Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_10_24-seq80> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 2013_10_24-seq80 type Speech.
- 2013_10_24-seq80 number "80".
- 2013_10_24-seq80 date "2013-10-24".
- 2013_10_24-seq80 isPartOf 2013_10_24.
- 2013_10_24-seq80 spokenAs 10.
- 2013_10_24-seq80 spokenText "...Parādnieka maksājums vispirms jāieskaita vēl nenomaksātajos procentos, pēc tam pamatparāda dzēšanai un tikai pēc tam - līgumsoda dzēšanai. Šis jaunais un taisnīgais regulējums stāsies spēkā no jaunā gada. Ar izskatāmajiem grozījumiem paredzēts ieviest pārejas periodu. Proti, ir paredzēts, ka tas būs viens gads tiem līgumiem, kas noslēgti līdz gada beigām attiecībā uz līgumsoda aprēķināšanas tiesībām un piedziņas kārtību, un visiem - un tas ir svarīgi! - spēkā esošajiem līgumiem. Mēs neiebilstam pret pašu pārejas perioda noteikšanu, bet mēs iebilstam pret tā ilgumu. Komisijā bija karstas debates par termiņa noteikšanu, un Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija ierosināja noteikt adekvātu pārejas periodu, proti, sešus mēnešus. Latvijas Komercbanku asociācija, paužot savu viedokli, norādīja uz to, ka pēc iespējas ilgāks periods (vismaz divi gadi, kā viņi piedāvāja) ir nepieciešams, lai dotu iespēju līgumslēdzējām pusēm pielāgoties jaunajam regulējumam un veikt izmaiņas IT sistēmās. Norādīja arī uz to, ka ir aptuveni 15 miljoni līgumu, kurus skars datorsistēmu izmaiņas. Minēja eiro ieviešanu, ar ko bankas nodarbosies līdz nākamā gada vidum. Un tikai pēc tam tās varēs uzsākt vērienīgas izmaiņas minētajās sistēmās. Taču šie apsvērumi nebija pārliecinoši, jo ne aprēķinus, ne kādus citus faktiskus pierādījumus saviem apgalvojumiem asociācija nav iesniegusi; ir tikai tukši vārdi, aiz kuriem slēpjas acīm redzams mantkārīgs nolūks. Kā norādījis godātais Torgāna kungs, profesors, pašreiz kreditori izvēlas vieglāko ceļu - savus zaudējumus piedzen, nosakot lielu līgumsodu. Bet pēc šo grozījumu stāšanās spēkā kreditoriem savi zaudējumi būs jāpierāda ar attiecīgiem aprēķiniem, nevarēs vairs vienkārši uzrēķināt milzīgus līgumsodus. Vēlos atgādināt, ka līgumsods pēc savas būtības ir tikai viens no blakus prasījumu veidiem; pastāv vēl arī ķīlas, galvojumi, līgumos noteikti dažādu veidu procenti. Bet, noklausoties Latvijas Komercbanku asociācijas viedokli, radies tāds iespaids, ka mūsu bankas peļņu gūst vienīgi uz līgumsodu rēķina. Interesanti, ka par ilgu pārejas periodu iestājās arī Latvijas Darba devēju konfederācija, kuras misija - atgādināšu! - ir pārstāvēt Latvijas darba devēju intereses uzņēmumu konkurētspējas, darba un dzīves kvalitātes labad. Un kā viens no darbības virzieniem konfederācijai ir noteikts arī šis - organizēta biznesa sabiedrības pārstāvju darbība uzņēmējdarbību regulējošās tiesiskās vides pilnveidei. Turklāt arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas pozicionē sevi kā Latvijas uzņēmēju balsi, uzskata, ka nav pieļaujama jaunu likuma normu attiecināšana uz spēkā esošiem līgumiem - citēšu! -, „pārkāpjot komersantu tiesisko paļāvību”, turklāt norāda, ka šie pārejas noteikumi ietekmēs komercdarbību un dos skaidru signālu attiecīgajai līgumslēdzējai pusei... nu, signālu iespējamai patvaļai attiecībā uz jau esošu līgumu nepildīšanu. Nu, bet, protams, ir jāturpina cilvēku un uzņēmēju vajāšana un apzināta iedzīvošanās uz viņu rēķina! Rodas jautājums: kādus tieši darba devējus un kādus tieši uzņēmējus pārstāv minētās organizācijas? Droši vien ne jau tos, kuri ir aizņēmušies, lai nopirktu īpašumu savām vajadzībām vai ņēmuši kredītu, lai palielinātu savu uzņēmumu apgrozījumu, paplašinātu savu ražošanu un nodrošinātu cilvēkus arī ar papildu darba vietām un pienācīgu atalgojumu. Bet ar šādu Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras nostāju mēs saskaramies jau ne pirmo reizi, un, manuprāt, gan sabiedrībai, gan arī deputātiem ir jāpievērš īpaša uzmanība tam, vai tik tiešām šīs organizācijas pilnvērtīgi pilda no uzņēmēju puses pie mums dotus uzdevumus un pienācīgi īsteno deklarētos mērķus, vai tomēr tās aizstāv uzņēmēju šauru loku un nodarbojas ar viņu mantkārīgo interešu nepārprotamu lobēšanu. Taču, paldies Dievam, ir tomēr arī tādas organizācijas kā Latvijas Kredītņēmēju apvienība un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas pēc būtības atbalstīja saprātīga pārejas perioda noteikšanu un par vispiemērotāko uzskata noteikt termiņu sešu mēnešu garumā. Neapšaubāmi, pārejas periods ir nepieciešams, bet tam viennozīmīgi ir jābūt samērīgam - ne vairāk kā seši mēneši, ko ir piedāvājis arī profesors godātais Torgāna kungs. Frakcija „Saskaņas Centrs” nevar atbalstīt ne ar ko nepamatota pārejas perioda noteikšanu viena gada garumā. Paldies.".
- 2013_10_24-seq80 language "lv".
- 2013_10_24-seq80 speaker Irina_Cvetkova-1973.
- 2013_10_24-seq80 mentions Q211.
- 2013_10_24-seq80 mentions Q2167704.
- 2013_10_24-seq80 mentions Q22116518.
- 2013_10_24-seq80 mentions Q43048.
- 2013_10_24-seq80 mentions Q903671.