Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_06_20-seq2> ?p ?o. }

Showing items 1 to 16 of 16 with 100 items per page.

2013_06_20-seq2 type Speech.
2013_06_20-seq2 number "2".
2013_06_20-seq2 date "2013-06-20".
2013_06_20-seq2 isPartOf 2013_06_20.
2013_06_20-seq2 spokenAs 18.
2013_06_20-seq2 spokenText "Labrīt! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Šodien noslēdzas jau otrais 11.Saeimas darba cēliens. Tādēļ vēlos uzrunāt jūs, lai sniegtu vērtējumu parlamenta veikumam pēdējā gada laikā un izteiktu novērojumus par mūsu kopējo sadarbību. Pirms gada jau norādīju, ka šī Saeima tika ievēlēta ļoti sarežģītos apstākļos, kad vēlētāju gaidas bija ļoti lielas un uzliktā latiņa - ļoti augsta. Ir pagājuši gandrīz divi gadi kopš 11.Saeimas ievēlēšanas, tomēr sabiedrības uzticība Saeimai un tās apstiprinātajam Ministru kabinetam ir gandrīz tāda pati kā 10.Saeimas darbības pēdējos mēnešos. Nenoliedzot to, ka šādu situāciju veido arī tīri emocionāla iedzīvotāju attieksme pret kopējiem valstī notiekošajiem procesiem, nepieciešams paškritiski vērtēt gan savus darbus, gan valsts pārvaldes sistēmu kopumā. Tas jādara, lai kopīgiem spēkiem varētu situāciju uzlabot. Šajā sakarā savas runas nobeigumā piedāvāšu dažus iespējamos risinājumus, lai kaut nedaudz mainītu pašreizējo kārtību valstī. Pašreiz ir nodrošināts varas līdzsvars, bet netiek nodrošināta attīstība, pieļaujot vāju politisko atbildību un veicinot traucējošu sāncensību, nevis kopdarbību. Godātie Saeimas deputāti! Vienas runas laikā nav iespējams sniegt visaptverošu analīzi visam, ko Saeima gada laikā ir paveikusi, tomēr dažus būtiskākos aspektus ir iespējams izcelt. Kā vienu no nozīmīgākajiem pieņemtajiem likumiem varu minēt Euro ieviešanas kārtības likumu, kas noteic to, kā Latvija no nacionālās valūtas, lata, pāries uz Eiropas Savienības vienoto valūtu - eiro. Līdz ar dalību eirozonā Latvija iegūs papildu stabilitāti. Eiro atvieglos darbu mūsu eksportētājiem, padarīs Latviju pievilcīgāku investīcijām un, visbeidzot, ciešāk iekļaus mūs Eiropas kopējā ekonomiskajā telpā, veicinot konkurētspēju un izaugsmi. Taču tikai no mums ir atkarīgs, vai Latvija spēs izmantot pasaules sniegtās iespējas savas labklājības vairošanai. Tāpat jāizceļ šā gada sākumā pieņemtais Fiskālās disciplīnas likums. Likuma mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu valsts attīstību un makroekonomisko stabilitāti, novērst izšķērdību un nesamērīgus budžeta tēriņus. Ievērojot minēto, ir pamats uzskatīt, ka mūsu valstī tiks saimniekots gudri un apdomīgi. Cits būtisks šajā sesijā paveiktais deputātu darbs ir Saeimas pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā. Šie grozījumi ir liels solis uz priekšu, lai nostiprinātu Latvijas pilsoņu kopumu un paplašinātu valsts tiesiskās saiknes ar tai piederīgajiem. Ilgi gaidītās un pašlaik veiktās izmaiņas piemēro Pilsonības likuma regulējumu mūsdienu pasaules pārmaiņām, ieskaitot Latvijas pievienošanos Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu saimei. Tajā pašā laikā akcentējams, ka vēstulē Saeimas priekšsēdētājai norādīju: dubultpilsonības pieļaujamības aspekti un nosacījumi ir jautājumi, kas būs aktuāli vēl ilgi. Tādēļ likumdevējam arī turpmāk jāvelta tam uzmanība un jāturpina darbs Latvijas pilsoņu kopuma saglabāšanā. Ir jāseko līdzi procesiem sabiedrībā, tās vērtībām un aktualitātēm, identificējot nepieciešamās izmaiņas un veicot korekcijas tiesiskajā regulējumā, kas saistīts ar dubultpilsonību. Šīs