Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_10_03-seq2> ?p ?o. }

• 2013_10_03-seq2 type Speech.
• 2013_10_03-seq2 number "2".
• 2013_10_03-seq2 date "2013-10-03".
• 2013_10_03-seq2 isPartOf 2013_10_03.
• 2013_10_03-seq2 spokenAs 10.
• 2013_10_03-seq2 spokenText "Labdien! Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs saņēmām budžeta paketi otrdien vakarā, un deputātiem bija atvēlēta viena darba diena, lai iepazītos ar 46 likumprojektiem. Mēs uzskatām, ka tas ir gan nepieklājīgi attiecībā pret opozīcijas deputātiem, kuriem nebija iespējas iepazīties ar šiem dokumentiem savlaicīgi, gan arī augstprātīgi pret opozīcijas deputātiem - un ne tikai pret viņiem, bet arī pret vēlētājiem, kuri viņus ievēlēja Saeimā. Jau nosaukto iemeslu dēļ budžeta pakete ir izpelnījusies neuzticību. Ar šo varētu noslēgt savu uzstāšanos, tomēr pirmajam budžeta vērtējumam ir jābūt izteiktam kaut vai tāpēc, ka vakar Ministru prezidents un finanšu ministrs kopā ar savas nozares vadošo komandu uzstājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ar labi sagatavotu nākamā gada valsts budžeta prezentāciju, un vismaz komisijas locekļiem bija iespēja iepazīties ar dokumentu no pirmavota. Ir piepildījies opozīcijas paredzējums, ka līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma pieņemšanu galīgi noformēsies Latvijas ekonomikas pārvaldīšanas konstrukcija. Proti, nevis ekonomikas attīstības politika nosaka budžeta politiku, bet - gluži otrādi! - budžeta politika nosaka ekonomikas attīstības iespējas, un rezultāts ir tas, ka Nacionālā attīstības plāna prioritāte - ir runa par ekonomisko izrāvienu! - ir atstāta novārtā. Tas ir pirmkārt, kāpēc nevar piekrist budžeta likumprojektam un to pavadošajiem likumprojektiem. Otrkārt. Ieskats, ka nodoklis ir fiskāls instruments, joprojām dominē nākamā gada budžeta paketes likumprojektos, ar kuriem groza nodokļu likmes. Tas, ka nodoklis ir arī uzņēmēju aktivitātes motivācijas līdzeklis, izskatās, ir aizmirsts. Īpaši drūma ir šī ekonomiskā aprobežotība Latvijā - valstī, kura labprātīgi kā Eiropas pirmrindniece atteikusies no patstāvīgas fiskālās politikas un, pārņemot eiro, ir gatava pārvilkt krustu savai monetārajai politikai. Treškārt. Kaut gan budžeta pamatojumā ir pieminēts ārējās tirdzniecības bilances deficīts, šis gadu ilgais importa pārsvars pār eksportu joprojām nav apzināts... nav atzīts par Latvijas ekonomikas kliedzošās problēmas - ekonomikas zemās konkurētspējas - apliecinājumu. Īpaši uztraucošs šis rādītājs kļūst Latvijai, kura stājas eirozonā. Neviena - atkārtoju, neviena! - Eiropas Savienības dalībvalsts, kura iestājusies eirozonā, ar šādiem rādītājiem savulaik nevarēja izturēt konkurenci ar privātsektoru un agri vai vēlu nokļuva nopietnās problēmās. Es gribu atgādināt, ka tieši tāpēc gan Spānijai, gan Īrijai, gan Grieķijai, gan Itālijai, gan daļēji arī Portugālei sākās problēmas, kas beidzās ar bankrotiem un bezdarbu, - tātad problēmas, kas saistītas ar diviem „b”. Ceturtkārt. Ienākumu nevienlīdzības mazināšana, šķiet, nogrimusi koalīcijas batālijās. Par progresivitātes principu runāja vairāki politiķi, un es biju vispār sajūsmā, kad jūlijā izlasīju portālā „Delfi” Roberta Zīles viedokli par to, ka pienācis laiks tomēr mazināt Latvijas Republikā ienākumu nevienlīdzību. Diemžēl šis princips patiesībā tika noraidīts vakardien prezentācijas laikā; tā tas izrietēja tieši no Ministru prezidenta teiktā. Es gribu atgādināt, ka starptautiskais Džini koeficients jeb ienākumu nevienlīdzības koeficients Latvijā ir viens no visaugstākajiem Eiropas Savienībā, un progresivitāte patiesībā nav piemērota nevienā no nodokļiem, kas ir izmantoti Latvijas Republikā. Uz šā fona algu palielinājumi publiskā sektora darbiniekiem, kas ieplānoti budžeta projektā, izskatās kā bonuss pēc skarbās taupības politikas sagurušai tautai, kura to jau sen ir pārgaidījusies. Un tāpēc jāatzīmē, ka Saeimas Prezidija priekšsēdētājas Āboltiņas kundzes norādījums, kurš izskanēja aizvakar, stāvot klāt Reira kungam, kurš pārņēma budžeta portfeli no finanšu ministra, tiešām ir īstajā laikā un īstajā vietā. Mūsu priekšsēdētāja brīdināja un norādīja uz to, ka ir ļoti svarīgi, lai nākamā gada, priekšvēlēšanu gada, budžets neiegūtu politisku nokrāsu. Vēlreiz saku: patiesi īstajā laikā un īstajā vietā! Un es līdz ar to atkal gribētu pateikt tā, ka šo iemeslu dēļ Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcija nevar atbalstīt šo likumprojektu, un mēs aicinām arī pārējos deputātus to nedarīt. Paldies.".
• 2013_10_03-seq2 language "lv".
• 2013_10_03-seq2 speaker Igors_Pimenovs-1953.
• 2013_10_03-seq2 mentions Q822919.
• 2013_10_03-seq2 mentions Q211.
• 2013_10_03-seq2 mentions Q193089.
• 2013_10_03-seq2 mentions Q458.
• 2013_10_03-seq2 mentions Q2167704.
• 2013_10_03-seq2 mentions Q38.
• 2013_10_03-seq2 mentions Q22890.
• 2013_10_03-seq2 mentions Q41.
• 2013_10_03-seq2 mentions Q903671.
• 2013_10_03-seq2 mentions Q29.
• 2013_10_03-seq2 mentions Q7344798.
• 2013_10_03-seq2 mentions Q45.
• 2013_10_03-seq2 mentions Q75459.
• 2013_10_03-seq2 mentions Q969701.