Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_10_24-seq48> ?p ?o. }

• 2013_10_24-seq48 type Speech.
• 2013_10_24-seq48 number "48".
• 2013_10_24-seq48 date "2013-10-24".
• 2013_10_24-seq48 isPartOf 2013_10_24.
• 2013_10_24-seq48 spokenAs 17.
• 2013_10_24-seq48 spokenText "Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, godātie kolēģi! Šie divi likumprojekti ir jāskata kopsakarībā, un šo likumprojektu vadmotīvu esmu atradis Ministru kabineta pieņemtajā vidējā termiņa politiskās plānošanas dokumentā, kas saucas „Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.-2017.gadam” un kas noteic, ka ģimenēm ir nozīmīgs valsts un pašvaldības nodrošinātais finansiālais atbalsts, aprūpējot bērnu. Vairāki pētījumi apstiprina, ka materiālais nodrošinājums ir viens no svarīgākajiem jautājumiem ģimenē, pieņemot lēmumu radīt pirmo vai nākamos bērnus. Zinot, ka valstī ir pietiekami droša sociālā atbalsta sistēma un droša vide ģimenei, vecākiem mazinātos risks straujam ģimenes ienākumu kritumam, un tas sekmētu dzimstību. Bērni nedzimst pabalstu dēļ, bet tāpēc, ka ir vēlme laist pasaulē jaunu dzīvību - daļiņu no sevis. Šajā ziņā, es ceru, mums visiem ir vienprātība, un visdažādākās aptaujas liecina, ka latviešiem šī vēlme pēc kuplas ģimenes ir, jo vidējais rādītājs, kādu ģimenes vēlētos redzēt sev bērnu skaitu, ir 2,3. Diemžēl realitātē šis vidējais rādītājs ir vien 1,4. Pabalsts pirmajos bērna dzīves gados, protams, nav vienīgais motivējošais atbalsts, kas ļautu latviešiem piepildīt savas vēlmes, tomēr dažādās aptaujās tas parasti tiek minēts kā viens no pirmajiem, kam seko bērna nodrošinājums ar vietu pašvaldību bērnudārzā pēc pusotra gada vecuma sasniegšanas. Abu likumprojektu mērķis ir nodrošināt pienācīgu atbalstu vecākiem līdz bērna pusotra gada vecuma sasniegšanai, tas ir, līdz brīdim, kad pašvaldībai ar likumu ir noteikts pienākums nodrošināt bērnu ar vietu bērnudārzā, un arī Darba likums paredz saglabāt strādājošajiem vecākiem noteikto atbalstu, bērna kopšanas pabalstu, līdz bērna pusotra gada vecuma sasniegšanai. Pagājušajā gadā mēs jau iestrādājām vienotu atbalstu minimālā pabalsta apmērā sociāli apdrošinātām un sociāli neapdrošinātām personām. Iepriekš šī gradācija bija tāda: 50 lati pirmajā gadā bija neapdrošinātām, bet 63 lati kā minimālais atbalsts sociāli apdrošinātām personām, bet otrā gada pirmajā pusgadā tie bija 30 lati. Savukārt ar šo gadu, pateicoties mūsu kopīgajam lēmumam, šis atbalsts ir 100 latu. Sakarā ar to, ka pirmajā bērna piedzimšanas... Iepriekš strādājošajām personām ienākumi būtiski krītas tieši bērna otrajā dzīves gadā, tādējādi veidojot milzīgu bedri... Māmiņa vēl nav gatava atgriezties darbā, viņai ir nepieciešams rūpēties par bērnu, un tad, lai nodrošinātu šīs „bedres” aizbēršanu, valsts varētu... valstij ir nepieciešams piešķirt papildu līdzekļus. Un arī tanī gadījumā, ja māmiņa pēc bērna gada vecuma sasniegšanas nolemtu atgriezties darbā, tik un tā viņai ir nepietiekoši līdzekļi, lai