Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_06_20-seq277> ?p ?o. }
Showing items 1 to 10 of
10
with 100 items per page.
- 2013_06_20-seq277 type Speech.
- 2013_06_20-seq277 number "277".
- 2013_06_20-seq277 date "2013-06-20".
- 2013_06_20-seq277 isPartOf 2013_06_20.
- 2013_06_20-seq277 spokenAs 101.
- 2013_06_20-seq277 spokenText "Godātie kolēģi! Es piekrītu referējošajam kolēģim, ka šie priekšlikumi - no 2.priekšlikuma līdz 5.priekšlikumam (ieskaitot) - ir jāvērtē kopsakarā. Salīdzinājumā ar otrajā lasījumā nobalsoto redakciju atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir pašlaik ar numuru „5”, patiešām ir ārkārtīgi liels progress, un es arī aicināšu to atbalstīt, jo tur ir paredzēts, ka klaiņojošo mājas (istabas) dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošos starptautiskos līgumus un citus normatīvos aktus... Otrajā lasījumā atbalstītā redakcija, manuprāt, bija - piekrītu Agešina kungam! - pilnīgi klajā pretrunā ar Satversmes 105.pantu, jo mājdzīvnieks saskaņā ar likumu ir īpašums. Izstrādājot kādam likumam grozījumus, es vairākkārt esmu teikusi, ka to iniciatoriem vienmēr vajadzētu uzdot sev jautājumu, un šis jautājums ir tāds: kāds ir likumprojekta leģitīmais mērķis? Un šis jautājums ir jāuzdod, arī runājot par turpmākajiem priekšlikumiem, kurus mēs apspriedīsim. Zemkopības ministrija, pievienojoties zemnieku un mednieku viedoklim, bija norādījusi, ka, runājot par šiem suņiem un kaķiem, mērķis ir gan savvaļas dzīvnieku, gan arī mājlopu pasargāšana no saplosīšanas. Tam es pilnībā varētu piekrist. Tā tas arī notiek. Taču, ja mēs runājam drusku sīkāk, tad, protams, ir grūti pateikt, kuros gadījumos šos mājdzīvniekus saplosa vilki un kuros gadījumos to izdara suņi. To jau neviens īsti nevar noteikt. Taču, godātie kolēģi, ne visi līdzekļi attaisno mērķa sasniegšanu. Un tāpēc rodas nākošie jautājumi. Izvērtējot kādas tiesību normas leģitimitāti, būtu jāuzdod vismaz trīs jautājumi. Pirmais: vai pirmajā un otrajā lasījumā atbalstītā norma nodrošina tās mērķa efektīvu sasniegšanu? Vai likumprojektā noteiktais īpašuma tiesību ierobežojums ir samērīgs? Vai to pašu mērķi mēs nevaram sasniegt ar īpašnieku tiesību mazāku ierobežojumu? Acīmredzot man kopā ar kolēģi Agešinu izdevās pārliecināt atbildīgo komisiju, ka klaiņojošu suņu un kaķu (izņemot medību suņus) nonāvēšana, izmantojot šaujamieročus, ir nesamērīga. Un tomēr es vēlētos vēl sīkāk paskaidrot, ko tad paredz šie starptautiskie līgumi un citi normatīvie akti. Agešina kungs jau minēja, ka mums noteikti ir jāatsaucas uz Eiropas konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību. Tur ir jāpiemin gan 11.pants, gan 12.pants. Katrā ziņā, ja mēs paskatītos, cik barbariska un necivilizēta dzīvnieku atšaušana sākotnēji bija iekļauta likumprojektā un tika atbalstīta pirmajā lasījumā, bet pēc tam arī otrajā lasījumā, tad attiecībā uz klaiņojošiem dzīvniekiem tāda nav paredzēta. Taču ļoti maz mēs runājam par vienu citu lietu. Lai samazinātu klaiņojošo suņu un kaķu skaitu, konvencija noteica, ka valstij ir jāparedz šo mājdzīvnieku iezīmēšanas iespējas jeb, kā mēs tautā sakām, - čipēšana. Tad īpašniekam būtu lielāka atbildība par saviem mājdzīvniekiem un tad personas, kurām nodarīts kaitējums viņu veselībai vai īpašumam, varētu arī piedzīt atlīdzību no neapzinīgajiem mājdzīvnieku īpašniekiem. Un šodien dažādas labdarības un dzīvnieku aizsardzības organizācijas faktiski cīnās ar sekām - ar bezatbildīgo īpašnieku dzīvnieku uzturēšanu. Un iedomājieties: ja tagad mednieki ārpus medību platībām nošauj šos klaiņojošos suņus un kaķus, tad īpašnieks paņems jaunu dzīvnieku, jo patversmes ir pilnas ar šādiem dzīvniekiem. Pēc tam, ja nošaus to, nāks otrs dzīvnieks vietā. Paņems vēl trešo. Šādā veidā patiešām mēs veicinām bezatbildību. Un, es pat... man grūti spriest, vai tas ir aiz nezināšanas vai aiz negribēšanas zināt par šo konvenciju, par kuru mēs ar Agešina kungu runājām. Arī likumprojekta anotācijā šī konvencija vispār nav minēta. Tur ir minētas tikai divas konvencijas: biotopu konvencija un vēl viena cita konvencija, kas attiecas uz biotopu aizsardzību, bet šīs nav... Turklāt ir vēl viena interesanta lieta: kā pamatojums klaiņojošu suņu un kaķu atšaušanai Latvijā bija izmantoti 40 gadu veci pētījumi. Tas norādīts anotācijā. Tas būtu par starptautisko jomu. Nacionālajā jomā mājdzīvnieku aizsardzību regulē Dzīvnieku aizsardzības likums, un tur būtu jāvadās ne tikai pēc preambulas, kuru es pieminēju...".
- 2013_06_20-seq277 language "lv".
- 2013_06_20-seq277 speaker Ilma_Cepane-1947.
- 2013_06_20-seq277 mentions Q211.
- 2013_06_20-seq277 mentions Q193089.