Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_10_17-seq154> ?p ?o. }

• 2013_10_17-seq154 type Speech.
• 2013_10_17-seq154 number "154".
• 2013_10_17-seq154 date "2013-10-17".
• 2013_10_17-seq154 isPartOf 2013_10_17.
• 2013_10_17-seq154 spokenAs 17.
• 2013_10_17-seq154 spokenText "Paldies. Godātie kolēģi! Es īsi mēģināšu raksturot pašreizējo situāciju, problēmas un likumprojekta mērķi. Kopš 2010.gada 1.jūlija ar turpmākiem grozījumiem stājās spēkā kārtība, ka, lai varētu uzturēties Latvijā, termiņuzturēšanās atļaujas var iegūt trešo valstu pilsoņi apmaiņā gan pret ieguldījumiem kapitālsabiedrības pamatkapitālā, gan pret nekustamā īpašuma iegādi, gan pret ieguldījumu bankas subordinētajā kapitālā. Attiecībā uz statistiskiem rādītājiem pievērsīšos tikai tiem gadījumiem, kad atļaujas ir iegūtas pret nekustamā īpašuma iegādi. Ir iesniegti 2328 pieteikumi termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai, kopumā piesakoties 5558 personām. Pozitīvi lēmumi ir 96 procentos gadījumu. Šādu termiņuzturēšanās atļauju skaitam, kuras izsniegtas pret nekustamā īpašuma iegādi, ir tendence pieaugt ģeometriskā progresijā: 2010.gada sešos mēnešos faktiski bija 96 atļaujas, turpretim 2011.gadā - jau 1263; 2012.gadā - 2189, bet 2013.gada pirmajā pusgadā vien jau ir pieteiktas 1386. Līdz 2013.gada 1.janvārim absolūtais vairākums uz šī pamata termiņuzturēšanās atļauju saņēmušo personu bija Krievijas un citu NVS valstu pilsoņi, kā arī Ķīnas pilsoņi. 2013.gada pirmajā pusgadā pamattendences ir līdzīgas, bet strauji pieaudzis Ķīnas pilsoņu pieteikto termiņuzturēšanās atļauju skaits, un Ķīna līdz ar to izvirzījusies otrajā vai trešajā vietā. Vairākums no NVS valstu pilsoņu pieteikumiem pamatoti ar nekustamo īpašumu iegādi Rīgā un Jūrmalā, kā arī Babītes, Mārupes, Saulkrastu, Garkalnes un citos Pierīgas novados. Savukārt Ķīnas pilsoņi pārsvarā izvēlas novadus, kuros nepieciešams ieguldīt tikai 50 tūkstošus, piemēram, Ozolniekus, Cēsis un citus novadus. Minētā regulējuma ieviešana tika pamatota ar investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai, taču Eiropas pieredze liecina, ka investīcijas nekustamajos īpašumos ilgtermiņā ekonomikai labumu nenes. Kā norāda vairākums ekonomistu, valstis var kļūt bagātākas ar rūpnieciskās ražošanas un eksporta palīdzību, nevis ar to, ka sadārdzina nekustamā īpašuma izmaksas. Ir jāveicina investīcijas produktīvos ekonomikas sektoros, nevis spekulācijas... spekulatīvās investīcijas. Latvija ar mēģinājumu veicināt nekustamo īpašumu pārdošanu Krievijas un citu NVS valstu pilsoņiem izdara to pašu kļūdu, kas noved pie smagas ekonomiskās krīzes ne tikai Latviju, bet arī Spāniju, Grieķiju un vairākas citas valstis. Tas mākslīgi paaugstinātu nekustamo īpašumu cenas, un tā rezultāts ir tāds, ka vietējie iedzīvotāji ir spiesti pārmaksāt par nekustamo īpašumu, ieslīgst parādos, nonāk zem kredītu sloga, kas nereti noved pie emigrācijas uz ārvalstīm. Jau tagad vietējiem, Latvijas, iedzīvotājiem ir gandrīz vai neiespējami iegādāties kvalitatīvu nekustamo īpašumu Rīgas centrā vai Jūrmalā. Gribu uzsvērt, ka šo darījumu dēļ pieaug arī kadastrālā vērtība blakus esošajiem nekustamajiem īpašumiem, līdz ar to arī palielinās nekustamā īpašuma nodoklis. Attiecībā uz ieguldījumiem Latvijā reģistrēto kapitālsabiedrību pamatkapitālā Iekšlietu ministrijas ziņojumā ir norādīts, ka starp tām kapitālsabiedrībām, kurās ir veiktas ārvalstu investīcijas, ir visai liels to kapitālsabiedrību īpatsvars, kuras nodarbojas ar monetāro starpniecību, finanšu