viņa varētu nodrošināt bērna pieskatīšanu. Sākotnējais uzstādījums mums bija nodrošināt vecāku pabalstu 70 procentu apmērā no bruto algas līdz pat bērna pusotra gada vecumam, kā tas ir arī šobrīd. Un tas arī tika iesniegts kā jaunās politikas iniciatīva no Labklājības ministrijas puses, pamatojoties uz iepriekšējā gada 23.oktobra vienošanos par valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem. Pārresoru koordinācijas centrs šo jaunās politikas iniciatīvu, analizējot pēc vairākiem kritērijiem, novērtēja ar visaugstāko atzīmi. Tomēr, lai varētu nodrošināt sociālā budžeta ilgtspēju, pēc Labklājības ministrijas norādēm, nebija iespējams... nav iespējams uzlikt sociālajam budžetam papildu izdevumus, un tādējādi šo nepieciešamo papildu nodrošinājumu vajadzētu atrast valsts budžetā kaut vai nepilnā apjomā. Tāpēc tika izstrādāta jauna sistēma, ka līdz šim sociāli apdrošinātām personām noteikto pabalsta minimumu izmaksātu nevis no sociālā budžeta, bet arī no valsts pamatbudžeta kombinētā veidā, nodrošinot minimumu no valsts budžeta bērna kopšanas pabalsta veidā un piemaksu atkarībā no veiktajām iemaksām sociālajā budžetā kā vecāku pabalstu. Tādējādi mēs sociālajā budžetā plānoto naudu jeb uzkrājumus varētu pārdalīt ilgākā laika periodā, saglabājot līdzvērtīgu vai pietuvinātu atbalstu, kāds tas bija iepriekš, vecākiem strādājot. Un šī kombinētā sistēma, kad bērna kopšanas pabalsts kļūst tikai par universālu... šī bērna kopšanas pabalsta... šo bērna kopšanas pabalstu (tāpat kā laika periodā no bērna gada līdz divu gadu vecumam) padarītu visiem pieejamu. Kāda šobrīd ir sistēma? Sistēma ir tāda: bērna kopšanas pabalsts tikai no bērna gada līdz divu gadu vecumam kļūst par universālu; līdz tam pastāv divas paralēlas sistēmas - tiek maksāts vecāku pabalsts un bērna kopšanas pabalsts. Vēl pat 2008.gadā bērna kopšanas pabalsts bija universāls, un tikai tad tika nodalīta atsevišķa sistēma, kas bija balstīta uz sociālo apdrošināšanu. Šādu sistēmu ieviešot, varētu vilkt zināmas paralēles ar neapliekamo minimumu vai atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu... ka tiek rēķināti nodokļi... nodokļa aprēķins no vecāku algas. Šāda pati, tikai apgriezta veida progresivitāte jeb regresivitāte tiks nodrošināta, ja mēs šo minimumu noteiksim no valsts budžeta, savukārt pārējo piemaksu veiksim no sociālā budžeta. Tādējādi par katru sociālajā budžetā iemaksāto latu tiks nodrošināts vecāku pabalsts, kas būs papildu motivācija vecākiem iestāties sociālās apdrošināšanas sistēmā. Diemžēl laika trūkuma dēļ visās tanīs sarunās, kas mums notika, tikai pēdējā brīdī panācām ilgi gaidīto vienošanos par to, kā mēs varam šo atbalstu līdz bērna pusotra gada vecumam sniegt. Tiešām bija tāda situācija, ka mēs, tā teikt, nenomodulējām visas vecāku iespējas pie lielākām algām un to, kādi būtu mēneša ienākumi, rēķinoties arī ar to, ka vecākiem varētu būt vēlme saglabāt šo bērna kopšanas periodu, kad tiek saņemts vecāku pabalsts, tikai gadu. Tāpēc