Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_01_31-seq96> ?p ?o. }

• 2013_01_31-seq96 type Speech.
• 2013_01_31-seq96 number "96".
• 2013_01_31-seq96 date "2013-01-31".
• 2013_01_31-seq96 isPartOf 2013_01_31.
• 2013_01_31-seq96 spokenAs 49.
• 2013_01_31-seq96 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Prezidij! Cienījamie deputāti! Tātad mēs visi zinām: lai kāda no valstīm kvalificētos eirozonai, ir paredzēti tā sauktie Māstrihtas kritēriji. Ko tie nozīmē? Tie nozīmē, ka valstī ir zems budžeta deficīts, zema inflācija, zemas procentu likmes tirgū, zems valsts ārējā parāda līmenis un stabila, „nestaigājoša” valūta. Šos rādītājus Latvija izpilda kopš septembra, un, manuprāt, tas, ka Latvija tajos iekļaujas, ir ļoti spēcīga zīme. Par Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu. Te parādās ļoti interesants kritērijs, tā sauktais... es pat nezinu, kā to varētu nosaukt, - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas eiro ieviešanas kritērijs. Un te ir dažādi skaitļi salikti kopā... Bet jebkurā gadījumā, protams, esot eirozonā, mēs pie šiem rādītājiem nonāksim ātrāk, nekā būdami ārpusē. Par to nav šaubu! Nesen man Spānijā bija tikšanās ar Spānijas Centrālās bankas vadītāju un finanšu ministru. Viņi teica: „Bez būšanas Eiropas Savienībā, bez eiro Spānija nekad 20 gadu laikā nebūtu izdarījusi šo straujo lēcienu - no 40 procentiem kopprodukta uz vienu iedzīvotāju līdz 100 procentu rādītājam, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju.” Tagad Spānijā mazlietiņ ir recesija un kādu brīdi varbūt šie rādītāji mazināsies, bet šis solis ir bijis ļoti, ļoti saredzams. Tas pats attiecas arī uz Latviju. Līdz šim Latvija ir nogājusi jau daļu no šiem soļiem, - no 48 procentiem mēs esam sasnieguši, pēc pagājušā gada datiem, kā es lēšu, apmēram 62-63 procentus no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Igauņi mums ir priekšā par vairāk nekā 10 procentiem, tāpēc ka tajā valstī ir bijis daudz mazāk populisma, bet bijusi daudz lielāka mērķtiecība, un šī valsts ir bijusi ar krietni spēcīgāku vīziju. Kas attiecas uz šiem rādītājiem, tie principā zināmā mērā ir arī konfliktējoši. Nu, pieņemsim, kopprodukts uz vienu iedzīvotāju - 8 tūkstoši latu. Tas ir sasniegts jau pagājušajā gadā vai tiks sasniegts šī gada pirmajā ceturksnī. Kas attiecas uz minimālo algu, tad galvenais, manuprāt, Latvijai būtu domāt par to, kā būtiski pacelt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamiem. Tam ir daudz, daudz lielāks efekts, un to arī uzņēmēji pateiks, un tas ir tas, kurp Latvijai jāvirzās. Attiecībā uz bezdarbu. Kā jums liekas: cik Eiropas valstu var atļauties patlaban pateikt, ka tajās bezdarbs ir zem pieciem procentiem? Vai jums vispār ir priekšstats par to vai nav? Ja nav, tad es jums varu pateikt, ka tikai divas valstis tuvākajos gados var kvalificēties. Tā ir Luksemburga, un tā ir Austrija. Viss! Pārējās ir ļoti tālu no šī rādītāja. Tā ka te varētu runāt arī par citiem rādītājiem. Kāpēc nevarētu būt