sesijas laikā Saeima ir pieņēmusi vairākus normatīvo aktu grozījumus, kas ir būtiski Latvijas uzņēmējiem, piemēram, pieņemti grozījumi Komerclikumā. Tie ierobežo reiderismu jeb komersantu prettiesisku pārņemšanu un stiprina kapitālsabiedrību dalībnieku, akcionāru un kapitālsabiedrību potenciālo pircēju tiesisko aizsardzību. Tāpat kā darot jebkuru citu darbu, arī likumu izstrādē gadās reizes, kad paveikto ir nepieciešams uzlabot. Tieši tādēļ šā gada laikā piecas reizes esmu izmantojis Satversmē paredzētās tiesības nodot Saeimai likumus otrreizējai caurlūkošanai. Jāteic, ka kopumā Saeimas deputāti ir veikuši nepieciešamās korekcijas jau pieņemtajos likumos saskaņā ar identificētajiem riskiem un nepilnībām. Kā uzskatāmi piemēri šajā sakarā minami grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, grozījumi Zinātniskās darbības likumā un grozījumi Aizsargjoslu likumā. Godātie deputāti! Attiecībā uz likumdošanas iniciatīvām jānorāda, ka pēdējā gada laikā esmu vairākas reizes vērsies Saeimā, lai piedāvātu grozīt spēkā esošos normatīvos aktus. Tāpat vēlos akcentēt, ka esmu izdevis arī vairākus rīkojumus jomās, kurās sadarbībā ar izpildvaru cenšamies risināt sabiedrībā aktuālus jautājumus. Piemēram, Tieslietu ministrija pašlaik izstrādā priekšlikumus pārāk detalizēta un sīkumaina tiesiskā regulējuma novēršanai. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija strādā pie priekšlikumiem, lai nodrošinātu iespēju agrāk iegūt vidējo izglītību. Visbeidzot, pamatojoties uz rīkojumu par priekšlikumiem lauksaimniecības zemes efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai, Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par zemes fonda izveides modeli. Jāteic, ka nepieciešama aktīva valdības un parlamenta darbība arī saistībā ar citiem problēmu jautājumiem, kurus iepriekš esmu akcentējis. Šajā sesijā tika pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā, tomēr piedziņas process joprojām nav pilnveidots tā, lai izveidotu saprotamu, saskaņotu un pārskatāmu likuma un tā pielikuma tekstu. Tāpat līdz šim nav atrisināts piespiedu nomas tiesiskā regulējuma jautājums, kas ir nepieciešams, lai līdzsvarotu zemes īpašnieku un dzīvokļu īpašnieku intereses. Ļoti ceru, ka šīs Saeimas laikā tiks radīts regulējums, kas novērsīs minētās nepilnības. Tomēr, atgriežoties pie runas sākumā pieteiktā jautājuma - sabiedrības zemās uzticības parlamentam un izpildvarai -, vēlos pieteikt vēl vienu iniciatīvu. Apmeklējot Latvijas pilsētas un novadus, esmu pārliecinājies, ka iedzīvotājiem ir apnicis tas, ka nepaiet ne pāris mēnešu pēc jaunas valdības sastādīšanas, kad jau sākas runas par iespējamu tās krišanu. Parasti starp koalīcijas partijām vienmēr atradīsies kāds politiskais spēks, kuram būs izdevīga pašmērķīga kašķēšanās un valdības šūpošana. Cita, visai bieži novērota parādība Latvijas politiskajā situācijā ir aina, kad acīmredzami vājš ministrs netiek nomainīts tikai tādēļ, ka to ierobežo koalīcijas līgums. Šāda kārtība ir pilnīgi ačgārna un pretrunā ar valsts un sabiedrības interesēm. Jānorāda, ka jau pirms gandrīz diviem gadiem vērsu uzmanību uz nepieciešamību sākt diskusiju konkrētu priekšlikumu izstrādei pārvaldes modeļa pilnveidošanai un 2012.gada jūnijā izveidoju speciālu ekspertu grupu, kas to paveiktu. Tādēļ konkrētas likumdošanas iniciatīvas formā šā gada rudenī Saeimai iesniegšu ekspertu grupas secinājumus. Esmu ieinteresēts konstitucionālajā reformā, izpildvaras stiprināšanā, un mērķis ir