Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_05_30-seq6> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2013_05_30-seq6 type Speech.
- 2013_05_30-seq6 number "6".
- 2013_05_30-seq6 date "2013-05-30".
- 2013_05_30-seq6 isPartOf 2013_05_30.
- 2013_05_30-seq6 spokenAs 17.
- 2013_05_30-seq6 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Ja neskaita taisnošanos ar sīkiem, formāliem ieganstiem un tādiem argumentiem kā „nav vēl pienācis īstais laiks”, „par to vēl ir nepietiekoši diskutēts, lai vispār formulētu mērķus un izdarītu konceptuālu izvēli”, tad pretestību šim likumprojektam pamato divos dažādos veidos. Vieni teic, ka mērķis esot labs, bet tas esot jādara neuzkrītošāk, viltīgāk, neizsaucot pretreakciju. Otri ir tādi, kas principā ir pret vienotu izglītības sistēmu valsts valodā. Vispirms par pirmajiem. Pirmkārt, man šķiet, ka vismaz tik būtiskos un tautas nākotnei izšķirošos jautājumos gluži vienkārši ir jābūt godīgiem. Nekad nebūs tā, ka visa sabiedrība domās vienādi. Īpaši jutīgajos nacionālajos jautājumos. Taču tas minimums, kas būtu nepieciešams, ir nemānīt cilvēkus un runāt atklātu valodu. Vēl šodien dzirdam, ka Atmodas laikos kāds kādam esot solījis automātiski pilsonību visiem. Ej nu atrodi, kurš un ar kādām pilnvarām kaut ko tik absurdu būtu solījis, bet pieminēts tas tiek vēl šodien. Vienmēr labāk ir runāt atklātu valodu. Īstermiņā tas var saniknot, tas var izsaukt neapmierinātību, bet ilgtermiņā cilvēks spēj daudz labāk pieņemt, ka ne viss notiek pēc viņa gribas, bet ne krāpšanu un ne to, ka viņu muļķo. Un, pat ja tomēr izvēlētos slepenas latviskošanas taktiku, būtu jābūt pilnai pārliecībai, ka gan valdošā vara, gan Izglītības un zinātnes ministrijas vadība un ierēdniecība vēl 10 un vairāk gadus uz priekšu būs pārliecinātas šīs taktikas piekritējas un entuziastes. Es tiešām neredzu pamatu šādam optimismam. Savukārt, ja runājam par otro grupu - tiem, kas uzskata, ka izglītība divās valodās ir saglabājama norma -, manuprāt, viņi faktiski legalizē divvalodību. Kāda ir izglītības sistēma, tāda ir arī sabiedrība un valsts. Ir ļoti loģiski, ja referendumā balso par divām valsts valodām un vienlaikus iestājas arī par bilingvālo izglītību. Turpretī diezgan šizofrēniski, man šķiet, ir tas, ka ar vienu roku balso pret divvalodību, bet ar otru roku stiprina to pašos pamatos - izglītības sistēmā. Jūs teiksiet, ka 2014.gads... ka tādu un tādu apsvērumu dēļ tas ir par agru. Tad ieviesīsim latviešu valodu bērnudārzos no 2015.gada! Par detaļām, kā to izdarīt, var diskutēt, bet to nevar darīt bezgalīgi. Un pats galvenais - ir jādod skaidrs signāls izglītības iestādēm, pedagogiem un visai sabiedrībai: Latvijas valsts virzās uz mērķi: valsts skolas - valsts valodā. Un lai kāds mēģina pārliecināt, ka tā nav Latvijas pilsoņu vairākuma griba! Ar ko tie Latvijas bērni, kuri dzimuši Rietumu trimdā, atšķiras no tiem, kas dzimst Latvijā? Kāpēc vieni var skoloties tās valsts valodā, kurā viņi dzīvo, vienlaikus saglabājot savas saknes, bet citi to nevar? Vai tiešām tā ir nespēja vai varbūt daļas vecāku šovinisms un iekarotāju domāšana? Ja jau mēs pieņemam, ka Latvijā konkurences valoda būs latviešu valoda, tad kāpēc daļu bērnu atstājam nevienlīdzīgā stāvoklī? Vai varbūt kāds pragmatiski vai intuitīvi latviešu valodai ir paredzējis citu lomu? Es ceru, ka Saeimas vairākums tomēr ne. Es aicinu balsot par latvisku Latviju un par grozījumiem Izglītības likumā. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)".
- 2013_05_30-seq6 language "lv".
- 2013_05_30-seq6 speaker Raivis_Dzintars-1982.
- 2013_05_30-seq6 mentions Q822919.
- 2013_05_30-seq6 mentions Q211.
- 2013_05_30-seq6 mentions Q957126.
- 2013_05_30-seq6 mentions Q1576026.
- 2013_05_30-seq6 mentions Q164226.
- 2013_05_30-seq6 mentions Q2484354.