Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_06_06-seq14> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2013_06_06-seq14 type Speech.
- 2013_06_06-seq14 number "14".
- 2013_06_06-seq14 date "2013-06-06".
- 2013_06_06-seq14 isPartOf 2013_06_06.
- 2013_06_06-seq14 spokenAs 17.
- 2013_06_06-seq14 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Runājot par šo priekšlikumu, šķiet, ka vienīgais jautājums, ko varētu uzdot, ir: kāpēc tas netika īstenots ātrāk? Svētkos 40 tūkstoši tautas mākslas kolektīvu dalībnieku brīvprātīgi vairākas dienas piedalās 62 pasākumu īstenošanā. Jau sagatavošanās procesā šie dalībnieki izmanto savus apmaksātos atvaļinājumus vai ņem bezmaksas atvaļinājumu, lai sagatavotu priekšnesumus. Dalībniekiem svētkos ir ļoti liela slodze, un viņiem svētku svinēšana iespējama pēc noslēguma koncerta oficiālās daļas. Minimums, kā mēs varam pateikties, ir dot iespēju piedalīties tautas sadziedāšanās daļā un neraizēties par to, ka nākamajā dienā jādodas darbā. Darba dienas pārcelšana ir cieņas un pateicības izrādīšana dalībniekiem par piecos gados ieguldīto darbu. Tas ir arī jautājums par vienlīdzīgām iespējām tiem dalībniekiem, kuri dzīvo vairāk nekā 100 kilometru attālumā no Rīgas un kuriem, lai laikus nokļūtu mājās, tūlīt pēc noslēguma koncerta jādodas uz autobusiem. Diez vai kāds var noliegt Dziesmu un deju svētku tradīcijas unikālo lomu latviešu tautas un Latvijas valsts kultūras dzīvē. 140 gadu pastāvēšanas laikā šim notikumam bijusi nenovērtējama loma latviešu nācijas pašapziņas formēšanās procesā un valstiskās neatkarības idejas īstenošanā un uzturēšanā. Tradīcijas ietvaros ir dzimusi Latvijas valsts himna, atzīšanu guvušas Latvijas valsts karoga krāsas, ietvars latviešu valodas nostiprināšanai Latvijā un kultūras mantojuma izzināšanai un tālāknodošanai. Padomju laikā tā bija iespēja uzturēt dzīvu neatkarīgas valsts ideju. Dziesmotā revolūcija bija iespējama, tikai pateicoties Dziesmu svētku tradīcijas izplatībai un spēkam. Jau desmit gadus Dziesmu un deju svētki guvuši arī starptautisku atzinību. 2003.gadā UNESCO pasludināja tradīciju par cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. 21.gadsimtā Dziesmu un deju svētki ir kļuvuši par visas pasaules latviešu un latviskai identitātei piederīgo satikšanās notikumu. Svētki reizi piecos gados Rīgā saved kopā visus Latvijas novadus, atspoguļojot mūsu kultūras daudzveidību un bagātību. Godātie kolēģi! Dziesmu un deju svētki ir viens no spēcīgākajiem Latvijas kā nacionālas valsts simboliem. Šie svētki - nepārspīlēju! - ir mūsu tautas bagātība, un tās sargātāju labsajūta ir mūsu pienākums. Mēs ikdienā pieņemam simtiem lēmumu, ar kuriem daļa sabiedrības mēdz būt neapmierināta. Es ceru, ka dažu indivīdu sīkas neērtības nevarētu kalpot mums par pamatu, lai nepieņemtu šo simbolisko un praktiski tik pareizo lēmumu. Darba dienas pārcelšanu atbalsta lielākā sabiedrības daļa. Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Aptauju centru šajā pavasarī ir veicis pētījumu par attieksmi pret darba dienas pārcelšanu. 80,2 procenti no aptaujātajiem to atbalstīja. Novērtēsim, kolēģi, to, kas mums ir patiesi vērtīgs, un izrādīsim pelnīto attieksmi pret to! Aicinu balsot „par”.".
- 2013_06_06-seq14 language "lv".
- 2013_06_06-seq14 speaker Raivis_Dzintars-1982.
- 2013_06_06-seq14 mentions Q822919.
- 2013_06_06-seq14 mentions Q211.
- 2013_06_06-seq14 mentions Q2660080.
- 2013_06_06-seq14 mentions Q7809.