šinī likumprojektā vēl nav iestrādāta vecāku iespēja izvēlēties. Jo, kaut arī šī jaunā sistēma nodrošinātu visā pusotra gada laikā katram vecākam kopumā - sociāli apdrošinātam vecākam kopumā! - lielāku pabalsta apmēru, tomēr tiem vecākiem, kuriem ir svarīgi viena mēneša apjomu saņemt vismaz tādā pašā apjomā, kāds ir bijis līdz šim... Tāpēc šādai izvēles iespējai ir jābūt, un to mēs uz otro lasījumu noteikti arī sagatavosim un iestrādāsim. Kā jau kolēģis ar kalkulatoru - tā mani kāds nosauca -, es pamatošu šīs sistēmas priekšrocības ar skaitļiem. Konkrēti ņemsim par piemēru mikrouzņēmuma darbinieci - amatnieci, kurai vidējā bruto alga, kas uzskaitīta, ņemot vērā sociālās apdrošināšanas sistēmu, bija 50 lati. Pēc esošās - šobrīd spēkā esošās - sistēmas viņa saņemtu tos pašus 120 latus vecāku pabalsta veidā tāpat kā tāda persona, kura nekādas sociālās iemaksas nav veikusi. Pēc jaunās sistēmas, kas varētu stāties spēkā no 1.oktobra, viņa saņemtu 142 latus tanī gadījumā, ja izvēlētos garāku periodu - pusotru gadu. Tātad visa šā pusotra gada laikā viņa saņemtu 142 latus, tas ir, par 22 latiem vairāk, vai, ja izvēlētos tomēr vienu gadu, tad saņemtu 150 latus, kas ir par 30 latiem vairāk. Piemēram, uz pusslodzi strādājoša studente, kļuvusi par māmiņu, savā sociālās apdrošināšanas sistēmā ir nopelnījusi vidējo bruto algu 100 latu apmērā. Arī pēc pašreizējās sistēmas viņa saņemtu tos pašus 120 latus. Pēc jaunās sistēmas, izvēloties pusotra gada periodu, viņa saņemtu 164 latus. Ja izvēlētos to pašu periodu, kāds ir šobrīd - gadu -, tad saņemtu 180 latus, tātad par 60 latiem vairāk. Minimālo algu saņēmusī pārdevēja pēc spēkā esošās sistēmas saņemtu 140 latus, bet pēc jaunās - 186; ja pusotru gadu vai gadu, tad saņemtu 240 latus, tas ir, par 100 latiem vairāk nekā pašreiz. Un kopumā saņemtu par 70 procentiem vairāk nekā pēc šobrīd spēkā esošās sistēmas. Vidējais vecāku pabalsta apjoms ir mazliet virs 400 latiem. Un pieņemsim, ka skolotāja, kura šādu vidējo algu ir saņēmusi, pēc pašreizējās sistēmas gada laikā saņem 280 latus, pēc jaunās - visu pusotra gada periodu varētu saņemt 295 latus. Savukārt, ja tomēr izvēlētos gada periodu, saņemtu 360 latus. Vidējo algu valstī saņēmusī kultūras darbiniece, kurai vidējā alga ir ap 500 latiem, pēc pašreiz spēkā esošās sistēmas saņem 350 latus, bet pēc jaunās sistēmas, ja viņa izvēlētos termiņu par sešiem mēnešiem ilgāku, nekā tas ir šobrīd, viņa saņemtu 339 latus, kas ir par 11 latiem mēneša griezumā mazāk, toties sešus mēnešus no vietas saņemtu par 219 latiem vairāk, nekā tas ir paredzēts tagad. Savukārt tad, ja viņa tomēr izvēlētos šo gada periodu, tad saņemtu 420 latus, kas ir par 70 latiem jeb par 20 procentiem vairāk nekā pašreizējā sistēma viņai to nosaka. Arī lielāku algu saņēmēji, piemēram, tiesnese, kurai bruto alga ir aprēķināta 1000 latu apmērā, šobrīd saņemtu 700 latus, bet pēc jaunās sistēmas, ja viņa izvēlētos pusotru gadu, tie būtu 558 lati, - tātad mēneša ienākumu kritums