Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_10_24-seq52> ?p ?o. }

• 2013_10_24-seq52 type Speech.
• 2013_10_24-seq52 number "52".
• 2013_10_24-seq52 date "2013-10-24".
• 2013_10_24-seq52 isPartOf 2013_10_24.
• 2013_10_24-seq52 spokenAs 69.
• 2013_10_24-seq52 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Mēģināšu daudz neaizkavēt jūsu laiku, taču gribu tomēr runāt gan par šo likumprojektu, gan arī par nākamo likumprojektu, kas ir iekļaujams darba kārtībā, vienkārši tā iemesla dēļ, ka ir svarīgi šīs abas lietas skatīt kopā, jo, atrauti skatot, tās var izskatīties citādāk un var radīt dažādus samulsuma brīžus. Runājot par visu pēc būtības, Parādnieka kungs jau pareizi norādīja, ka sākotnēji vienošanās paredzēja pagarināt vecāku pabalsta izmaksu līdz bērna pusotra gada vecumam un šo pabalstu izmaksāt tādā pašā apmērā, kādā tas ir šobrīd. Diemžēl, ņemot vērā sociālā budžeta iespējas, kā norādīja Labklājības ministrija, tas nebija iespējams, tāpēc bija nepieciešams meklēt alternatīvus risinājumus. Te man jāsaka paldies Labklājības ministrijai, kura likumprojekta anotācijā ir norādījusi konkrētu deputātu uzvārdus, šī risinājuma autorus, taču esmu spiesta atteikties no šīs autorības tā vienkāršā iemesla dēļ, kuru jau es pieminēju, - ka vienošanās paredzēja citu risinājumu. Un šāds risinājums ir izvēlēts tādēļ, lai, pirmkārt, saglabātu personas ikmēneša ienākumus aptuveni tādā pašā līmenī un, otrkārt, nodrošinātu iespēju vecākiem būt kopā ar savu bērnu vai nodrošinātu bērna pieskatīšanu līdz viņa pusotra gada vecumam (valsts ir nodrošinājusi vai vismaz normatīvā līmenī paredzējusi, ka bērnam tiek nodrošināta pieskatīšana pirmsskolas izglītības iestādē), un, treškārt, aizbērtu, kā jau tika pieminēts, šo „bedri” starp bērna viena gada un pusotra gada vecumu. Bieži vien šo likumprojektu kontekstā ir izskanējuši dažādi jautājumi saistībā ar Satversmes tiesu un vienlīdzības un nevienlīdzības jautājumu. Jā, veidojas zināmā mērā paradoksāla situācija: visi vecāki, kuriem piedzimuši bērni, protams, ir vienlīdzīgā situācijā, jo viņiem ir dzimuši bērni, taču tajā pašā laikā viņi ir arī atšķirīgā situācijā tad, ja viens no vecākiem ir veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet otrs nav, jo viens kaut kādu iemeslu dēļ ir varējis parūpēties par savu sociālo apdrošināšanu, bet otrs vai nu brīvprātīgi to nav darījis, vai piespiedu kārtā to nav varējis. Latvijas Republikā sociālās apdrošināšanas sistēma ir balstīta tieši uz to, ka persona gūst labumu atkarībā no savām veiktajām sociālajām iemaksām. Proti, tā persona, kura ir veikusi lielākas sociālās iemaksas, gūst lielāku labumu sociālās apdrošināšanas pabalsta veidā. Tas ir arī tas, ko paredz šī piedāvātā sistēma kopumā. Proti, Valsts sociālo pabalstu likumā tiek paredzēts universāls bērna kopšanas pabalsts visiem vecākiem, kuriem ir piedzimuši bērni, tāpēc ka viņi atrodas vienlīdzīgā situācijā - viņiem ir piedzimuši bērni. Savukārt likumprojektā „Grozījumi likumā „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” tiek paredzēta atšķirīga attieksme pret vecākiem: tie vecāki, kuri ir veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir tiesīgi saņemt sociālās apdrošināšanas atlīdzību, savukārt tie vecāki, kuri nav šīs iemaksas veikuši, nav tiesīgi saņemt sociālās apdrošināšanas atlīdzību. Tādā veidā tiek pamatota šī atšķirīgā attieksme. Ko ir norādījusi Satversmes tiesa? Satversmes tiesa ir norādījusi, ka vienas no tiesībām, ko garantē Satversmes 110.pants, ir ģimenes tiesības uz īpašu valsts atbalstu un aizsardzību. Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 10.panta pirmā daļa paredz, ka dalībvalstis nodrošina iespējami plašāku aizsardzību un palīdzību ģimenei, it sevišķi tās dibināšanas posmā un kamēr tās pienākums ir gādāt par nepatstāvīgajiem bērniem un viņu audzināšanu. Eiropas Sociālā harta garantē ģimenes tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību, lai nodrošinātu apstākļus, kas nepieciešami ģimenes kā sabiedrības pamatvienības pilnīgai attīstībai. Līgumslēdzējas puses, šajā gadījumā Eiropas Sociālās hartas līgumslēdzējas puses, apņemas veicināt ģimenes dzīves ekonomisko, juridisko un sociālo aizsardzību ar tādiem līdzekļiem kā ģimenes pabalsti, fiskālie atvieglojumi, dzīvojamā fonda nodrošināšana ģimenei, pabalsts jaunlaulātajiem un vēl citiem piemērotiem līdzekļiem. Satversmes tiesa norāda, ka šī norma valstij uzliek pienākumu ieviest un uzturēt ģimenes pabalstu sistēmu. Pabalstiem jāaptver ievērojams daudzums ģimeņu un jābūt pietiekamiem, lai nodrošinātu ģimenēm adekvātu ienākumu papildinājumu. Pabalsti ir regulāri jāpārskata, lai tie apmēra ziņā tiktu līdzi inflācijai. Kolēģi, gribu teikt, ka tas ir tieši tas, ko mēs šobrīd darām ar šiem normatīvo aktu projektiem un atbilstoši tiem priekšlikumiem, ko vēl ir plānots iesniegt. Labklājības ministrija ir norādījusi uz vairākiem riskiem saistībā ar šiem likumprojektiem, un viens no iespējamiem riskiem ir neefektīva sistēma. Proti, ministrija norāda, ka vecāku pabalsta procentuālais apjoms atbilstoši šim likumprojektam tiek samazināts. Jāteic, ka tā tas ir gadījumā, ja mēs nosakām tikai vienu iespējamu izvēli - pabalsta izmaksu 16 mēnešu garumā un turklāt ja mēs neņemam vērā bērna kopšanas pabalstu, ko atbilstoši Valsts sociālo pabalstu likumam tiek paredzēts izmaksāt visiem vecākiem. Taču, ja mēs ņemam vērā šīs divas lietas, proti, universālo pabalstu visiem vecākiem un iespējamību izvēlēties pabalsta izmaksas periodu atkarībā no ģimenes situācijas, tādā gadījumā šis risks tiek novērsts, un, kā jau Parādnieka kungs pierādīja ar skaitļiem, tad faktiski tiesību ierobežojums ir iespējams tikai 1,5 procentiem ģimeņu, kuru bruto alga ir virs 2800 latiem. Runājot par šī ierobežojuma leģitīmo mērķi, ko vienmēr prasa Satversmes tiesa, - nodrošināt sociālās apdrošināšanas sistēmas solidaritāti. Atbilstoši likumam „Par valsts sociālo apdrošināšanu” šī sistēma ir solidāra, kas pēc būtības nozīmē tieši to, ka bagātākajiem ir jādalās ar nabadzīgākajiem. Un, ja mēs runājam par cilvēkiem, kuru bruto ienākumi ir 2800 latu un vairāk, tad es gribētu teikt, ka šis ierobežojums ir samērīgs, ņemot vērā, ka viņi zaudē proporcionāli aptuveni 3 procentus, kas uz šī fona, kā es uzskatu, nevarētu tikt uzskatīts par lielu. Nākamais risks ir tiesību samazināšana noteiktai personu grupai, kur Labklājības ministrija ir norādījusi, ka gūstamo ienākumu robeža, kuru sasniedzot, vecāku pabalsta saņēmējam jaunā sistēma kļūst neizdevīgāka, ir aptuveni 500 latu mēnesī. Atkal mēs atgriežamies pie tā, ka mēs runājam par izvēles iespējām, par kurām ir runāts jau labu laiku vēl pirms šodienas sēdes, taču likumprojektā