu. Viņš prasa: „Cik ir 2+2?” Uz to grāmatvedis viņam atbild: „A mēs pērkam vai mēs pārdodam?” (No zāles dep. I.Čepāne: „Tā nav anekdote.”) Redziet, ja mēs runājam par „Citadeles banku”, tad tie, kuri ir saistīti... kas ir pacentušies iedziļināties šinī procesā, viņi zina, ka ir zināmas saistības, kuras valstij būs jāpilda. Un gribam mēs to vai negribam, šim procesam vajadzēs virzīties uz priekšu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, kā tas risināsies. Redziet, ja mēs esam pietiekoši atjautīgi, tad mēs šo it kā slikto tirgus situāciju varam izmantot sev par labu. Mēs šo banku varam pārdot paši sev... nosacīti paši sev. Tie var būt, piemēram, valsts uzņēmumi, kas izpērk šo banku... izpērk šīs bankas akcijas. Un kādā veidā tas notiek? No kurienes tie ņem naudu? No tām dividendēm, ko mēs maksājam budžetā! Tās vienkārši atgriežas caur šo pirkumu! Tās tik un tā nonāks budžetā, tikai pa starpām mēs būsim dabūjuši sev šo „Citadeles banku”, kura tad tālāk varētu sākt īstenot tās funkcijas, ko mēs redzam un kas būtu nepieciešamas mūsu attīstībai. Tas ir vienkārši viens no modeļiem. Savukārt, ja mēs to nedarām, ja mēs pašlaik nesākam parlamenta līmenī diskutēt par to, ko darīt ar šo banku, tad visai droši var paredzēt, ka tai būs līdzīgs liktenis, kāds tas bija Hipotēku un zemes bankai, kad „pa kluso” tika pieņemts konsultants, SEB grupas konsultants, kurš izstrādāja tālāk pārdošanas shēmu, kāda bija izdevīga skandināvu bankām. Un šeit sanāks apmēram tas pats. Būs konsultants, jā, būs ļoti labs, kvalificēts konsultants, bet viņš izpildīs to uzdevumu, kas viņam tiks dots, un, ja mēs šeit neapsēdīsimies un nepadomāsim, un neiedosim šo ietvaru, nepateiksim, kādu mēs gribam redzēt tālāko šīs bankas likteni, tad visai droši var prognozēt, kāds tas būs. Vai tāds mums tas ir vajadzīgs vai nav vajadzīgs? Kāda ir mūsu motivācija? Es to ļoti gribētu dzirdēt.".
• 2013_10_24-seq90 language "lv".
• 2013_10_24-seq90 speaker Ivars_Zarins-1969.
• 2013_10_24-seq90 mentions Q3744607.
• 2013_10_24-seq90 mentions Q14239556.
• 2013_10_24-seq90 mentions Q4511827.