skaidrs: panākt efektīvāku izpildvaru - stiprāku, stabilāku valdību un lielāku premjera atbildību. Ir būtiski, lai darbotos Satversmes 55.pantā jau pašreiz nostiprinātais princips, ka Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem. Uzskatu, ka ir jāmaina pašreizējā kārtība un kolektīvās bezatbildības vietā jāvirzās uz premjera atbildību par savu komandu. Viens veids, kā varētu panākt efektīvāku un profesionālāku izpildvaru, ir atteikties no principa, ka parlaments apstiprina valdību kā kopumu. Pietiktu ar Ministru prezidenta apstiprināšanu Saeimā. Pēc apstiprināšanas amatā tikai premjers izvēlētos ministrus, ar kuriem kopā strādāt, un viņam nebūtu jālūdz parlamenta atbalsts, lai tos ieceltu amatā. Šāda regulējuma piemērs ir atrodams Vācijas un Somijas konstitūcijās, un minētā kārtība nenozīmē, ka tur ministri nenes politisko atbildību. Cits ieteikums varētu būt konstruktīvās neuzticības balsojums, kas paredz to, ka parlamenta deputātiem tajā pašā dokumentā, ar kuru ir ierosināta neuzticības izteikšana tā brīža premjeram, ir jānorāda arī jaunā Ministru kabineta vadītāja vārds. Tas nozīmē, ka neuzticības balsojums līdzšinējam Ministru prezidentam ir uzticības balsojums jaunajam. Protams, šāda veida priekšlikumi vienā dienā nespēs mainīt kopīgo politisko kārtību mūsu valstī, tomēr tie, manuprāt, būs soļi pareizajā virzienā. Proti, to rezultātā attiecības starp varas atzariem tiktu padarītas racionālākas un pašmērķīgie politiskie ķīviņi kaut nedaudz tiktu samazināti. Tāpat diskusijas vērts ir jautājums par mūsu politiskajām partijām. Neviens šo jomu nepārzina labāk par jums, godātie deputāti! Tad nu varam sev pavaicāt: cik spēcīga ir mūsu partiju sistēma? Vai tai ir spēcīgas saiknes pilsoniskajā sabiedrībā, un vai tā efektīvi pārstāv sabiedrības intereses politiskajās institūcijās? Visi šie jautājumi raisa nopietnas pārdomas. Mūsu partijas ir mazas, un diemžēl vairākums - arī ar īsu mūžu. Tas dezorientē vēlētājus, kuri zaudē interesi par politiku, kļūst ciniski vai pieslejas populistiem. Tādēļ jau Saeimas nākamās sesijas laikā aicinu jūs visus kopā pievērsties diskusijai par politisko partiju stiprināšanu, kuras rezultātā varētu tapt arī izmaiņas normatīvajos aktos. Daudzās Eiropas valstīs jau ilgu laiku pastāv izpratne par to, ka politiskās partijas nav vienkāršas nevalstiskās organizācijas. Partijas ir organizācijas, kuras iesaistās politikas veidošanā visas sabiedrības interesēs. Tādēļ tām ir iespējams izvirzīt zināmus nosacījumus, kuri atbilstu šim grūtajam uzdevumam, - piemēram, attiecībā uz biedru un nodaļu skaitu, detalizētām programmām vai iepriekšējo pieredzi. Manuprāt, šāds Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Pēc pāris dienām būs klāt latviešu visskaistākie svētki - Līgo un Jāņudiena, kas jau tradicionāli iezīmē atelpu jūsu darba cēlienā. Pateicos jums par sadarbību un novēlu uzkrāt spēkus rudens sesijai. Tai vēl vairāk nekā iepriekš būs nepieciešama domu skaidrība, lai priekšvēlēšanu gadā darbs noritētu iespējami konstruktīvā gaisotnē. Apsveicu visus Jāņus un Līgas, kas ir jūsu mājā! Lai jums visiem priecīgi Līgosvētki! Paldies. (Aplausi.)".
2013_06_20-seq2 language "lv".
2013_06_20-seq2 speaker Andris_Berzins-1944.
2013_06_20-seq2 mentions Q822919.
2013_06_20-seq2 mentions Q211.
2013_06_20-seq2 mentions Q957126.
2013_06_20-seq2 mentions Q193089.
2013_06_20-seq2 mentions Q458.
2013_06_20-seq2 mentions Q33.
2013_06_20-seq2 mentions Q1771611.
2013_06_20-seq2 mentions Q183.