Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_02_07-seq126> ?p ?o. }

• 2013_02_07-seq126 type Speech.
• 2013_02_07-seq126 number "126".
• 2013_02_07-seq126 date "2013-02-07".
• 2013_02_07-seq126 isPartOf 2013_02_07.
• 2013_02_07-seq126 spokenAs 69.
• 2013_02_07-seq126 spokenText "Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei! Tātad es gribētu dažus vārdus bilst par šo likumprojektu, un jāsaka tā, ka šis likumprojekts tika izstrādāts un iesniegts, pamatojoties uz izglītības iestāžu vadītāju un arī vecāku organizāciju, kā arī uz Izglītības kvalitātes valsts dienesta novērojumiem praksē, tātad praktiskajā darbībā, jo pastāv dažāda izpratne par koleģiālo institūciju darbību, proti, par to, kāda ir izpratne par izglītības iestādes pašpārvaldi un kāda ir izpratne par izglītības iestādes padomes darbību. Proti, Izglītības likuma 31.pants nosaka, ka izglītības iestādes pienākums ir izveidot izglītības iestādes pašpārvaldi kā koleģiālu institūciju, kura darbojas saskaņā ar tās nolikumu. Savukārt Vispārējās izglītības likuma 13.pants nosaka, ka vispārējās izglītības iestādes pienākums ir izveidot izglītības iestādes padomi. Pašreiz spēkā esošajos normatīvajos aktos ir noteikta un Izglītības likumā ir definēta izglītības iestādes pašpārvalde, kuras sastāvu veido izglītības iestādes dibinātāju pārstāvju, izglītojamo, viņu vecāku un izglītības iestādes darbinieku deleģēti pārstāvji. Savukārt Vispārējās izglītības likumā ir noteikta izglītības iestādes padome, kura sastāva ziņā ir praktiski identiska ar to, kas ir noteikta Izglītības likumā. Tātad šīs institūcijas dublējas, jo, piemēram, ir noteikts, ka izglītības iestādes padomes sastāvā ir jābūt izglītības iestādes vadītājam, izglītojamo, viņu vecāku, izglītības iestādes darbinieku un pašvaldību pārstāvjiem, un var tikt iekļauti arī izglītības iestādes dibinātāju pārstāvji. Līdz ar to no minētajām likuma normām izriet tas, ka abu institūciju funkcijas pārklājas, un arī sastāva ziņā tātad pārstāvība pārklājas. Un arī tas, ka abas šīs institūcijas tiek veidotas no vienu un to pašu sabiedrības grupu pārstāvjiem: kā jau es minēju, izglītojamie, vecāki, iestādes dibinātāji, iestādes darbinieki un arī pedagogi... Un jāsaka, ka pēc tās sēdes, kas notika Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, arī es esmu pateicīga kolēģiem par auglīgo diskusiju un priekšlikumiem, un vēl visiem citiem argumentiem, kas izkristalizējās šīs sēdes laikā. Arī Izglītības un zinātnes ministrijā tiks izveidota darba grupa, kas turpinās darbu pie šiem jautājumiem, jo tiešām, jā, ir jāsakārto arī tie jautājumi, kas attiecas uz to, lai saprastu, kāda ir loma izglītības iestādē vecāku padomei, skolēnu pašpārvaldei, izglītības iestādes pedagogu padomei, un tātad arī gan izglītības sektora pārstāvji, gan arī vecāki, gan arī skolēnu pašpārvalžu pārstāvji prasa, lai mēs pilnveidotu likumos šīs lietas. Un tad arī jāsaka tas, ka arī Izglītības kvalitātes valsts dienests savās pārbaudēs ir konstatējis, kā jau es iepriekš minēju, ka nav šīs vienotās izpratnes arī pašu izglītības iestāžu... pašās izglītības iestādēs. Un to arī apliecināja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skolu direktori, kas piedalījās, jo nereti ir situācija, ka izglītības iestāde uzskata, ka, ja tā var izteikties, jumta likums ir Izglītības likums, un vadās pēc tā, ka nodibina tikai šo izglītības iestādes pašpārvaldi. Savukārt ir citas izglītības iestādes, kas izveido tikai šo padomi. Bet ir skolas, kas izveido abas divas šīs koleģiālās institūcijas un arī apstiprina to, ka reāli praksē darbojas tikai viena no tām. Un jāsaka, ka arī vecāku organizācijas 2012.gada laikā bija veikušas vērienīgu pētījumu, kur tika aptaujāts vairāk nekā tūkstotis respondentu un tika veiktas arī ekspertu intervijas, un arī šī pētījuma secinājumos ir norādīts, ka ir nepieciešams pilnveidot Izglītības likumu un sniegt precīzākas definīcijas šīm institūcijām, kurām ir tātad jelkāda loma, ietekme izglītības iestāžu darba organizēšanā. Un tātad būtiskākais mērķis ir panākt to, ka mēs no viena likuma izslēdzam vienu no šīm institūcijām - šajā gadījumā no Vispārējās izglītības likuma - un definējam to Izglītības likumā, pilnveidojot... tātad norādot šīs koleģiālās institūcijas pārstāvību, tātad to, kādiem pārstāvjiem tur ir obligāti jābūt, kā arī pilnveidojot šīs koleģiālās institūcijas funkcijas. Un tas arī noteikti veicinātu šo izglītības iestāžu iekšējo darbību, kā arī sadarbību, noteikti uzlabotu tātad šo... nodrošinātu kvalitatīvāku un vispusīgāku sadarbību gan ar vecāku padomi, gan ar izglītības iestādes dibinātājiem, gan ar pašvaldībām, gan arī ar iestādes darbiniekiem, gan arī, protams, ar skolēnu pašpārvaldēm. Un tad šis dialogs noteikti būtu sekmīgāks un tiktu arī sakārtoti, kā jau es teicu, tīri organizatoriski jautājumi. Tā ka es lūdzu visus kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un arī vēlreiz izsaku pateicību kolēģiem no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, jo ir skaidrs, ka darba vēl būs diezgan daudz, lai likumu sakārtotu attiecībā uz šo jautājumu. Bet tas ir, kā saka, sākums šo koleģiālo institūciju sakārtošanas jomā. Paldies. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2013_02_07-seq126 language "lv".
• 2013_02_07-seq126 speaker Inga_Vanaga-1980.
• 2013_02_07-seq126 mentions Q822919.
• 2013_02_07-seq126 mentions Q957126.