Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_03_07-seq109> ?p ?o. }

• 2013_03_07-seq109 type Speech.
• 2013_03_07-seq109 number "109".
• 2013_03_07-seq109 date "2013-03-07".
• 2013_03_07-seq109 isPartOf 2013_03_07.
• 2013_03_07-seq109 spokenAs 69.
• 2013_03_07-seq109 spokenText "Paldies. Godātie kolēģi! Tik tiešām šī diskusija, kaut arī tā konkrēti par šo priekšlikumu ir pirmo reizi, par šo tēmu ir notikusi jau vairākkārt. Līdz ar to es arī šeit, no šīs tribīnes, gribu atzīt, ka visiem ir argumenti un visiem ir taisnība. Taču mums ir jāpanāk, manuprāt, arī politiska izšķiršanās par šādu ļoti nozīmīgu jautājumu, kad vienas intereses būtiski saduras ar otrām interesēm. Un, proti, mēs runājam par divām Satversmē aizsargātām pamattiesībām: gan par 105.pantā nostiprinātajām tiesībām uz īpašumu (tur noteikts, ka īpašuma tiesības var ierobežot tikai un vienīgi saskaņā ar likumu), gan par 115.pantā nostiprinātajām ikviena tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē. Un abas šīs pamattiesības ir nozīmīgas. Un tātad visos jautājumos, kuri skar īpašuma tiesības, investīcijas un kuros būvniecība varētu radīt iespējamu vides aizskārumu, tieši ar likumu ir jānoregulē, kā šādās situācijās rīkoties. Un pēc būtības, manuprāt, tā īpaši juridiski neiedziļinoties, varētu šķist - kas nu tur liels, ja būvnieks strīdas ar vides aizstāvjiem? Bet mums, valsts pārstāvjiem, ir jānosaka arī, lai šis regulējums, kā šie strīdi tiktu atrisināti, būtu tiešām paredzams gan laika ziņā, gan arī regulējuma ziņā un lai mēs varētu tiešām runāt par tādu efektīvu tiesisko paļāvību. Un pašreizējais regulējums būvniecības jomā paredz, ka būvatļaujas darbības apturēšana notiek tātad līdz ar pieteikuma iesniegšanu administratīvajā tiesā un ar tās apstrīdēšanas dienu. Un tas ir administratīvajam procesam piekritīgs strīds starp iedzīvotāju, kurš vēlas aizstāvēt savas publiskās subjektīvās tiesības, un pašvaldību. Un tātad likums nebūt nenosaka, ka tas ir strīds starp būvnieku un iedzīvotāju; tas ir strīds starp pašvaldību un sūdzībnieku - iedzīvotāju, kurš nav apmierināts ar savas pašvaldības rīcību. Un pēc būtības tātad mēs šeit runājam, ka būvnieks, kurš kaut kādā ziņā noraugās uz to no malas... Cik ilgs laiks būs nepieciešams, kamēr šis iedzīvotājs, kurš nav apmierināts ar pašvaldības izdoto būvatļauju, panāks, viņaprāt, savu taisnību tiesā? Palūkosimies, kā ir praksē! Praksē tik tiešām ir tā, ka galu galā tiesa, kad tā pieņem šo savu galīgo nolēmumu, pusē no gadījumiem ir atzinusi, ka būvatļauja ir bijusi ar trūkumiem. Taču tikpat daudzos gadījumos būvnieki visbeidzot ir saņēmuši gandarījumu. Viņiem ir pateikts: „Jā, ar tavu būvatļauju viss ir bijis kārtībā.” Un līdz ar to, pastāvot šādam regulējumam, pusē gadījumu, katrā otrajā gadījumā, mēs būvniekam nedodam nedz tiesisko paļāvību, nedz arī iespēju aizsargāt savas Satversmes 105.pantā nostiprinātās tiesības uz īpašumu un tik tiešām ļaujam viņam vienīgi noraudzīties, kā strīdnieks ar pašvaldību valsts tiesā strīdas par savu taisnību. Un tādējādi man šķiet, ka šis priekšlikums, kur tiesa no tāda pastkastītes principa, ka līdz ar pieteikuma ienākšanu tiesā būvniecības process tiek apturēts uz izvērtēšanu pēc būtības, pāriet tātad uz šo pagaidu noregulējuma institūtu, kur iesniedzējam ir ne vien jānorāda, ka viņš iebilst pret administratīvo aktu, bet arī jānorāda, ka ir būtisks kaitējums videi vai arī šis administratīvais akts ir pirmšķietami prettiesisks... tādējādi ir arī jānorāda, ko pašvaldība nav ņēmusi vērā un ko pašvaldība ir pārkāpusi, un tas, manuprāt, varētu tomēr dot iespēju, ka šie strīdi tiktu efektīvāk izskatīti. Un es saprotu arī juridiskos argumentus, kas ir izskanējuši gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, gan arī kas izskanējuši publiskajā diskusijā, ka pēc būtības tiesa vienmēr vērtē, saņemot pieteikumu. Un tik tiešām tā arī ir, ka arī pieteikums ir jāpamato, lai tiesa nevar ierosināt lietu tad, ja kāds iesniedz pieteikumu, ka viņam kaut kas nepatīk. Diemžēl realitāte ir tāda: ja tiesa saņem pieteikumu, kurā iesniedzējs balstās uz Satversmes 115.pantu un norāda, ka viņam Satversmē nodrošinātās tiesības ir aizskartas... ja viņš atsaucas uz Orhūsas konvenciju, tad tiesnesis šādu lietu ierosina. Un tad pēc tā sauktā pastkastītes principa tik tiešām process automātiski tiek apturēts. Tādējādi es nedomāju, ka šeit ir juridiskas dabas strīds, bet šeit ir nepieciešama politiska izšķiršanās, kā mēs šādus strīdus turpmāk vēlamies risināt. Un līdz ar to es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.".
• 2013_03_07-seq109 language "lv".
• 2013_03_07-seq109 speaker Inese_Libina-Egnere-1977.
• 2013_03_07-seq109 mentions Q16347646.
• 2013_03_07-seq109 mentions Q25319.