A2 vai A3 kredītreitings valstī, pieņemsim, ienākošās ārvalstu investīcijas 6-7 procentu apmērā no IKP? Tie nav mazāk svarīgi rādītāji! Un pozitīva ārējās tirdzniecības bilance, vismaz tekošais konts lai būtu pozitīvs. Tātad arī šie varētu būt rādītāji. Katrā ziņā, esot eirozonā, Latvijas ekonomikas potenciāls būs augstāks, un tie rādītāji, kas visiem mums ir svarīgi, kas liecinātu par labklājību, tik un tā tiks sasniegti ātrāk, esot iekšā, nevis ārpusē. Kopumā par Finanšu ministrijas sagatavoto Euro ieviešanas likumu jāteic, ka tas ir pietiekami konspektīvs un vienkāršs apkopojums par tīri praktiskām lietām, kā Latvija pāriet uz eiro, un te ir ņemta tiešām labākā pieredze no citām valstīm, ir analizētas arī kļūdas. Mums ļoti daudz palīdz Igaunijas pieredze, jo ģeogrāfiski, mentāli un arī ekonomiski mēs esam ļoti tuvas valstis un nācijas. Un tas ir ļoti svarīgs rādītājs. Igaunijā šis process notika ļoti gludi. Es nedomāju, ka Latvijā vajadzētu būt kādām problēmām. Ir ņemti vērā arī ļoti daudzi priekšlikumi no jebkurām iesaistītajām organizācijām - gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, gan patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām. Un es gribētu izcelt vēlreiz šos četrus pamatprincipus, kas skar jebkuru Latvijas iedzīvotāju. Pirmais ir tiesisko instrumentu nepārtrauktības princips. Tātad visi līgumi, jebkādi... arī Ministru kabineta noteikumi, juridiski saistošie dokumenti nemainās; ieviešot eiro, tie visi paliek tādi, kādi tie ir. Šajā ziņā iedzīvotājiem nekas nav jādara. Noslēgtie līgumi, depozīti, kredīti, likumdošana - tie nemainās, mainoties valūtai. Otrais ir preču un pakalpojumu cenu paralēlā atspoguļošana. Arī tas ir jau sen aprobēts, citās valstīs tas tā ir bijis: trīs mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc tam cenas tiek parādītas jebkur abās valūtās. Manuprāt, arī tas ir pietiekoši vienkāršs fakts. Nevajadzētu radīt nekādu ažiotāžu! Trešais - latu un eiro vienlaicīga apgrozība divas nedēļas pēc eiro ieviešanas, atlikumu no latiem izdodot eirovalūtā. Tas arī ir, manuprāt, izdarāms pietiekami efektīvi, un Igaunijas pieredze bija ļoti pozitīva šajā jomā. Un ceturtais ir latu nomaiņa ar eiro. Ir skaidrs, ka Latvijas Bankā tos varēs mūžīgi mainīt, nebūs nekādu problēmu. Attiecībā uz „Latvijas pastu” tie būs 3 mēneši bez maksas, bankās - 6 mēneši bez maksas. Tā ka arī tas ir pietiekami skaidri norādīts. Ja mēs runājam par eiro ieviešanas izmaksām, tad jāuzsver, ka tās, kas ir saistītas ar valsts iestādēm, tiek pilnībā finansētas no valsts budžeta. Ja mēs runājam par citu valstu pieredzi, tad jāteic, ka eiro ieviešanas izmaksām nevajadzētu pārsniegt 0,3 līdz 0,8 procentus no valsts kopprodukta. Latvijas gadījumā šīs summas būtu sekojošas: kopējās vienreizējās izmaksas būtu no 50 līdz 140 miljoniem latu. Tās būtu vienreizējās izmaksas! Tie nav nekādi 200, 300 vai 400 tūkstoši vai miljards! Ja Latvija pārsniegs šo skaitli, tad tas ir... būs vienkārši absurds! Cik liecina līdz šim