Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_07_09_as-seq961> ?p ?o. }
Showing items 1 to 15 of
15
with 100 items per page.
- 2013_07_09_as-seq961 type Speech.
- 2013_07_09_as-seq961 number "961".
- 2013_07_09_as-seq961 date "2013-07-09".
- 2013_07_09_as-seq961 isPartOf 2013_07_09_as.
- 2013_07_09_as-seq961 spokenAs 17.
- 2013_07_09_as-seq961 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ļoti labi, ka visi dzirdēja, ka patiešām ir doma pozitīvi beidzot pievērsties šim jautājumam un strādāt, un tāpēc arī par diskusijām es gribu izstāstīt, cik garš ir bijis ceļš, lai šis priekšlikums taptu. Un arī ceru šodien uz jūsu atbalstu. Kad 2011.gadā Kultūras ministrijā izstrādājām Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes, viena no idejām, kas guva plašu atsaucību sabiedrībā, bija ideja veicināt pāreju uz latviešu valodu cittautiešu bērnudārzos, kur šobrīd darbs notiek krievu valodā. Respektīvi, veicināt šo pāreju ar mērķi, lai cittautiešu bērni jau no mazotnes izglītības iestādēs uzaugtu latviešu valodas vidē, justos tajā labi un iemīlētu latviskās vērtības, kas Latviju atšķir no citām valstīm. Viens no izglītības svarīgākajiem uzdevumiem ir sniegt ne tikai prasmes, bet arī audzināt valstij lojālus cilvēkus un sekmēt vienotas sabiedrības izveidi. 2012.gada 13.martā pirmsskolas izglītībai tika veltīta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde. Par pirmsskolas izglītības pāreju uz latviešu valodu arī diskutējām starptautiskajā konferencē „Izglītība, kas vieno” Rīgā 2012.gada septembrī. Ir vairāki argumenti, kāpēc tieši pirmsskolas izglītības posmā būtu jāsāk bērniem mācīties kopā un tieši latviešu valodā. Pirmkārt, pirmsskolā bērni galvenokārt rotaļājas, kas atrisina daudzas saziņas problēmas. Bērniem, uzaugot kopā no mazotnes, rodas līdzīga vērtību izpratne, kas bieži vien, lai savstarpēji saprastos, ir ne mazāk svarīga par labu valodas prasmi. Būtisks faktors ir bērnu bilingvisma attīstība: dzimtajā valodā bērns sazinās savā ģimenē, bet otro valodu, valsts valodu, bez kuras nākotne valstī nav iedomājama, viņš apgūst pirmsskolas izglītības iestādē. No trīs līdz piecu gadu vecumam bērns valodu apgūst viegli, rotaļājoties. Tad kāpēc vajadzētu liegt mūsu mazākumtautību bērniem attīstīt bilingvismu dzimtajā un valsts valodā un apgūt otro valodu līdz skolas vecumam viegli, bez piepūles? Reizēm izskan jautājums: ja pirmsskolas rotaļas un nodarbības notiks galvenokārt latviski, kas notiks ar bērnu dzimto valodu un viņu intelektuālo attīstību? Šeit negribu detaļās analizēt šo jautājumu, bet ļoti labi uz to var atbildēt emigrācijā uzaugušie latvieši, kas ikdienā savu izglītību ieguva mītnes zemes valodā un profesionālajā dzīvē sasniedza virsotnes, kur akadēmiskais sniegums ir visaugstākais. Nacionālā apvienība ir paredzējusi, ka pirmsskolas izglītības iestādēs, kā tas ir līdz šim, dzimtās valodas un kultūras nodarbības pēc vecāku pieprasījuma tiks piedāvātas arī turpmāk. Tātad tiks saglabāta arī etniskās un kultūras identitātes ievirze tajās bērnudārza grupiņās, kur bērni nāk no poļu, igauņu, lietuviešu, krievu un citu tautību ģimenēm, ja vecāki to vēlēsies. Ar bērnudārza valodas problēmas atrisināšanu tiktu novērsta arī absurdā situācija, kad valstī nesen iebraukušie cilvēki, kuriem piedāvā izvēlēties viņu bērniem bērnudārzu, visbiežāk izvēlas bērnudārzu, kurā saziņa notiek krievu valodā. Ar šīs problēmas atrisināšanu tiktu novērsta arī situācija, kad daudzas latviešu ģimenes valsts finansēto bērnudārzu vietu trūkuma dēļ ir spiestas sūtīt savu bērnu pašvaldību bērnudārzā, kurā dominē krievu valoda. Daudz ir padarīts šī jautājuma virzībā. Šobrīd pirmsskolas izglītības valoda un kopā mācīšanās principi ir plaši diskutēta tēma. Situācija pirmsskolas izglītībā ir apzināta, notikušas sarunas ar pirmsskolas pedagogu sagatavotājiem augstskolās, pirmsskolas pedagogiem, pašvaldību izglītības iestāžu darba vadītājiem, Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistiem un citu nozaru pārstāvjiem. Kopš 2013.gada Nacionālajā apvienībā strādā darba grupa ar augsti kvalificētiem Latvijas augstskolu un citiem speciālistiem pirmsskolas izglītības jautājumos. Ir jāatceras, ka mazākumtautību bērnudārzi un skolas Latvijā tika veidotas kā pretimnākšanas solis mazākumtautībām. Pašreiz ir pārejas posms no padomju perioda izglītības uz eiropeisku izglītību valsts valodā, nevis gala rezultāts. Arvien vairāk ir jūtams, ka sabiedrība, domājot par Latvijas izglītību, šīs lietas labi izprot.".
- 2013_07_09_as-seq961 language "lv".
- 2013_07_09_as-seq961 speaker Vineta_Porina-1970.
- 2013_07_09_as-seq961 mentions Q822919.
- 2013_07_09_as-seq961 mentions Q211.
- 2013_07_09_as-seq961 mentions Q957126.
- 2013_07_09_as-seq961 mentions Q2660080.
- 2013_07_09_as-seq961 mentions Q8436.
- 2013_07_09_as-seq961 mentions Q1576026.
- 2013_07_09_as-seq961 mentions Q1419663.