Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_09_26-seq44> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2013_09_26-seq44 type Speech.
- 2013_09_26-seq44 number "44".
- 2013_09_26-seq44 date "2013-09-26".
- 2013_09_26-seq44 isPartOf 2013_09_26.
- 2013_09_26-seq44 spokenAs 84.
- 2013_09_26-seq44 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, cienījamie kolēģi! Budžeta veidošanas procesā ik mirkli, saduroties ar finanšu līdzekļu nepieciešamību, mēs virtuozi žonglējam: kur ko vēl aplikt ar nodokli? Spēlējamies ar legāli darbojošamies uzņēmumu likteņiem. Tajā pašā laikā mēs piedāvājam jaunus un jaunus izņēmumus tiem, kas atsakās darboties legāli, izvirzot skaļas pretenzijas jeb prasības pēc atvieglojumiem. Mēs prēmējam Valsts ieņēmumu dienestu ar miljoniem par cīņu ar ēnu ekonomiku, bet, nonākot līdz konkrētas nozares analīzei, esam spiesti atzīt, ka, piemēram, augkopībā un dārzkopībā nelegālā nodarbinātība gadiem ilgi ir saglabājusies 99 procentu līmenī. Nelegālā nodarbinātība augkopības un dārzkopības nozarē ir kliedzoša, un ir skaidrs, ka jāmeklē risinājumi, kā nodarbinātību nozarē legalizēt. Tātad pamatuzdevums mums ir legalizēt sezonas lauku darbos nodarbināto iedzīvotāju darba attiecības, un pakārtots uzdevums ir iesaistīt sezonas laukstrādniekus, ražas vācējus, valsts budžeta papildināšanā ar lielāku vai mazāku nodokļu maksāšanu. Un tikai pēc tam, pēc šo divu uzdevumu atrisināšanas, var sākt diskusiju par šo cilvēku iesaistīšanu sociālās apdrošināšanas sistēmā. Es turpinu apgalvot, ka šobrīd piedāvātais sezonas laukstrādnieku nodarbinātības legalizēšanas risinājums nav veiksmīgs, un to atzīst arī likuma izstrādātāji, sakot, ka mērķis ir legalizēt tikai 10 procentus no nozarē strādājošajiem sezonas laukstrādniekiem. Tas neatrisinās nelegālās nodarbinātības problēmas, jo arī šis risinājums prasa pārāk daudz no darba devēja, lai viņš iznāktu ārā no šībrīža gandrīz simtprocentīgi nelegālā sektora. Turklāt tas ir neadekvāti dārgs iepretim finansiālajiem ieguvumiem. Ir radīts sarežģīts nosacījumu jūklis, turklāt vēl pieslēdzot sociālās apdrošināšanas sistēmu. Es minēšu trīs argumentus, kuru dēļ ir nepieņemama šajā likumprojektā paredzētā obligātā iesaistīšana sociālās apdrošināšanas sistēmā. Pirmkārt. Paredzētā sezonas laukstrādnieka nodokļu novirzīšana sociālajā budžetā, kā izrādās, ir paredzēta tikai un vienīgi pensiju apdrošināšanai - tātad nevis tam, kas varētu būt aktuāli šiem cilvēkiem rītdien - slimības, grūtniecība, invaliditāte -, bet gan tālām nākotnes garantijām, ko visdrīzāk šie cilvēki neiegūs, jo, lai sociāli apdrošināta persona kvalificētos valsts pensijai, ir jāsakrāj 15 gadu ilgs darba stāžs. Taču, tā kā šis likums lauku vienkāršo darbu veicējiem ļauj legāli... legalizēties tikai, maksimums, 65 dienas gadā, tad teorētiski cilvēkam, kas, iespējams, dzīvo naturālajā saimniecībā un tikai ražas laikā dodas pie lielsaimniekiem strādāt, ir nepieciešami 84 kalendārie gadi, lai viņš sakrātu nepieciešamo darba stāžu, kas - piekritīsiet!- ir nereāli. Valsts apzināti iet uz šo cilvēku apmānīšanu. Otrais arguments. Ja cilvēkam tomēr būs izdevies sakrāt minimālo stāžu pensijas saņemšanai, bet tas kaut vai daļēji sastāvēs no sezonas lauku darbos uzkrātā darba stāža, tad šī sistēma netaisnīgi pagriezīsies pret citiem darba ņēmējiem, nodokļu maksātājiem, jo sezonas laukstrādnieks būs nopelnījis savu stāžu par nepilniem 7 latiem mēnesī, kas ir netaisnīgi zema cena par dalību pensiju apdrošināšanas sistēmā, ņemot vērā to, ka pat minimālās algas saņēmējs, 225 latu minimālās algas saņēmējs, nākamgad maksās 59 latus mēnesī pensiju apdrošināšanai. Tātad līdzīgi kā mikrouzņēmumi nodokļus maksājošo uzņēmumu darbiniekiem, arī šiem sezonas laukstrādniekiem pensiju kapitālu nodrošinās pārējie nodokļu maksātāji. Trešais arguments. Likums paredz, ka, sasniedzot 50 latus mēnesī, sezonas laukstrādnieku 90 procentu apmērā samaksātais nodoklis tiks novirzīts sociālajā budžetā pensiju apdrošināšanai, atstājot iedzīvotāju ienākuma nodokļa saņēmējus - pašvaldības - bešā. Taču tieši pašvaldības varētu būt visefektīvākās un visieinteresētākās savu zemnieku kontrolē, ja no laukstrādnieku legalizēšanās pašvaldību budžetos būtu pienesums. Taču manos daudzajos pretargumentos, iespējams, pazūd pats svarīgākais - jebkura jauna sistēma, tās ieviešana un tālāka administrēšana tikai palielina valsts aparātu un tā uzturēšanas izmaksas. Sistēmas, kuras ir ekonomiski pamatotas tādās lielvalstīs kā Polija un Vācija ar simtiem tūkstošu laukstrādnieku, ir nesamērīgi dārgas Latvijā, kurā kā piedāvāto risinājumu plānojam apkalpot, maksimums, pāris tūkstošu iedzīvotāju. Diemžēl komisijās ir izpalikusi nopietna saruna un izvērtējums alternatīvajiem piedāvājumiem, ar kuriem, manuprāt, ir lielākas izredzes sasniegt pamatmērķi. Un pamatmērķis ir legalizēt sezonas laukstrādnieku nodarbinātību laukos. Tā ka es nevaru pieņemt piedāvāto risinājumu. Es atturēšos un aicinu to darīt arī visus tos, kuri aizstāv ideju par mazu valsts pārvaldi, par racionālu un efektīvu nodokļu izmantošanu, par taisnīgu un saprotamu dalību sociālās apdrošināšanas sistēmā un kuri ir gatavi uz otro lasījumu objektīvi izvērtēt alternatīvus risinājumus.".
- 2013_09_26-seq44 language "lv".
- 2013_09_26-seq44 speaker Elina_Silina-1977.
- 2013_09_26-seq44 mentions Q822919.
- 2013_09_26-seq44 mentions Q211.
- 2013_09_26-seq44 mentions Q183.
- 2013_09_26-seq44 mentions Q36.