Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_12_20-seq636> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 2012_12_20-seq636 type Speech.
- 2012_12_20-seq636 number "636".
- 2012_12_20-seq636 date "2012-12-20".
- 2012_12_20-seq636 isPartOf 2012_12_20.
- 2012_12_20-seq636 spokenAs 150.
- 2012_12_20-seq636 spokenText "Jā, kolēģi, diemžēl otrajā lasījumā mums tiešām ir jārunā arī konceptuāli, jo šie priekšlikumi, kas ir redzami šajā priekšlikumu tabulā, paredz divus pilnīgi pretējus variantus, un atkarībā no tā, kuru variantu deputāti konceptuāli atbalsta... jo tad, kad mēs lēmām pirmajā lasījumā, mēs lēmām par diviem priekšlikumiem vienlaicīgi. Un no tā ir atkarīgs arī tas, kuri konkrētie priekšlikumi ir vai nav jāatbalsta. Arī es lūdzu pilnībā atbalstīt šo priekšlikumu, bet neatbalstot 3. - komisijas priekšlikumu. Un kādēļ? Es jums atgādināšu īsu vēsturi. Ciparu apraide tika sākta 2009.gada pirmajā pusē un tika pabeigta 2010.gada jūnijā. No tā brīža spēkā ir esošais virszemes televīzijas apraides modelis, kurš ir spēkā vēl līdz nākamā gada beigām. Taču ar 2014.gada 1.janvāri mums faktiski ir jālemj, kāds būs turpinājums, saprotot, ka esošajai sistēmai ir vairāki mīnusi. Galvenā konstatētā problēma bija skatītājiem bez maksas pieejamo televīzijas programmu apraides dārgais pakalpojums, kas bija jāapmaksā nacionālajām raidorganizācijām, tajā skaitā sabiedriskajai televīzijai. 2011.gada aprīlī premjerministrs Valdis Dombrovskis izveidoja darba grupu no visu kompetento valsts pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju ekspertiem. Un šeit nav runa par kādiem atsevišķiem ekspertiem, kurus ir uzaicinājusi komisija un uz kuriem arī Mūrnieces kundze šodien atsaucās. Tur bija pārstāvētas visas svarīgākās nozares asociācijas un citi eksperti, kuri vienbalsīgi pieņēma lēmumu par labu ciparu televīzijas apraides koncepcijai un ciparu apraides nodrošināšanai no 2014.gada. Šajā darba grupā piedalījās arī Latvijas Telekomunikāciju asociācija, kura nez kāpēc tajā brīdī balsoja „par”, bet pēc tam, pēc gada, šā gada janvārī... janvārī - nē, atvainojos, martā nāca klajā ar priekšlikumu, ka maksas apraide būtu jāveic nevis vienam komersantam, bet vairākiem - vismaz diviem. Un tad rodas jautājums. Kā es jau teicu, galvenā problēma bija bažas par esošās apraides dārgumu, un fakts ir arī tāds, ka ciparu apraide izmaksā būtiski lētāk nekā iepriekš analogā apraide. Šai problēmai ekspertu darba grupa faktiski atrada risinājumu, paredzot modeli, ka no 2014.gada 1.janvāra Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs nepastarpināti (bez Lattelecom vai kāda cita operatora iesaistes) nodrošinātu apraidi bezmaksas televīzijām, tādējādi samazinot izmaksas. Un šim maksas apraides modelim, par kuru mēs šobrīd diskutējam, ka būs viens komersants vai divi komersanti... tam ar bezmaksas apraides dārdzību nav nekāda sakara. Vai ir konstatētas kādas problēmas maksas programmu apraidē? Nē! Tāpēc nav šobrīd pamata apgalvot, ka tā būtu nekvalitatīva vai pārāk dārga, vai tai būtu kādi citi trūkumi. Viss ir kārtībā! Kas un kādēļ ierosināja diskutēt par vairākiem komersantiem, es jau minēju. Tā bija Latvijas Telekomunikāciju asociācija, kur arī... faktiski vadībā ir viena konkrēta komersanta pārstāvis - Šmidres kungs. Un tad ir jautājums. Mērķis, protams, ir labskanīgs - stimulēt konkurenci, kas it kā samazinās cenas un uzlabos kvalitāti -, bet šis mērķis ir diezgan apšaubāms. Dombrovska kungs jau arī no savas puses minēja dažus argumentus, ka patiesībā konkurence nevis uzlabosies, bet, tieši otrādi, pasliktināsies, jo konkurence šajā jomā notiek ne tikai vienas platformas -virszemes televīzijas - iekšienē, bet arī starp platformām. Virszemes televīzija konkurē ar kabeļoperatoriem, internettelevīzijas operatoriem, satelīttelevīzijas operatoriem. Respektīvi, jo lielāka konkurence būs virszemē, jo lielākas iespējas, ka, piemēram, kabeļoperatoriem, kas ir vieni no galvenajiem pakalpojumu sniedzējiem maksas televīzijā, būs iespēja savas cenas palielināt. Minējām jau arī to, ka ierosinātajam vairāku komersantu modelim nav analoga nekur Eiropā. Tas nav ticis izvērtēts ekspertu līmenī, vismaz ekspertu visaptverošā līmenī, un joprojām ir vesela virkne neatbildētu jautājumu. Piemēram, daži no tiem: vai ir korekti valstij iesaistīties programmu plānošanā, kas faktiski ir konkurenci ierobežojošs pasākums, un kā būs iespējama cenu samazināšana, ja faktiski ir sagaidāms izmaksu pieaugums? Un, kā jau kolēģis no Satiksmes ministrijas minēja, modeļu īstenošanai ir jāveic unikālu iekārtu iegāde, kas pārsniedz pusotru miljonu latu, un ir vajadzīgs milzīgs laiks vēl iepirkumu organizēšanai. Un pat, ja nebūs...".
- 2012_12_20-seq636 language "lv".
- 2012_12_20-seq636 speaker Dana_Reizniece-Ozola-1981.
- 2012_12_20-seq636 mentions Q211.
- 2012_12_20-seq636 mentions Q193089.
- 2012_12_20-seq636 mentions Q25931626.
- 2012_12_20-seq636 mentions Q57630.
- 2012_12_20-seq636 mentions Q404542.