pakalpojumu darbībām, nekustamā īpašuma pirkšanu un pārdošanu un līdzīgām darbībām. Var pieņemt, ka viens no to dibināšanas galvenajiem mērķiem ir bijis uzturēšanās atļauju saņemšana ieguldītājiem. Atsevišķas no šīm kapitālsabiedrībām ir pieteikušas pietiekami aktīvu darbību. Tomēr jāsecina, ka aptuveni puse šo uzņēmumu strādājuši ar zaudējumiem, kā arī nenodarbina vairāk par trim darbiniekiem. Tas nozīmē, ka esošais regulējums ir nepietiekams, lai nodrošinātu šo investīciju ieplūšanu produktīvos Latvijas tautsaimniecības sektoros un dotu ieguldījumu bezdarba mazināšanā. Faktiski šie uzņēmumi tikai atražo uzturēšanās atļauju iegūšanas sistēmu. Turklāt, kā mēs redzam, ir atklājusies arī problēma, ka, vienā vienīgā kapitālsabiedrībā ieguldot attiecīgo ieguldījumu, nomaksājot 20 tūkstošus latu, var saņemt vairākas uzturēšanās atļaujas. Projektā paredzēts papildināt arī kritērijus, kurus ārzemniekam nepieciešams izpildīt, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nav ilgāks par 5 gadiem. Kā viens no ieviestajiem papildu kritērijiem ir ārzemnieka pienākums veikt konkrētus maksājumus Ekonomiskās attīstības fondā, kurš atrastos Ekonomikas ministrijas pārraudzībā un kura izveides mērķis ir veicināt ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību. Noteikts, ka maksājumi, kurus ārzemnieks veicis Ekonomiskās attīstības fondā, netiek ieskaitīti valsts budžetā un no tiem netiek aprēķināti nodokļi. Papildus minētajam regulējumā ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt Ekonomiskās attīstības fonda darbības principus. Projektā ietverts tiesiskais regulējums attiecībā uz Ekonomiskās attīstības fondā iemaksājamo līdzekļu apmēru, papildus paredzot arī jaunu iespēju pret... Iegūt šīs atļaujas, iegādājoties ilgtermiņa bezprocentu kredītu, krājobligācijas. Attiecībā uz termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu par nekustamā īpašuma iegādi paredzēts noteikt, ka ir nepieciešama papildu iemaksa šajā Ekonomiskās attīstības fondā. Tāpat ir paredzēts palielināt tā saukto īpašuma vērtības slieksni. Minētais regulējums stātos spēkā 2014.gada 1.janvārī. Projekts pozitīvi ietekmēs komercdarbības sektorus, kuros tiek veikti ieguldījumi saskaņā ar paredzētajiem kritērijiem termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanai un kuros tiks izvietoti Ekonomiskās attīstības fonda līdzekļi. Kā tika norādīts Iekšlietu ministrijas ziņojumā, palielinoties imigrācijas intensitātei, it īpaši imigrantu plūsmai no bijušajām Padomju Savienības teritorijām, potenciāli var tikt padziļinātas tādas problēmas kā krievu valodas pašpietiekamība publiskajā telpā un paralēlas krievvalodīgās sabiedrības veidošanās un nostiprināšanās. Likumprojekta pieņemšanas gadījumā ietekme uz tautsaimniecības attīstību būtu pozitīva, jo pakāpeniski tiktu ierobežots faktors, kura dēļ mākslīgi tiek uzpūstas nekustamā īpašuma cenas, un vietējie iedzīvotāji vairs nebūtu spiesti pārmaksāt par dzīvošanai reāli nepieciešamo nekustamo īpašumu. Godātie kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai! Paldies.".
• 2013_10_17-seq154 language "lv".
• 2013_10_17-seq154 speaker Gaidis_Berzins-1970.
• 2013_10_17-seq154 mentions Q211.
• 2013_10_17-seq154 mentions Q4294315.
• 2013_10_17-seq154 mentions Q2660080.
• 2013_10_17-seq154 mentions Q193089.
• 2013_10_17-seq154 mentions Q21625222.
• 2013_10_17-seq154 mentions Q148.
• 2013_10_17-seq154 mentions Q159.
• 2013_10_17-seq154 mentions Q15180.
• 2013_10_17-seq154 mentions Q41.
• 2013_10_17-seq154 mentions Q29.