Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2013_01_31-seq626> ?p ?o. }

• 2013_01_31-seq626 type Speech.
• 2013_01_31-seq626 number "626".
• 2013_01_31-seq626 date "2013-01-31".
• 2013_01_31-seq626 isPartOf 2013_01_31.
• 2013_01_31-seq626 spokenAs 10.
• 2013_01_31-seq626 spokenText "Kolēģi! Kā jau ziņotājs teica, likumprojekta trešajam lasījumam sagatavotā redakcija krasi atšķiras vienā ļoti nopietnā parametrā, kurš ir noteikts... nostiprināts likumprojekta 10.pantā „Bilances nosacījums”. Proti, līdz tam otrajā lasījumā pieņemtā redakcija pieļāva, ka vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci ietvara likuma projektā katram perioda gadam nedrīkst noteikt mazāku par nulli. Tad šis kritērijs tika mainīts uz to, ka nedrīkst noteikt mazāku par mīnus 0,5 procentiem no attiecīgā gada IKP. Patiesībā ir izdarīts ļoti nopietns solis uz priekšu, un es šeit saredzu arī opozīcijas deputātu kritikas vērā ņemšanu, jo mēs kritizējām valdību par fiskālās stimulācijas izskaušanu no valdības ekonomikas arsenāla... ekonomikas pārvaldes arsenāla, kas noteikti bija kaitīgi. Līdz ar to šis priekšlikums ir jāatbalsta katrā ziņā, bet, kaut arī tas ir solis uz priekšu, šis solis tomēr ir mazs. Kāpēc? Bez tā, ka valstij ir pienākums būt taupīgai, valstij ir vēl viens pienākums, proti, attīstīt ekonomiku. Ir viens vēsturē pārbaudīts princips. Ir pārbaudīts un pierādīts: ja bagātība palielinās straujāk, nekā palielinās parāds, tad parāda nasta samazinās, un tāpēc bagātajam ir vieglāk atdot parādu nekā nabagajam. Lai nodrošinātu, ka šis pārsniegums būtu... lai tas īstenotos, ieguldījumiem ir jābūt lielākiem, nekā tas var būt nodrošināts ar iespējamo parādu - mīnus 0,5 procenti gada budžetā. Tam ir lieliski pierādījumi. Es gribētu atgādināt, ka Vācijas, fiskālās modes noteicējas, parāds mūsdienu Eiropai visu pēdējo desmit gadu laikā ir bijis daudz lielāks nekā Māstrihtas kritērijos noteiktais, - aptuveni 80 procenti, un tikai pavisam nesen, pēdējo divu gadu laikā, ir sākusies budžeta konsolidācija arī Vācijas finanšu sistēmā. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz visiem aicinājumiem un saukļiem, Vācija, kā arī Francija iepriekšējās desmitgades sākumā patiesībā abas ir pārkāpušas tos noteikumus, kas bija ielikti Eiropas monetārās sistēmas pamatos. Bet kāpēc tas tika izdarīts? Tieši tāpēc, ka, izveidojot budžeta deficītu, kas lielāks par 3 procentiem un ko noteica Māstrihtas kritēriji, gan Vācijai, gan Francijai bija iespējas motivēt lielāku savas ekonomikas attīstību. Ja mēs runājam par Vāciju, kas tagad kā modes noteicēja piespiež mums visiem eirozonā noteikt pēc iespējas mazāku budžeta deficītu, tad ko varam runāt par Latviju, kurai ir nepieciešams izrāviens uz priekšu ekonomikas attīstībā, ja mēs vēlamies tiešām pārvarēt mūsu ekonomikas deindustrializāciju un mūsu depopulāciju! Vācija ir kodols... Vācija ir kodola kodols, vārdu sakot, un līdz ar to Vācijas interesēs ir panākt, lai neviena cita valsts ārpus kodola neatļautos turpmāk aizņemties uz kodola ekonomikas rēķina. Un tāpēc Vāciju var saprast. Var saprast, kāpēc tā pieprasa, lai arī visas citas valstis tomēr būtu „taupīgas” (pēdiņās). Taču es gribu atgādināt, ka mūsu, Latvijas, interesēs ir attīstīties krietni straujāk, lai tomēr panāktu, ka mūsu ieguldījumi ekonomikā ir lielāki, lai tie nodrošinātu šo pārsniegumu, proti, bagātības pieauguma pārsniegumu pār parāda pieaugumu. Un, lai to izdarītu, mīnus 0,5 procenti ir par maz. Tas ir par maz! Tāpēc, atbalstot šo konkrēto priekšlikumu kā soli uz priekšu, es tomēr uzskatu, ka mēs nevaram kopumā šo likumprojektu atbalstīt, un es aicinu atturēties balsojumā par šo likumprojektu kopumā. Es izmantoju šo konkrēto priekšlikumu kā ieganstu, lai savu aicinājumu izteiktu no tribīnes. Gribētos, lai jūs ņemtu vērā manus apsvērumus. Paldies jums!".
• 2013_01_31-seq626 language "lv".
• 2013_01_31-seq626 speaker Igors_Pimenovs-1953.
• 2013_01_31-seq626 mentions Q211.
• 2013_01_31-seq626 mentions Q193089.
• 2013_01_31-seq626 mentions Q142.
• 2013_01_31-seq626 mentions Q183.