ir. Savukārt visā periodā, ja tiek izmantots viss pusotrs gads, viņa saņemtu par 1200 latiem jeb par 16 procentiem vairāk nekā pašreiz. Bet, ja šai māmiņai būtu svarīgi saņemt vienā mēnesī vismaz tādā pašā apjomā, tad viņa izvēlētos gadu, un tad viņa saņems 720 latus - par 20 latiem jeb par 3 procentiem vairāk nekā šobrīd. Arī augstākā līmeņa vadītājs ar bruto algu 2000 lati, kuram, ņemot vērā ierobežojumus, kādi šobrīd pastāv, izmaksai virs 700 latiem 50 procentu apmērā saņemtu 1050 latu pabalstu, taču pēc jaunās sistēmas: pusotra gada termiņā - 908 latus, bet gada termiņā - 1070 latus, kas tik un tā ir par 2 procentiem vairāk, nekā ir noteikts pašreiz spēkā esošajā sistēmā. Jā, un tikai pie bruto algas - 2400 lati, kad vecāku pabalsts ir 1190 lati, veidojas tā sauktais nulles punkts. Salīdzinājumā ar bruto algu, kas ir, piemēram, 2800 lati, pēc jaunās sistēmas ikmēneša pabalsta apjoms, salīdzinot ar spēkā esošo, kas nosaka 1330 latu, samazinātos par 20 latiem jeb par 2 procentiem. Tā ir taisnība! Bet, ņemot vērā sociālās apdrošināšanas sistēmas vienu no būtiskākajiem pamatprincipiem - solidaritātes principu, šāds samazinājums būtu attaisnojams iepretim tiem ieguvumiem, ar ko tiek nodrošināti mazāk aizsargātie sociālās sistēmas dalībnieki. Arī tad, ja kādā brīdī tiks lemts, ka nekādi ierobežojumi vecāku pabalstu izmaksām turpmāk nebūs nepieciešami, tik un tā pēc gada vai pēc diviem gadiem šāds lēmums varētu tikt pieņemts. Un tad lielāko algu saņēmēju pabalsta apjoma samazinājums ir samērīgs iepretim kopējam ieguvumam attiecībā uz mazāko algu saņēmējiem. Piemēram, gadījumā, ja pēc pāris gadiem atceļ ierobežojumus, tad Saeimas deputātam... komisijas vadītājam ar bruto algu 1800 lati, rēķinot pēc šābrīža sistēmas bez šiem ierobežojumiem, vecāku pabalsts būtu 1260 latu apmērā, bet pēc jaunās sistēmas, ja viņš izvēlēsies pusotru gadu pavadīt pie bērna, viņš saņems 908 latus, un visu šo laika periodu, izmantojot bērna kopšanas pabalstu, bērna kopšanas atvaļinājumu... izmantojot vecāku pabalstu visu šo laika periodu, viņš kopumā saņems vairāk par 1200 latiem. Savukārt, ja viņš izvēlēsies gada periodu, tad tiešām šis samazinājums nedaudz būs - tie būs 1200 lati iepretim 1260 latiem, kas ir par 60 latiem mazāk. Bet es domāju, ka solidaritātes vārdā gan Saeimas deputāts, gan augsta līmeņa vadītājs atzīs par samērīgu un taisnīgu, ka ar šo 60 latu jeb 2 procentu samazinājumu... ar nepilnu 3 procentu samazinājumu, pareizāk sakot... ka šāds samazinājums sniegtu atbalstu, piemēram, divām mikrouzņēmuma darbiniecēm - amatniecēm vai vienai uz pusslodzi strādājošai studentei. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Divām sievām!” Zālē smiekli.) Es atvainojos, tā kā es... tā kā tie ir saistīti likumprojekti, tad es pie nākošā varētu...".
• 2013_10_24-seq48 language "lv".
• 2013_10_24-seq48 speaker Imants_Paradnieks-1968.
• 2013_10_24-seq48 mentions Q822919.
• 2013_10_24-seq48 mentions Q202162.
• 2013_10_24-seq48 mentions Q8436.