diemžēl šīs iespējas nav iestrādātas. Tomēr vēlreiz varu apliecināt, ka tiks iesniegti atbilstoši priekšlikumi, lai vecāki varētu izvēlēties, kādā laika periodā viņi savu pabalstu vēlas saņemt. Un trešais Labklājības ministrijas norādītais risks ir saistīts ar vecāku pabalsta izmaksu strādājošiem vecākiem. Te es atkal gribu citēt Satversmes tiesu, kas ir teikusi: „Nosakot ierobežojumus saņemt likumā noteikto bērna kopšanas pabalstu personai, kura nodarbināta nepilnu darba laiku, apstrīdētā norma liedz Satversmes 110.pantā garantētās un normatīvajos aktos precizētās tiesības uz ģimenes sociālo un ekonomisko aizsardzību bērna piedzimšanas gadījumā.” Līdz ar to šāds ierobežojums uzskatāms par Satversmē noteikto pamattiesību ierobežojumu. Kolēģi, mēs diezgan daudz esam diskutējuši par to, ka vecākiem, kuri atrodas mājās ar bērniem, joprojām ir jāsaglabā konkurētspēja darba tirgū, jāspēj uzturēt un saglabāt savu kvalifikāciju. Mūsdienu darbs un mūsdienu tehnoloģiskās iespējas ļauj vecākiem izvēlēties dažādas nodarbinātības formas, tajā skaitā daļēju, nepilnu darba laiku, tajā skaitā attālinātās nodarbinātības formas, strādājot ar interneta starpniecību. Tāpēc šeit nevarētu vairs diskutēt par to, ka bērna pieskatīšana automātiski izslēdz strādāšanu, un otrādi. Tā tas mūsdienās nav. Tāpēc ir svarīgi paredzēt, ka vienlaikus ar bērna kopšanas un vecāku pabalsta saņemšanu ir iespējams arī strādāt, saņemot par to daļēju atlīdzību. Tas, kas šobrīd ir paredzēts likumprojektā, ir 30 procentu vecāku pabalsta saglabāšana tādā gadījumā. Attiecībā uz... jā, attiecībā uz grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā es laikam neatļaušos šobrīd runāt, jo tad noteikti Saeimas priekšsēdētājas kundze man aizrādīs, ka tas nav šis likumprojekts. Taču es gribu norādīt vēl dažas tēzes, kas publiskajā telpā ir izskanējušas no māmiņām vakar, burtiski vienas stundas laikā, balstoties uz kādu labklājības ministres izteiktu atziņu. Un šīs tēzes ir šādas. Viena no mammām saka: „Gribētos, lai māmiņas tiktu cienītas - gan tās, kas aiziet strādāt drīz pēc bērna dzimšanas, gan tās, kas izvēlas audzināt bērnus mājās. Pusotra gada vecs bērns, atstāts bez mammas, slimo, mamma tāpat nevar pilnvērtīgi strādāt. Plus ir nepieciešami budžeta līdzekļi, kas tiek tērēti veselības aprūpei un slimības lapu apmaksai. Ļoti laba lieta ir daļējas slodzes darbs, nezaudējot pabalstus. Es strādāju 1,5 dienas nedēļā, esmu ar bērniem un nezaudēju prasmes. Mēs ļoti daudz runājam par to, ka cilvēks ir brīvs izvēlēties un cilvēks pats uzņemas atbildību par sevi un savu rīcību. Tad nu, lūk! Ja ir izvēles iespējas, uzticieties, ka sievietes ir spējīgas izlemt, kas viņām ir svarīgāk un piemērotāk! Mēs neesam vīriešu apspiestas un apmātas, mēs neesam upuri. Mēs apzināti izdarām savu izvēli, nebaidoties, ka paliksim vienas un bez darba.” Un pēdējais. To es gribu katram, katram likt pie sirds: nezinu nevienu, kurš dzīves otrajā pusē žēlotos, ka par daudz bijis kopā ar ģimeni. Par strādāšanu gan žēlojas daudz un bieži. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2013_10_24-seq52 language "lv".
• 2013_10_24-seq52 speaker Inga_Bite-1981.
• 2013_10_24-seq52 mentions Q822919.
• 2013_10_24-seq52 mentions Q211.
• 2013_10_24-seq52 mentions Q193089.
• 2013_10_24-seq52 mentions Q8436.
• 2013_10_24-seq52 mentions Q2498135.