Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_03_14-seq298> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2013_03_14-seq298 type Speech.
- 2013_03_14-seq298 number "298".
- 2013_03_14-seq298 date "2013-03-14".
- 2013_03_14-seq298 isPartOf 2013_03_14.
- 2013_03_14-seq298 spokenAs 10.
- 2013_03_14-seq298 spokenText "Labdien, augsti godātais Prezidij! Labdien, kolēģi! Es vēlos jums atgādināt, ka šis likums tika atvērts pēc viena konkrēta gadījuma. 2012.gada 22.februārī veikaliņā „Mājas svētība” ienāca divi vīrieši. Viena no īpašniecēm, Renāte, klausījās ziņas Latvijas Radio 3 - Klasika. Civilā tērptie kungi teica, ka esot Valsts policijas darbinieki, un prasīja uzrādīt licenci, kas ļauj klausīties mūziku. Renātei tādas nebija. Veikaliņam toreiz uzlika minimālo iespējamo sodu, tie bija 500 lati, kas faktiski pielika punktu jau tā lielu peļņu nenesošam biznesam. Pēc iepriekšminētā gadījuma var secināt, ka problēma sastāv vismaz no divām daļām. Pirmā - tie ir nesamērīgi sodi ar minimālo slieksni 500 lati, un šī problēma - upurēt vienu Latvijas uzņēmumu - ir atrisināta ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Un otra - iedzīvotājiem neskaidrie publiskā izpildījuma un tarifu noteikšanas kritēriji. Un, manā skatījumā, diemžēl šo problēmu mēs vēl joprojām neesam atrisinājuši un nespējam atrisināt arī ar piedāvātajiem grozījumiem. Šobrīd publiskā izpildījuma jaunā definīcija skan sekojoši: publisks izpildījums - tas ir darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem. Šis formulējums ir ļoti plaši interpretējams, uz ko norādīja gan vairāki Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, gan arī darba devēju pārstāvji. Tikpat plaši interpretējami ir arī tarifa noteikšanas kritēriji, kuri ietverti 6.priekšlikumā. Arī minot konkrētus piemērus, kad vajag un kad nevajag iegādāties licenci, viedokļi darba devējiem, Saeimas deputātiem un autortiesības pārstāvošajām organizācijām joprojām atšķiras tieši atšķirīgās interpretācijas dēļ. Pieļauju domu, ka arī policijas darbinieki, veicot pārbaudi konkrētā uzņēmumā, var dažādi interpretēt apstākļus, kad vajag vai attiecīgi nevajag iegādāties licenci. Un teorētiski tas nozīmē, ka mēs atkal esam tur, kur bijām pirms gadiem saistībā ar „Mājas svētību”. Un mērķis, kādēļ likums tika atvērts, joprojām nav sasniegts, jo skaidri un saprotami kritēriji sabiedrībai tā arī netika izstrādāti. Protams, šobrīd ir iestrādāti dažādi uzlabojumi, kas ir labvēlīgi darba devējam un autoriem, toties galvenais jautājums par skaidriem kritērijiem paliek bez atbildes. Mums priekšā ir vēl trešais lasījums, taču intuīcija man saka, ka mēs diez vai uz to sagaidīsim citus - kardināli atšķirīgus priekšlikumus. Toties šo jautājumu var atrisināt pašregulācijas ceļā, parakstot sadarbības memorandu starp darba devējiem un autortiesības pārstāvošajām organizācijām. Līdz ar to es jau atkārtoti no Saeimas tribīnes vēlos vērsties pie darba devēju pārstāvjiem, piemēram, pie Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un pie Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī pie autortiesību organizācijām AKKA/LAA un „Laipa” ar aicinājumu sabiedrības labā apsēsties pie viena galda un izstrādāt saprašanās un sadarbības memorandu, kura ietvaros tad tiktu atrunātas visas detaļas un tiktu ieviesta skaidrība, kam un kuros gadījumos ir jāiegādājas licence, kas ļauj klausīties mūziku.".
- 2013_03_14-seq298 language "lv".
- 2013_03_14-seq298 speaker Vladimirs_Reskajs-1984.
- 2013_03_14-seq298 mentions Q822919.
- 2013_03_14-seq298 mentions Q211.
- 2013_03_14-seq298 mentions Q872.
- 2013_03_14-seq298 mentions Q22116518.