esošās vienošanās ar tirgotāju un daudzām citām uzņēmējdarbības organizācijām, ir vēlme respektēt šo pieredzi un nepārkāpt likumu. Ja ir runa par inflācijas ietekmi, tad jāteic, ka tai nevajadzētu būt lielākai nekā tā, kas ir Igaunijā vai Slovākijā, vai Slovēnijā, vai citur, - 0,2-0,3 procenti. Ja prece maksā 10 latus, efektam nevajadzētu būt lielākam par diviem trim santīmiem. Nav runa par to, ka kaut kam, kas maksā 10 latus, pēkšņi jāpaliek dārgākam par latu vai diviem, vai pieciem latiem. Tas arī būtu absurds, ja mēs pie tā nonāktu. Un janvāris ir bijis diezgan sensitīvs mēnesis jebkuru gadu, ja mēs paskatāmies, kā inflācija mainās ne tikai Latvijai, bet jebkurai valstij. Ir arī nākamgad jebkuram ekspertam pietiekami skaidri jāatspoguļo, kāda ir bijusi ietekme gan tieši no eiro, gan no citiem faktoriem, lai nevilktu visu zem eiro „deķa”, sakot, ka tas ir bijis galvenais iemesls. Euro ieviešanas likums ir ļoti būtisks elements eiro ieviešanā, tas tehniski nodrošina valsts gatavību pāriet no lata uz eiro. Latvijas atbilstība uzņemšanas kritērijiem, Latvijas tehniskā gatavība eiro ieviešanai ir nepieciešami priekšnoteikumi eiro ieviešanai, tāpēc aicinu deputātus atbalstīt Euro ieviešanas likumu un līdz ar to spert ļoti svarīgu soli uz tālāku mūsu valsts ekonomikas potenciāla stiprināšanu un pacelšanu augstākā līmenī. Kā jau daudzkārt diskutēts, eiro nav kaut kāds viens brīnumlīdzeklis visu problēmu risināšanai, bet, prasmīgi saimniekojot un īstenojot atbildīgu fiskālo politiku un attīstības politiku, ar eiro mūsu ekonomika būs daudz noturīgāka pret krīzēm un satricinājumiem. Tā ka mums, Latvijai, manuprāt, ir ļoti laba iespēja patlaban iestāties eirozonā, kura ir daudz labāk organizēta nekā līdz šim esošā eirozona, kur tiešām netika vienmēr sekots līdzi šiem principiem un likumiem. Tas ir mūsu, iespējams, vēl viens potenciālais papildu arguments, ka eirozonai turpmāk vajadzētu būt labāk organizētai, labāk prognozējamai. Tas viennozīmīgi ir arī ļoti spēcīgs atbalsts Latvijai turpmākajā ceļā. Tā ka es rosinātu balsot „par” Euro ieviešanas likumu un šajā gadījumā neatbalstīt ZZS piedāvātos ļoti interesantos kritērijus, ar kādiem tad valsts... jebkura no valstīm, Latvija vai kāda cita, pieņemsim, varētu startēt un kvalificēties šiem rādītājiem. Turklāt daļu no šiem rādītājiem Latvija jau tagad izpilda, bet daļa principā ir absurdi. Paldies.".
• 2013_01_31-seq96 language "lv".
• 2013_01_31-seq96 speaker Andris_Vilks-1963.
• 2013_01_31-seq96 mentions Q822919.
• 2013_01_31-seq96 mentions Q211.
• 2013_01_31-seq96 mentions Q4294791.
• 2013_01_31-seq96 mentions Q191.
• 2013_01_31-seq96 mentions Q193089.
• 2013_01_31-seq96 mentions Q40.
• 2013_01_31-seq96 mentions Q458.
• 2013_01_31-seq96 mentions Q687709.
• 2013_01_31-seq96 mentions Q1807079.
• 2013_01_31-seq96 mentions Q32.
• 2013_01_31-seq96 mentions Q215.
• 2013_01_31-seq96 mentions Q214.
• 2013_01_31-seq96 mentions Q29.
• 2013_01_31-seq96 mentions Q786275.
• 2013_01_31-seq96 mentions Q786281.