Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_02_14-seq359> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2013_02_14-seq359 type Speech.
- 2013_02_14-seq359 number "359".
- 2013_02_14-seq359 date "2013-02-14".
- 2013_02_14-seq359 isPartOf 2013_02_14.
- 2013_02_14-seq359 spokenAs 17.
- 2013_02_14-seq359 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Kopš brīža, kad tika atjaunots Civillikums, līdz apmēram 2005.gadam judikatūrā valdīja uzskats, ka līgumsoda apmērs nav ierobežojams. Tas ir nosakāms, pusēm savstarpēji vienojoties. 2005.gadā judikatūrā sāka veidoties jauna pieeja, un kādā lietā Senāts atzina, ka līgumsods ir pārmērīgs un pretējs labas ticības principam un ir būtiski samazināms. Tas bija pirmais solis, ja tā varētu teikt, arī uz domāšanas maiņu. Tiesību zinātnieki daudzus gadus ir diskutējuši par līgumsoda mērķi un tā apmēru. Šo diskusiju rezultātā 2009.gadā tika pieņemti grozījumi Civillikumā, kas paredzēja parādnieka tiesības prasīt līgumsoda samazinājumu. Tomēr jautājums, vai šī problēma ir tikusi atrisināta, drīzāk rezultējās ar atbildi - nē. Un te es varu un arī gribētu citēt profesoru Kalvi Torgānu, kurš raksta par to, ka līgumsods būtu nosakāms konkrētā summā un ka tiek apsvērti ierosinājumi noteikt maksimālo līgumsoda procentu apmēru un dienu skaitu, ar kādu aprobežot līgumsoda rēķināšanu. Tātad tā ir tā iniciatīva, ko mēs šobrīd apskatām likumprojekta veidā. Tomēr ir jāmaina arī izpratne par līgumsoda dabu un, kā saka profesors Torgāns, pašlaik tiesu cīņa par pārmērīgiem līgumsodiem atgādina cīņu ar ļaunu slimību, kurā ārsti nocērt vienu vai otru metastāzi, bet nenovērš pašu slimību. Jāteic, ka vairākums tiesību zinātnieku, par ko pārliecinājās arī Juridiskā komisija, ir nonācis pie profesora Torgāna paustajām atziņām, proti, ka Latvijā ir jāatgriežas pie līgumsoda kā civiltiesisku saistību pastiprināšanas līdzekļa, pie tādas izpratnes, kas atbilst civiltiesību pamatprincipam - nodrošināt ekvivalenci mantiskajās attiecībās un izslēgt pārmērīgu iedzīvošanos uz citu tiesisko attiecību dalībnieku neveiksmju un neizdarību rēķina. Tāpēc nosakāms, ka līgumsodu nevar noteikt atkārtoti vai procentuāli pieaugošu maksājumu veidā. Civiltiesisko stabilitāti nevar panākt ar bargu sodu eskalāciju. Ja saistību pārkāpums rada negatīvas mantiskas sekas, tad cietušajam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību, attiecīgi, protams, pierādot šo zaudējumu atlīdzības apmēru. Un vēl būtiski ir arī kavējuma procenti, kas ir maksa par sveša kapitāla lietošanu, un, veiksmīgi saimniekojot, tos parasti sedz no paredzamiem ienākumiem. Šī maksa savā ziņā ir ierobežojama, nosakot, ka tā nevar būt nesamērīga un pretēja godīgai darījumu praksei. Juridiskajā komisijā tika uzklausīti vairāki tiesību zinātnieki, un Juridiskā komisija pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu, tātad likumprojektu „Grozījumi Civillikumā”, par kura būtību es jau daļēji informēju. Un tomēr gribu norādīt, ka šie grozījumi paredz, ka līgumsodu nedrīkst noteikt vairākkārtīgu, respektīvi, atkārtotu, vai procentuāli pieaugušu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei, kas, manuprāt, ir ļoti būtiski. Iespējams, ka ir nepieciešami kādi precizējumi, uz ko norādīja atsevišķi tiesību zinātnieki. Piemēram, Dzelzceļa pārvadājumu likuma 61.pantā ir noteikts līgumsods par piegādes termiņa nokavējumu. Līgumsods ir noteikts procentos pieaugošā veidā atkarībā no nokavēto dienu skaita. Ir bijusi arī tāda ideja, kas izskanēja komisijā, proti, ka varbūt līdzīgs regulējums (var diskutēt par procentuālo apmēru) ir nosakāms komerctiesību jomā, piemēram, būvniecībā. Bet es domāju, ka šīs diskusijas noteikti turpināsies vēl starp lasījumiem un ka mēs atradīsim labāko risinājumu, lai sasniegtu mērķi. Un ir pilnīgi skaidrs, ka līgumsods nevar būt tāds instruments, ar kura palīdzību, piemēram, parādnieks zaudē savu mājokli. (No zāles dep. J.Urbanoviča starpsaucieni.) Un, ja mēs skatāmies no tādas sodošās funkcijas, tad tie laiki, kad tiem, kuri nespēja pildīt saistības, nocirta roku vai kādu citu ķermeņa daļu, ir beigušies. Līdz ar to Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_02_14-seq359 language "lv".
- 2013_02_14-seq359 speaker Gaidis_Berzins-1970.
- 2013_02_14-seq359 mentions Q822919.
- 2013_02_14-seq359 mentions Q211.
- 2013_02_14-seq359 mentions Q164247.
- 2013_02_14-seq359 mentions Q130614.