Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_03_14-seq374> ?p ?o. }

• 2013_03_14-seq374 type Speech.
• 2013_03_14-seq374 number "374".
• 2013_03_14-seq374 date "2013-03-14".
• 2013_03_14-seq374 isPartOf 2013_03_14.
• 2013_03_14-seq374 spokenAs 84.
• 2013_03_14-seq374 spokenText "Tad, ja samaksātie kredītprocenti pārsniedz šos ierobežojumus, par šo samaksāto procentu apmēru ir jāpalielina apliekamais ienākums un jānomaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis 15 procentu apmērā. Pirms es runāju tieši par savu priekšlikumu būtību, es vēlos uzsvērt, ka es atbalstu uzņēmuma... procentu griestu noteikšanu. Es atbalstu šādus ierobežojumus, bet tieši šie divi ierobežojumi tādā redakcijā, kāda tā šobrīd ir likumā, ir nesamērīgi, tie neatbilst faktiskajiem uzņēmējdarbības finansēšanas tirgus apstākļiem. Šie divi ierobežojumi ir arī diskriminējoši gan pret biznesa iesācējiem, gan pret mazkapitāla sabiedrībām, kā arī pret uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešamas milzīgas investīcijas pamatlīdzekļos tajās biznesa nozarēs, kurās ieguldījumu atmaksāšanās ir paredzama ilgtermiņā. Proti, pirmajos darbības gados ir novērojams, ka šiem uzņēmumiem nav pozitīvu peļņas rādītāju, kas samazina uzreiz pašu kapitālu. Pirmais priekšlikums no manas puses ir par to, ka ir jāpalielina koeficients, ar kuru mēs reizinām to statistisko rādītāju, ko šobrīd nosaka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma grozījumi. Tātad šis statistiskais rādītājs būs Latvijas Bankas vidējā svērtā kredītlikme gadā, ko kredītiestādes piedāvā uzņēmējiem, un šis koeficients iepriekš bija 1,2, bet tagad mans priekšlikums ir par 1,5. Es gribu uzsvērt to, ka uzņēmējiem ne vienmēr ir iespēja aizņemties kredītu tieši bankās. Īpaši šobrīd, kad bankas ļoti stingri vērtē uzņēmumus. Bieži vien uzņēmumam savu darbību turpināt ir iespējams ar aizņēmumiem, kas saņemti no citām juridiskajām personām. Tās pašas līzinga kompānijas neietilpst to kredītiestāžu sarakstā, kuras mēs ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu akceptējam kā uzticamas kredīta devējas. Tāpēc es uzskatu, ka pat tad, ja nākošgad - 2014.gadā - mēs, iespējams, pāriesim... visdrīzāk, ka pāriesim uz eiro valūtu, mums šī atļautā... pieļaujamā kredītprocentu likme būs jāskatās no kredītbanku eiro likmēm. Piemēram, 2012.gadā tie bija tikai 3,8 procenti - šī vidējā svērtā gada likme. Ja mēs tai piemērojam koeficientu 1,2, tad pieļaujamā kredītprocentu likme, par kuru uzņēmējs drīkstētu aizņemties naudu, ir tikai 4,7 procenti. Padomājiet, vai visiem uzņēmumiem ir iespējas aizņemties naudu par 4,7 procentiem? Nebūt nav tāda situācija. Es domāju, ka šobrīd kredīts dažbrīd var izmaksāt pat līdz 10 procentiem. Un šeit, protams, ir arī svarīgi, vai kredīts ir nodrošināts vai nav. Ir jāzina, kādus personiskos galvojumus uzņēmējs dod pretī jau tad, kad viņš aizņemas šo kredītu. Tā ka mana pirmā priekšlikuma būtība ir palielināt šo koeficienta likmi uz 1,5, lai šī pieļaujamā procentu likme tomēr būtu samērīga esošajos finansēšanas tirgus apstākļos. Otrais ierobežojums, kas šobrīd ir iestrādāts likumā, paredz uzturēt šo tīro pašu kapitāla apmēru vismaz 25 procentu apmērā no uzņēmuma kredītsaistību apmēra. Un šis ir pavisam aplams ierobežojums. Kā tas radās? 2010.gadā, kad Eiropas Komisija norādīja mums uz to, ka Latvijas valsts nedrīkst diskriminēt nerezidentus kā aizdevējus, jo mums bija lielāki ierobežojumi attiecībā uz nerezidentu aizdevējiem, tā vietā, lai šo diskrimināciju likvidētu, pēc Finanšu ministrijas piedāvājuma likumā tika iestrādāti ierobežojumi visiem, lai tad šī diskriminācija ir vienāda... nevis diskriminācija, bet lai tad šie ierobežojumi attiecas uz visiem - gan uz nerezidentiem, gan arī uz rezidentiem attiecībā uz šo pašu kapitālu. Principā situācija ir iznākusi diezgan absurda. Proti, 2010.gada maijā mēs pieņēmām izmaiņas Komerclikumā, ļaujot dibināt mazkapitāla SIA, mazkapitāla uzņēmumus, proti, paredzot, ka pamatkapitālam obligāti nav jābūt 2000 latiem. Kopš 2010.gada maija līdz pat šim brīdim mums ir nodibināti 30 tūkstoši uzņēmumu, un divas trešdaļas no visiem uzņēmumiem, kas ir nodibināti šajā periodā, ir mazkapitāla uzņēmumi. Cita lieta, vai tie ir perspektīvi dalībnieki uzņēmējdarbībā vai nav. Ne mums par to spriest. Tas ir uzņēmēju risks un atbildība. Bet kaut kādā veidā sodīt viņus ar šādu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu, ka mēs tevi sodām tāpēc, ka tavs paša kapitāls ir nepienācīgs, arī nedrīkstētu. Finanšu ministrijas viedoklis par to, kāpēc ir vajadzīgs šāda pašu kapitāla ierobežojums tad, kad uzņēmējs izšķiras par aizņēmuma ņemšanu, ir šāds: mēs gribam audzināt aizņēmējus. Uzliekot šādu pašu kapitāla prasību, mēs gribam brīdināt kredītdevējus, lai viņi šādiem uzņēmumiem nemaz nedod naudu. Kas tas par absurdu! Šim likumam nav tāda uzdevuma - mācīt vai pamācīt kredītdevējus. Kredītdevēji paši uzņemas šo risku - sniegt uzņēmējam kredītu vai ne. Nu, piemēram, tās pašas līzinga kompānijas... piemēram, Swedbank un Unicredit banka, Nordea banka... Tajā brīdī, kad uzņēmējs dodas uz banku un grib saņemt aizņēmumu pamatlīdzekļu iegādei, automātiski līgums tiek slēgts nevis ar banku, bet ar šo banku meitasuzņēmumiem - Swedbank līzings, Unicredit līzings, Nordea līzings un tā tālāk. Automātiski šie kredītdevēji uzreiz „iekrīt”... nu, kā tie, kas nav uzticami no likuma viedokļa, un mums ir uzreiz jāsāk vērtēt, jā, šie ierobežojumi. Un ko tad tajā brīdī, piemēram, tāda līzinga kompānija skatās? Protams, tā skatās bilanci... Drīkstu izmantot šīs divas minūtes?".
• 2013_03_14-seq374 language "lv".
• 2013_03_14-seq374 speaker Elina_Silina-1977.
• 2013_03_14-seq374 mentions Q211.
• 2013_03_14-seq374 mentions Q4294791.
• 2013_03_14-seq374 mentions Q193089.
• 2013_03_14-seq374 mentions Q687709.
• 2013_03_14-seq374 mentions Q8880.
• 2013_03_14-seq374 mentions Q1145493.
• 2013_03_14-seq374 mentions Q1123823.